Nepalaid garām galveno!

 Nepalaid garām galveno

Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties.

Lūkas ev. 14:18

Norādot uz blakus esošo zemes gabalu, kurš maksāja vairākus simtus tūkstošus eiro, kāds cilvēks sacīja: “Kādus divdesmit gadus atpakaļ es varēju iegādāties šo zemes gabalu par nelielu naudas summu, bet…” Un šis nelielais vārdiņš ‘bet’ darīja viņu par neveiksminieku.

“Es vēlētos kļūt par patiesu kristieti, - teic daudzi, - bet …”

Kas tas ir par ‘bet’, un kas tajā apslēpts?

“Ļaujiet man taču vispirms brīvi padzīvot un ņemt no dzīves visu, ko vien tā spēj dot…” – kādi saka. Bet Dieva Vārds viņiem atbild: “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal.6:7)

“Es esmu vēl jauns, bet reliģija – tā ir veciem ļaudīm!” – atbild citi. Bet Dieva Vārds skaidri saka: “Piemini savu Radītāju savā jaunībā…” (Sal.māc.12:1)

“Mans nodarbošanās veids nedod iespējas man kļūt par kristieti,” – paziņo trešie. Tas nozīmē, ka jūsu darbā ir kaut kas noteikti nelabs. “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mat. 6:33) “Bet tagad Tā Kunga lēmums ir šāds … to, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu, bet, kas Mani nicina, tie tiks pazemoti.”  (1.Sam.2:30)

“No pārāk daudz kā vajadzēs atteikties!” – iebilst ceturtie. Iedomājieties neprāti – ubagu, kurš dod šādu atbildi, kad viņam tiek piedāvāta goda vieta ķēniņa pilī. Kungs Jēzus Kristus saka: “Es Esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un tās pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

“Baidos, ka nespēšu pastāvēt līdz galam,” – šaubās vēl kādi. Bet īsts kristietis atbild: “Lai gan es turos pie tā Kunga, tomēr tas ir tikai tāpēc, ka Viņš Pats mani tur!” Kristus saka: “Es Esmu durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts.” (Jņ.10:9) Glābjot grēcinieku, Kristus pasargā viņu līdz galam – “Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai…” (1.Pēt.1:5) Neskaitāmi miljoni Kristū izglābtie grēcinieki ir praktiski iepazinuši uzticamību un spēku Dieva apsolījumam: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2.Kor.12:9)

“Es esmu pārāk grēcīgs un glābšanas necienīgs,” – kādi bēdājas. Dārgais draugs, nevis tavs necienīgums tevi atstāj ārpus Kristus, bet tava nevēlēšanās nākt pie Viņa! Jēzus Kristus saka: “…kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37).

“Es esmu ļoti aizņemts,” – atsakās daudzi. Ak, nē! Jūs neesat tik ļoti aizņemts, lai palaistu garām labu iespēju nopelnīt vai arī laicīgi apdrošināt, piemēram, māju vai mašīnu. Un, protams, jūs nekad nebūsiet tik aizņemts, lai “nepamestu” visu, kas jums ir, kad nāve jūs aicinās! Tādēļ šodien, saklausot Dieva balsi, nenocietiniet savas sirdis! Jo “…cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.” (Ebr.9:27) “Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.” (Lūk.12:40)

“Es jau labprāt arī Tev sekotu, Kungs, bet man vēl būs tam laika…” – tāds ir vēl viens no daudzajiem tukšajiem, cilvēcīgajiem ‘bet’. Tikai velns varēja kaut ko tādu cilvēkam iestāstīt!

Kādā gadījumā jūras bēguma laikā jūrnieki uz sēkļa drīvēja kuģa sānus. Iesācies paisums izkustināja kuģa balstus. Ieskanējās trauksmes signāls. Bet viens jūrnieks vieglprātīgi izlēma, ka “būs jau vēl laika”, un viņš uzspēs izlīst no kuģa apakšas pēc otrā trauksmes signāla, bet viņš nokavēja. Kuģis cieši piespieda viņa kājas. Visi pūliņi izvilkt nelaimīgo izrādījās veltīgi. Bet šis cilvēks taču domāja, ka viņam vēl būs daudz laika, bet šāds viņa neprāts maksāja viņam dzīvību. Dieva Vārds brīdina: “Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Kor.6:2)

Vieglprātīga bezrūpība par savu glābšanu – tas ir tas pats, kas atsacīšanās no tās! Lai aizietu bojā nav nepieciešams nepārtraukti zaimot Dievu, melot un zagt. “…Kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami?...” (Ebr.2:3) Cik daudz ir ļaužu, kuri slimības laikā vai zaudējot savus tuviniekus, apsola Dievam nolikt pie malas visus kavēkļus un nodoties Viņam. Bet tikko pirmās karstās bēdas pāriet vai bīstamā slimība mazinās, viņi atkal iekrīt savā iepriekšējā vienaldzības stāvoklī un bezrūpībā, un atkal atliek atgriešanos pie Dieva līdz nākošajam “piemērotākam” gadījumam! Vai arī Jūs gadījumā nepiederat pie šādiem ļaudīm, dārgais draugs? Ja tas ir tā, tad nepametiet novārtā tā Kunga brīdinājumu: “Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk…” (Lūk.21:34)

Kungs Jēzus Kristus saka: “Es Esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12) Vai Jūs atbildēsiet Dievam ar tiem pašiem tukšajiem vārdiem: “Es esmu gatavs Tev sekot, Kungs, bet…”?!

“…Nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” (Jes.1:18) Vai tiešām uz šo Dieva aicinājumu Jūs atbildēsiet ar to pašu viltīgo atrunu: “Es esmu gatavs Tev sekot, Kungs, bet…”?!

“Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt?...” (Eceh.33:11) Ko tu atbildēsi uz šo Dieva aicinājumu?! Saprotiet, nevar taču visu laiku turpināt slēpties aiz šīs muļķīgās “atrunas”: “Kungs, es jau nāktu, bet…”

Kāds cilvēks, kurš pieminēts Lūkas evaņģēlijā (9:61-62), sacīja: “Kungs, es Tev iešu līdzi, bet atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā mājā.” Viņš šos vārdus teica it kā patiešām būtu gatavs sekot Kristum, tikai viņu atturēja kaut kas steidzams un svarīgs. Tūkstošiem citu arī sacīja pēc būtības tieši to pašu: “Atļauj man pa priekšu izdarīt šo un to,” “Atļauj man pa priekšu pabeigt savus darbus,” “Atļauj man pa priekšu vēlreiz satikt savus draugus,” utt. utml. Bet tā visa bija tikai tukša nevērība, pie kam, ar sekām mūžībā! Tas Kungs sacīja: “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības…!”

Šis cilvēks, kurš teica: “Atļauj man papriekš atvadīties no tiem, kas ir manā mājā,” bez šaubām sevi pakļāva dažādiem turpmākiem kārdinājumiem. Viņa vieglprātība – tas ir brīdinājums visiem, kas neņem vērā Dieva aicinājumu!  Šeit mums ir parādīts cilvēks, kurš ieraudzīja To Kungu. Un, neskatoties uz to, viņš Kristus vietā deva priekšroku citai sabiedrībai…!

Atsakoties no patiesā grēcinieku Drauga, nenovērtējot Viņu šīs pasaules draugu dēļ, un muļķīgi iztērējot jums Dieva dotās vērtīgās iespējas nākt pie glābšanas, ko tad jūs iegūsiet nākotnē? Tikai vienu – “Grēka alga ir nāve…”

Dārgais draugs! Sadzirdot Kristus aicinājumu: “Nāc!”, negriezies atpakaļ pie šīm nebūtiskām atrunām, pie savām “vājībām” un grēkiem, bet tūlīt pat vērsies pie Viņa, pie brīnišķā Glābēja, kurš ir spējīgs izglābt un pasargāt izglābto grēcinieku līdz pat galam! Apmēram divtūkstoš gadus atpakaļ izskanēja Tā Kunga svētīgie vārdi: “Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs.” Šie vārdi apstiprina, ka bez Dieva žēlastības darbības cilvēks ir bezspēcīgs un sevi izglābt nevar! Tādēļ Dievs to arī neiesaka cilvēkam! Viņš norāda cilvēkam uz Jēzu Kristu, Kurš spēj izglābt tos, kuri caur Viņu nāk pie Dieva, un Kurš joprojām ir dzīvs, lai palīdzētu un iestātos viņu labā. Kristus saka: “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.”

Ja jūs vēlaties uzzināt par Dievu, par mūžīgo dzīvi, par personīgās glābšanas iespēju, tad apmeklējiet kristiešu dievkalpojumus pēc sekojošas adreses: Kontakti