Ulmale
Ulmales baptistu draudzes lūgšanu nams
Ulmales (Labraga) draudzes dievnamu uzbūvēja 1898. gadā ar Sakas draudzes locekļu tiešu līdzdalību Pētera Veidemaņa vadībā.
 |
| Ulmales baptistu draudzes dievnams 1912. gadā |
Ulmales draudzes dievnams atrodas vistuvāk tai vietai (~5km attālumā), kur Ādams Gertners (Ahdam Gärtner (1829-1875)) pulcināja patiesības meklētājus uz Dieva Vārda sapulcēm sava sievas tēva Andža Peterlevica mājās "Klaparos". (Skat. 1930.g. kartes fragmentā) "Klaparu" mājās arī notika otrās baptistu kristības Latvijā - 1861. gada 14. oktobrī (26.okt. pēc jaunā stila).
Draudzi apmeklējuši apkārtnē dzīvojošie ļaudis no Reinoltu, Strautiņu, Lasmaņu, Baumaņu, Selderiņu, Rebuku, Ūdriņu, Skudriņu uc ģimenēm. Pie draudzes piederējusi arī mūsu tautā pazīstamā brīvības cīnītāja Lidija Doroņina-Lasmane, Nobela miera prēmijas kandidāte 2018. gadā. Ilgu laiku par draudzi un dievnamu rūpējās Strautiņu ģimene.
Ulmales baptistu draudzē kalpojuši garīdznieki: Ernests Eglītis (1883-1889), Krists Selderiņš, Pēteris Veidemanis (1889-1914), Andrejs Strautiņš (1922-1943), Pēteris Grauze (1943-1944), Kārlis Jonass (1944-1965), Ansis Lasmanis, Jūlijs Āboliņš (1965-1972), Herberts Ašmis (1972-1977), Gunārs Lemaiķis (1977-1979), Modris Mūrniekis (1980-1984), Pauls Zilberts (1985-1986), Ģirts Ašnevics (1986-1996), Deniss Doroņins (1996-1998).
1998.gada septembrī notiek pēdējais dievkalpojums šajā dievnamā - pļaujas svētku dievkalpojums Ulmales draudzes dievnamā, kuru vadīja Deniss Doroņins un Andris Vilemsons. 2008. gadā pēdējie 3 Ulmales draudzes locekļi Alma Rebuka, Marta Rebuka un Lidija Ūdriņa pievienojas Pāvilostas draudzei, un 2010.g 29.martā draudze tiek slēgta, bet dievnams atdots LBDS rīcībā.
Pēc dievkalpojuma Ulmales draudzes dievnamā 1998.gada jūlijā
2023.g 23.jūnijā Sakas draudze rīkoja dievnama jumta labošanas un dievnama sakopšanas talku, kurā pamata jumta konstrukcijas bojājumi tika novērsti un salaboti. 2024.g vasarā tika atjaunotas tualetes pie dievnama. Dievnams ir atvērts pasīvai Labās vēsts izplatīšanai ar traktātu palīdzību un neregulāriem pasākumiem dievnama telpās.
Ja vēlies piedalīties Ulmales baptistu lūgšanu nama vai draudzes atjaunošanā, zvani uz tel. 29653633
PAR ULMALES – LABRAGA DRAUDZES IZVEIDOŠANOS
Gadus 5 pēc skolas nama būves Sakas draudze P. Veidemaņa vadībā ķērās vēl pie kāda būves darba - lūgšanas nama celšanas Ulmalē (1898. gadā). Draudzes sākuma laikā lielākā daļa locekļu dzīvoja šajā apkārtnē, un, kamēr sapulces noturēja Poļu mājās, tie svētdienām nāca uz turieni, bet līdz ar lūgšanas nama uzcelšanu pašās Sakās, Labragā un Ulmalē dzīvojošiem locekļiem tapa sapulces apmeklēšana apgrūtināta, jo no Labragas līdz sapulces namam Sakās skaita ap 14 verstīm. Tāpēc labradznieki sāka pulcēties par sevi, apmeklēdami Sakas sapulci tikai vakariņa svētdienās. Pēdīgi tie lika apstiprināt īpašu sapulces vietu Kliņķu mājās. Jau Ģertnera darbības laikā minētās mājas bij kalpojušas sapulcēm. Tomēr telpas Kliņķos drīz vien tapa par šaurām un bija jādomā par īpašu lūgšanas nama būvi.
Divi no draudzes izvēlēti brāļi aizgāja pie Labragas dzimtskunga lūgt vietu būvējamam lūgšanas namam. Lielskungs arī sākumā apsolīja dot, bet vēlāk, saticies ar mācītāju, ņēmis savu solījumu atpakaļ, teikdams, ka negribot mācītājam sariebt. Lūdzēji tomēr nezaudēja cerības un griezās pie kaimiņu novada - Ulmales - īpašnieka fon der Launitca kunga un tam cēla savu lūgumu priekšā, un pēdējais bez lielas aprunāšanās apsolīja par 5 rub. gadarentes dot 400 asu (viena ass apm. 2,13 m - red. piez.). Šāds līgums ar fon der Launitca kungu nodrošināts ar kontraktu uz 60 gadiem. Un tagad jūrmalas aizsargu mežā izcirstā četrstūrī, lielceļa malā, paceļas glīta, dzeltena ķieģeļu ēka, kurā tagad Labragā un Ulmalē dzīvojošie locekļi pulcējas ik svētdienas uz dievvārdiem, lai gan tie visi skaitās par locekļiem pie Sakas draudzes.
Nav vispār parasta parādība pie mūsu draudzēm, ka locekļu pulciņš, kas dzīvo gandrīz 3 jūdzes atstatu no galvenās draudzes, un kuram pašam savs sapulces nams, vēl uzturētu sakarus ar savu mātes draudzi, kā tas ir pie Ulmalē un Labragā dzīvojošiem locekļiem. Ne mazumu pie šī labā sakara ar mātes draudzi piestrādājis draudzes darbinieks J. Strautiņš, kas ar nesavtīgu mīlestību kalpo Ulmalē un Labragā dzīvojošam locekļu pulciņam gan kā sludinātājs, gan arī kā kora vadons.
Teksts ņemts no “Latvijas baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība” Jānis Rīss, 1913.g. (2016.g.) 99.-100.lpp
ULMALES DRAUDZE
Organizējusies 1883. gadā. Līdz 1912. gadam draudzi sauca par Labraga draudzi, bet tā kā 1898. gadā dievnamu uzcēla blakus muižā Ulmalē, tad arī draudzi turpmāk sauca par Ulmales draudzi. Bet Labrags jau bija mūsu draudžu celmlaužu dzīves vieta. 1856. gadā uz Labraga "Klaparu" mājām pārnāca dzīvot Ādams Gerthers, kurš apprecējās ar šo māju saimnieka jaunāko meitu Annu Peterlevici. Te "Klaparu" dīķī arī notika otrais bībeliskās pagremdes darbs Latvijā - 1861. gada 26. oktobrī (14. oktobrī pēc vecā stila kalendāra). Līdz 1883. gadam Ulmales draudzi veidojošie locekļi piederēja pie Sakas draudzes, tikai labradzniekiem gājiens līdz Sakas dievnamam bija pārāk tāls un tāpēc nolēma organizēt savu draudzi.
Koris organizējās 1883. gadā, diriģenti bijuši Reinolts (1883-1893), Andrejs Strautiņš, Jānis Strautiņš (1892-1922) u.c.
Kad padomju okupācijas vara 1949. gadā realizēja latviešu deportāciju uz Sibīriju, tad no Ulmales draudzes aizveda pusi no draudzes locekļu skaita. Kopš tā laika draudzes dzīve ir bijusi nepārtraukta cīņa par pastāvēšanu. Padomes priekšsēdētājs 1962-1985 bija Kārlis Baumanis.
Draudzē kalpojuši garīdznieki: Ernests Eglītis (1883-1889), Krists Selderiņš, Pēteris Veidemanis (1889-1914), Andrejs Strautiņš (1922-1943), Pēteris Grauze (1943-1944), Kārlis Jonass (1944-1965), Ansis Lasmanis, Jūlijs Āboliņš (1965-1972), Herberts Ašmis (1972-1977), Gunārs Lemaiķis (1977-1979), Modris Mūrniekis (1980-1984), Pauls Zilberts (1985-1986), Ģirts Ašnevics (no 1986).
Pašreiz (1996. gadā):
draudzes sludinātājs Ģirts Ašnevics,
padomes priekšsēdētāja Alma Rebuka,
svētdienskolas vadītāja Inta Ašnevica.
Uz 01.01.1995. draudzē bija 11 locekļu.
Adrese: Ulmales baptistu dievnams, Sakas pagasts, Liepājas rajons.
Literatūra:
"Latvijas baptistu draudžu izcelšanās" Jānis Rīss 89-90.lpp.
"Mūsu kori un dziesmas" J.Kronlins 99-101.lpp.
"Avots" 1912/29
Teksts ņemts no grāmatas "Latvijas baptistu draudžu savienības draudzes pašreiz" Jānis Tervits 1995.g. 104.lpp
RAKSTI NO PERIODIKAS PAR ULMALES DRAUDZI
Avots, Nr.6 (06.02.1913) 68.lpp.
Ulmales Baptistu Jauniešu Pulciņš (1913.g.) 6. janvārī bij sarīkojis gada svētkus. Kā svētku kuplinātājus bij ielūguši dažus strādniekus no Sakām kā arī Pāvilostas dziedātājus. Minētās dienas agrā rītā steidzas viens pie otra, lai varētu jo laikus un pulciņos doties uz svētkiem. Dabas Radītājs, itkā pagodinādams mūsu svētkus, pārklājis visu zemi ar šķīstu, baltu segu, rādīdams, ka arī mums vajaga šķīstas sirdis. Jūtamies līksmi, ka mums ir mīļš un bagāts Tēvs, ka caur Jēzus asinīm mūsu sirdis šķīstas un ka Svētais Gars viņas dara mīkstas. Tā labs pulciņš, Dievu slavēdami un lūgdami par vadoni, gar jūras malu ceļojam uz Ulmales sapulci. Redzam, ka vēl divi pulki uz to pašu pusi dodas. Noprotam, ka tie arī Austruma zemes gudro pulciņi, un ka tiem tik jāpiebiedrojas. Trešie neielaižas, būdami lieli Rakstu zinātāji, ka cits citam jādzenas pa priekšu. Mēs arī neesam tumsībā, jo zinām, ka atkal rakstīts: lai neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis pakaļ. Tā, līdz labi saņēmāmies uz panākšanu, 10 verstes noietas, un atrodamies pie sapulces durvīm. Izdzirdam, ka jau iekšā dzied. Sāk rīta lūgšanu.
Sludinātājs (Pēteris) Veidemans sacīja sprediķi, atspiezdamies uz Mateus 2,2 par Austruma zemes gudrajiem. Jēzus ir mūsu dzīves sākums. Viņš dzimis, mums vajaga no jauna dzimt. Jēzus nācis pasaulē, lai mums visiem būtu dalība pie Dieva. Pie Jēzus satiekas jūdi un pagani. Dievam netrūkst līdzekļu, kā cilvēkus vest pie Jēzus. Kas Jēzu atradis, tas ir atradis visu. Brālis Veidemanis, pāriedams uz savas mācības otro daļu, izsacīja, ka mēs šo žēlastību varot zaudēt. Ak, kā satrūkāmies! Bet mēs, Dievu piesaukdami, cieti savās sirdīs apņēmāmies visu paturēt. Tad mums pāvilostniekiem bija jādzied. Pēc tam draudze baudīja tā Kunga mielastu.
Pulksten 6. vakarā svētkus atklājot dziedāja vīru koris no Pāvilostas. Svētkus vadīja brālis Veidemanis. Jaunības priekšnieks (Andrejs) A. Strautiņš svētku publikai atklāja gada pārskatu. Biedrība nebija rokas turējusi klēpī, bet strādājusi pie pagāniem, pie kareivjiem, pie nabagiem un vēl dažādiem darbiem. Mainījās pacilājošas dziesmas ar krietniem priekšnesumiem. Beidzot runāja brālis Ģēģeris, Kliens (no Klieņu mājām), no Sakām. Viņš jaunībai lika pie sirds, lai katrs jauneklis un jaunava izkopj savu dāvanu, kas tam no Dieva uzticēta. Šis brālis no pašas jaunības izkopis savas dāvanas, kādēļ tas arī var citus uz to paskubināt. Daudziem jānožēlo sava jaunība, tāpat arī man, šo rindiņu rakstītajam, gaužām žēl par savu jaunību. Domāju, kad vēl būtu jauns, tad gan izkoptu savas dāvanas. Varbūt līdzinātos tagad Ģēģerim, bet jaunība nenāk vairs, tā ir beigta uz visiem laikiem. Ak, kaut jaunība uzņemtu dārgos zelta graudiņus, ko Ģēģeris sēja uz visiem svētku dalībniekiem. Paskatos laika rādītāju - ir jau pulksten 9. Trīs stundas projām, kamēr svētkus atklāja. Visi par trim stundām vecāki. Laiks pienācis šķirties. Šķīrāmies ar lūgšanu, lai Dievs dod augumu visam tam, ko esam dēstījuši.
K. Jansons.
Rīta Stari, Nr.10 (01.10.1939) 232.lpp
Ceturtdien, 1939.g. 20. jūlijā.
Šodien agrā jaunatne, savrup novietojusies, iepazinās ar Latvijas baptistu vēsturisko personību — Ādamu Ģertneru. Interesanti, ka gar jūrmalu, ko vakar apmeklēja nometnieki, apmēram 80 gadus atpakaļ jauni ļaudis no Užavas un citām vietām, braukuši uz Mēmeli bībelīgi kristīties. Starp tiem arī bijis Ādams Ģertners, pirmais baptistu garīgais darbinieks Latvijā. Labragā, Klaparu mājās, ap 15 km no nometnes, viņš sācis pulcēt ļaudis uz garīgām sapulcēm.
Netālu no Labraga, kur ir augstākie jūras krasti Latvijā, tagad atrodas nelielais Ulmales baptistu draudzes lūgšanas nams. Šis lūgšanas nams lielajās priedēs un eglēs izskatās kā gaiša sala ezera vidu.
Vecākie Ulmales draudzes locekļi sevišķi priecājās par to, ka draudzē ir daudz jauniešu. No tiem sastādās koris. Jaunatnes pulciņā ir vairāk kā 20 biedru.
Vasaras beigās ir paredzētas kristības Ulmales draudzē, kur vairākas personas slēgs derību ar Dievu. Dievs, svētī Ulmali!
Lidija Lasmanis, Ulmales draudzē
(Lidija Lasmane dzimusi 1925.g. Mežaines Kasparu mājās, vēlāk no 6 gadu vecuma dzīvojusi Ulmales Viesturos)
Ulmales bapt. draudzes mācītājs Andrejs Strautiņš (1868.-1943.11.15.)
Š.g. (1943.) 15.nov. aizgāja mūžīgā dusā 75 g.v. bij. Ulmales bapt. dr. mācītājs Andrejs Strautiņš. Izvadīšana pēdējā dusā no Ulmales bapt. dr. baznīcas 27.nov. pl.13.
Viņu mīļā piemiņā paturēs Ulmales baptistu draudze un piederīgie.
"Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm." 18499
Kārlis Beihmanis par Ulmales draudzes dievnamu:
Komentāri
Ierakstīt komentāru