Vēsture

Par Sakas baptistu draudzes aizsākumu varētu uzskatīt kristīgus garīgās patiesības meklētāju pulciņus Labraga, Ulmales un Sakas apkārtnē, kurus vietējais drēbnieks (skroderis) Ādams Gertners (Ahdam Gärtner (1829-1875)) pulcināja savas sievas Annas Gertneres (dz. Peterlevicas) tēva Andža Peterlevica "Klaparu" mājās Labragā uz Dieva Vārdu sapulcēm 1850-to gadu beigās. ("Klaparu" mājas atradās Rīvas upes krastā, autoceļa V1186 Labrags - Rīva - Sarkanvalks malā pa vidu starp Labragu un Pievikas muižu (tagadējo Rīvas ciemu). Skat. 1930.g. kartes fragmentā) 
1861. gada 14. oktobrī (26.okt. pēc jaunā stila) Ādams Gertners izdarīja kristību darbu Labraga "Klaparu" māju dīķī (otrās kristības Latvijā). Šo datumu varētu uzskatīt par Sakas draudzes iesākumu. Lai gan daļa no Sakas draudzes locekļiem tika kristīti jau pirmo trīs Mēmeles (Klaipēdas) braucienu laikā 1860.-1861.gadā Mēmeles baptistu draudzē (pirmā brauciena kristības notika 1860.g. 21.augustā (2.septembrī pēc jaunā stila), no Labraga kristīti Ādams Gertners un Anna Gertnere. Otrā brauciena kristības notika 1861.g. 30.maijā. Trešā brauciena kristības notika 1861.g. 12.jūnijā, no Labraga kristīti Mārtiņš Berzenickis, Jānis Jankovskis, Fridrihs Jornsons, Josts Dreimanis, Jānis Karlsons, Matīss Petrovskis, Katrīna Peterlevic) un pirmajās kristībās Latvijā Ziru upē (Užavas upē netālu no Zirām) 1861. gada 9.-10. septembrī (22. septembrī pēc jaunā stila). 
Vajāšanu dēļ sapulces drīzi vien pārcēlās uz Ulmales "Kliņķu" mājām, kuru saimnieks Jānis Karlsons (Janne Kahrlsohn) bijis vietējais pērminderis. Pēc tam sapulces noturētas Ulmales "Piņķu" mājās. Vēlāk dievkalpojumi noturēti Upes muižas "Klieņu" mājās un "Poļu" mājās līdz 1883. gadam.
Sakas draudzes tagadējais dievnams uzbūvēts 1883. gadā. Atļauju tā celtniecībai un 0,8 hektārus (2 pūrvietas) zemes gabalu Sakas draudzei piešķīris Sakas muižas un Upes muižas īpašnieks - barons Oto fon Lilienfelds. 

1863. gada 20. maijā Ādams Gertners Sakas draudzē iesvētī laulībā pirmo pāri Janne Kahrlsohn (no Kliņķu mājām, Labraga pagastā) un Anne Tihza (no Ladinu mājām, Upes pagastā) (Sakas draudzes laulību rullis 1863.-1890.g.). 
1874. gadā Sakas draudze uzsāka nedēļas skolu "Poļu" mājās, kurā mācījās draudzes locekļu bērni. 1893. gadā blakus dievnamam draudze uzcēla skolas namu. Kā draudzes nedēļas skola tā darbojās no 1882. līdz 1918.g. Šī skola tika saukta par Sakas pagasta 2. pamatskolu. Kā skolotāji Sakas draudzes skolā darbojušies Fricis Krūmiņš, J.Ukstiņš, J.Mautišs, K.Brahmans, A.Gertners (Ādama Gertnera vecākais dēls), Pēteris Veidemans, J.Grankavs, Elizabete Ķempe, Anna Blumentāl, J.Kalniņš, Anna Kalniņ uc.
Draudzes labās vēsts sludināšanas vietas bijušas Pāvilostā, Ulmalē, Aizputē un Kuldīgā, kur vēlāk izveidojās patstāvīgas draudzes. Draudzes sludināšanas vietas ir bijušas arī Cīravā un Laidos. Ulmales (Labraga) draudzes dievnamu (1898) un Pāvilostas draudzes dievnamu (1906) uzbūvēja ar Sakas draudzes locekļu tiešu līdzdalību Pētera Veidemaņa vadībā. 
Sakas baptistu draudzē kalpojuši sekojoši garīdznieki: no 1861. gada Ādams Gertners un citi brāļi, Ādams Gertners 1868-1874, Fricis Ulberts 1875-1880, Ernests Eglīts 1880-1889, Pēteris Veidemanis 1889-1914, Andrejs Ģēģeris 1915-1918,  Andrejs Pinčers 1919-1922, Andrejs Ģēģeris 1922-1924, Rūdolfs Rašmanis un Andrejs Lukševics 1924-1930, Pēteris Grauze 1930-1939, Kārlis Jonass 1940-1943, Jānis Zeltiņš 1943-1944, Konstantīns Šmits 1944-1945, Kārlis Jonass 1945-1965, Jūlijs Āboliņš 1965-1972, Herberts Ašmis 1972-1977 (1968-1972 kā palīgsludinātājs), Kārlis Fišers 1977-1982, Viesturs Kalniņš 1983-1988, Teodors Bērziņš 1989-2019,  Verners Šteinbergs no 2019.g.

Draudzes vecaji un priekšnieki: Jānis Grundmanis. No 18xx-1949 Andrejs Ģēģeris No 1949-1964 draudzes padomes priekšsēdētājs ir bijis Mārtiņš Zvaigzne, no 1972-1987 Zāmuēls Ansons, no 1987-199X. Anna Ansone, no 199X-2001.g Biruta Freidenfelde, no 2001-2002. Andris Vilemsons, no 2002-200X Lienīte Rozenberga, no 200X Haralds Pētersons. 

Andrejs Ģēģeris (1866-1950) ilgus gadus bijis gan Sakas draudzes vecajs un arī sludinātājs, gan draudzes kora vadītājs (1879-1922) gan arī ilggadīgs Sakas pagasta vecākais, kurš kā Sakas pagasta vecākais 1938.gadā apbalvots ar atzinības krusta ordeņa 5. šķiru. 

Sakas draudzes koris dibināts 1875.gadā. Pirmais kora vadītājs ir bijis Jorens Ģēģeris (1875-1879). Kora vadītāji bijuši arī Andrejs Ģēģeris (1879-1922) un Adams Ģēģeris. Adams Ģēģeris vadīja arī draudzes pūtēju (ragu) orķestri un stīgu orķestri. Pirms pirmā pasaules kara Sakas draudzes koris bija viena no vadošām muzikālām vienībām Kurzemes draudžu vidū. Andrejs Ģēģeris ir bijis arī kora diriģentu kursu organizētājs un skolotājs kā arī dziedāšanas lietu pārzinis Latvijas baptistu savienības padomē. 

Ilgus gadus svētdiensskolas vadītājs, jauniešu pulciņa priekšnieks un draudzes vecajs ir bijis Jānis Grundmanis (1868-1938). Svētdienas skolā darbojušies arī Jānis Eņģelis, Solvita Bērziņa, Sigita Markovska uc. 

Jaunatnes pulciņa darbs tiek iesākts 1900. gadā. 

Draudzes māsu pulciņš izveidojās 1887. gadā, un tā vadītāja 53 gadus no 1887. līdz 1940. gadam bija Līze Ģēģere (14.04.1867.-14.02.1940). Pašreiz māsu pulciņu vada Modra Rače. 

Sakas baptistu draudzi apmeklējuši apkārtnē dzīvojošie ļaudis no Karlsonu, Ģēģeru, Gertneru, Grundmaņu, Zvaigznes, Lasmaņu, Ansonu, Freidenfeldu, Šteinbergu, Eņģeļu, Baumaņu, Ašmju, Ventnieku, Šepkenu, Ķīsas, Ausmaņu, Trejanu, Kukis, Strēlnieku, Retteru, Egles, Putniņu, Podziņu, Markovsku un daudzām citām ģimenēm. 

============================== 

Kas ir baptisti? 

Vārds 'baptisti' burtiski nozīmē 'kristītāji', un tas ir latviskots atvasinājums no grieķu valodas vārda - βαπτισμός - baptismós - kurš grieķu valodā nozīmē 'kristīšana, iegremdēšana'. 

Baptistu kristieši ir viens no tecējumiem kristietībā, kurš izveidojās reformācijas laikā, kā viens no reformācijas atzarojumiem protestantismā. Baptistu kristieši savu ticību un dzīves izpratni balsta Bībelē kā Dieva atklāsmē, un kristī pieaugušus cilvēkus, kuri grib un spēj apzināti un nepiespiesti apliecināt savu atgriešanos no grēkiem un ticību Jēzum Kristum kā savam Glābējam. Latvijā baptisti ir viena no tradicionālajām kristietības konfesijām. 

Baptistu baznīca Latvijā (no Nacionālās enciklopēdijas)
Baptisti (no Vikipēdijas) - Baptists (angļu) - Baptisten (vācu) - Баптизм (krievu) - Βαπτιστές (grieķu) 

Baptistu kristieši savu vēsturisko izcelsmi un pēctecību (suksesiju) saista ar senajiem tecējumiem kristietībā, kas darbojās paralēli Romas valsts baznīcai un tika tās vajāti, kas savā mācībā un dzīvē atzina Bībeles autoritāti, atgriešanos no grēkiem un pieaugušo kristību un noraidīja zīdaiņu kristību - anabaptisti, morāvieši, lollardi, arnoldisti, valdensieši, albigensieši, bogomīli, paulikāņi, donātisti, novaciāņi, montānisti uc (skat. "Trail of Blood" by Dr. James Milton Carroll, baptistu kristiešu izcelsmes un pēctecības diagramma). 

Kristiešu sludinātāji, ar kuriem saistās baptistu kustība: 

Pēteris Čelčickis (Petr Chelčický c.1390 – c.1460) - 

Konrads Grēbels (Conrad Grebel 1498-1526) - 

Menno Simons (Menno Simons 1416-1561) - 

Baltazars Hubmaiers (Balthasar Hubmaier 1480-1528) 

Džons Smits (John Smyth c.1554 – c.1612) - 

Tomass Helvijs (Thomas Helwys c.1575 – c.1616) - 

uc

Kā ticību saprot baptisti?

Kristīgas dzīves kredo - latviešu baptistu kristiešu ticības apliecība šodien 

Ticības apliecināšana 1875.g. - sākotnējā latviešu baptistu ticības apliecība, lasīšanai internetā

Sākotnējā latviešu baptistu kristiešu ticības apliecība 1875.g. (pārrakstīta) (šeit vecajā, gotiskajā drukā) 

"Par īstu kristīgu ticību un dzīvošanu" Johann Arndt - vācu piētisma priekšteča Johann Arndt grāmata "Von Wahrem Christentum" (vācu val.) "True Christianity" (angļu val.), kurai bija būtiska ietekme uz sākotnējo latviešu baptistu kristiešu garīgās dzīves izpratni. Jēkaba Rumberga izdotajā baptistu kristiešu avīzē "Evaņģēlists" 1881. gada numuros (Nr13, 29.jūn. - Nr39, 28.dec.) tika publicēta "Von Wahrem Christentum" 2. grāmatas vairākas nodaļas turpinājumos ar nosaukumu "Īsta kristīga cilvēka ticība un dzīvošana". 

Buklets - Sakas draudzes vēsture 1996.g. A5 pdf 

Sakas draudzes vēsturiskās un jaunas fotogrāfijas draudzes Facebook lapā 

Sakas baptistu draudzes darbības Nolikums 

Uzziņa par Sakas pagasta un apkārtnes novadu vēsturi:
Baptistu kristieši novadā - Kārlis Beihmanis 09.07.2016 

Sakas baptistu baznīca - Līga Landsberga 16.02.2018

Upesmuiža
Strante, Ulmale, Labrags

Sakasleja, Sarkanmuiža, Stembre

1930. gada kartes. Labrags, Pāvilosta, Akmeņrags, Ziemupe.

Uzziņa par baptistu kristiešiem un viņu draudžu vēsturi Latvijā un citur: 
Baptistu kristieši, tāpat kā citas tradicionālās kristīgās konfesijas, tic Dievam Tēvam, Jēzum Kristum un Svētajam Garam un par savas ticības atziņas vienīgo avotu un mērauklu uzskata Bībeli, kas ir rakstītais, dzīvais Dieva Vārds, katra atsevišķa kristieša un draudzes dzīves un mācības autoritāte un norma. Baptistu kristieši atzīst tikai ticīgu cilvēku kristīšanu, pagremdējot kristāmo ūdenī. Kristība ir ticības piedzīvojuma un pārliecības apliecināšana. Baptistu kristiešus raksturo vienkāršota dievkalpošanas kārtība un demokrātisma princips draudzes pārvaldīšanā. Katra vietējā draudze ir pilnīgi autonoma savā darbībā, iekšējās dzīves kārtībā un disciplīnā, bet tai pašā laikā baptistu kristieši  ir neatlaidīgi centušies īstenot sadraudzību kā vienu no kristietības lielākajiem principiem. Baptistu kristieši tic, ka katram cilvēkam ir tiesības personiski tuvoties Dievam un darīt to bez jebkādas citas starpniecības, kā vien caur Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu. Baptistu kristieši ir par konsekventu apziņas un reliģiskās brīvības ievērošanu. Katrs cilvēks pats ir tiesīgs noteikt savu attieksmi pret Dieva piedāvāto žēlastību. Neatkarīgi no vēsturiskajiem un sociālajiem apstākļiem baptistu kristieši vienmēr konsekventi ir atbalstījuši morāli skaidru dzīvi ticīgo vidū un sabiedrībā. Tāpēc baptistu kristieši allaž iestājas pret alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju, homoseksuālismu, smēķēšanu, izlaidīgu vai azarta spēļu vietu apmeklēšanu un tamlīdzīgām parādībām kā tikumības un morāles graujošākajiem faktoriem. Tiek akcentēta dievbijīga un morāli, un tikumiski skaidra dzīve ģimenē, ikdienas darbā, sabiedriskajās attiecībās. Morālās dzīves vadlīnijas nosaka Bībelē izteiktās atziņas, novēršanās no grēka un ļaunuma. Latvijas baptistu draudzes un LBDS iestājas par valsts un un baznīcas šķiršanu; pret valsts vai tautas baznīcas oficiālu vai neoficiālu iedibināšanu; par visu konfesiju un denomināciju vienādām tiesībām valsts priekšā un savstarpēji; par apziņas un reliģijas brīvību visiem cilvēkiem demokrātiskā valstī.

Baptistu baznīca Latvijā - no Nacionālās enciklopēdijas 

Anabaptisti - no Nacionālās enciklopēdijas 
Baptisti (no Vikipēdijas) - Baptists (angļu) - Baptisten (vācu) - Баптизм (krievu) - Βαπτιστές (grieķu) 

Baptist - Encyclopædia Britannica šķirklis par baptistu kristiešiem 
Par LBDS - Latvijas Baptistu draudžu savienība
Prof. Ilmārs Hiršs par baptistu kristiešu vēsturi
Kristīgas dzīves kredo - Latvijas baptistu kristiešu ticības apliecība 

Sākotnējā Latvijas baptistu kristiešu ticības apliecība 1875.g. (pārrakstīta) (šeit vecajā, gotiskajā drukā)

Oļegs Jermolājevs par Latvijas baptistu kristiešu vēsturi 

Baptisma izcelšanās pasaulē 1609.g. - Oļegs Jermolājevs 

Baptismam - 400 2009.g. - Oļegs Jermolājevs 

Baptist history in Latvia - Oļegs Jermolājevs (angļu valodā)

Latvijas baptistu vēsture un mācība - Facebook lapa 

Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība - Jānis Rīss 1913.g (2016.g) (audio grāmata, visas daļas): 

#1 Ievads 25-34.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#2 Sākuma laiki. Kustība Liepājā 35-40.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#3 Sākuma laiki. Kustība Zirās, Užavā un Labragā 41-50.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#4 Sākuma laiki. Trīs braucieni uz Mēmeli 51-62.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#5 Sākuma laiki. Pirmās kristības Latvijā un ticības pārbaudīšana. Adams Ģertners 63-76.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#6 Sākuma laiki. Liepāja un apkārtne 77-88.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

#7 Draudžu vēsture. Sakas draudze un viņas stacijas. 89-103.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

Baptistu kristiešu darbības pamatā ir izpratne par cilvēka apziņas brīvību: 
> lēmums par ticību Dievam ir katra cilvēka sirdsapziņas lieta un nav ne uzspiežama, ne aizkavējama;
> baptistu kristiešu draudzēm ir neatkarīgas tiesības pieņemt lēmumus;
> reliģiskajām draudzēm un to savienībām piemīt privāts raksturs;
> nevienai ticībai, denominācijai, konfesijai nav privilēģiju ne savstarpējās attiecībās, ne valsts priekšā;
> baptistu kristieši par savu darbības vienīgo mērauklu uzskata Bībeli un par savu galveno uzdevumu – Svētā Gara spēkā apliecināt Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, par Pestītāju un Kungu Dievam Tēvam par godu un līdzcilvēkiem par svētību, mūsu draudzēs izkopto evaņģēlisko tradīciju kontekstā.

Fotogrāfija pie Sakas baptistu draudzes dievnama sētā, aizmugurē skolas māja

varētu būt kādi svētki, priekšplānā - orķestra instrumenti 

foto no Ādama Ģēģera arhīva

Sakas baptistu draudzes dievnama iekšpuse

fotogrāfs Kūdriņš, Pāvilostā 

Sakas draudzes koris 1895.g.

Sakas draudzes koris 1922.g.

==============================

Sakas baptistu draudzes vēsture 

Sarakstīta 1996. gadā, saistībā ar draudzes 135. gadu jubileju

Dievs radīja draudzi 

19. gadsimta piecdesmitajos gados ļaudis Užavā, Liepājā un Ventspilī jautā pēc svētas un patiesas dzīves. Neatraduši to baznīcas praktiskajā dzīves veidā, tie meklē pēc tās Bībeles lappusēs. Nesaņemdami garīgo atbalstu no baznīcas, bet pat vajāti, viņi caur Dieva žēlastību un gādību paklausa Bībeles mācībai par draudzi kā kristiešu kopību un bībelīgo pagremdi (kristību). 1860. gada 2. septembrī Mēmeles (tag. Klaipēdas) baptistu draudzes dievnamā bībelīgi pagremdēti 9 latvieši. 1861. gada jūnijā vēl divas ļaužu grupas dodas uz Mēmeli un tiek kristītas. Bet 1861. gada 10. septembra naktī apmēram plkst. 1:00 Ziras upē (Užavas upē pie Zirām) pirmais baptistu mācītājs Ādams Gertners (Ahdam Gärtner (1829-1875), vēlāk bīskaps 1866-1874.g.) bībelīgi pagremdē 72 cilvēkus. Šajā gadā arī tiek organizēta baptistu draudze Sakā. Draudzi te veido cilvēki, kuri tikuši kristīti minētos Mēmeles braucienos un pirmajā reizē Latvijā. 

Sakas apkārtne ir Ādama Gertnera, pirmā Sakas baptistu draudzes mācītāja, kurš savas pārliecības dēļ tika bieži vajāts, darbības lauks. 1861. gada 14. oktobrī viņš izdara otro kristības darbu Kurzemē (Labragā, “Klaparos”). Drīz pēc šīs kristības Ādams Gertners tiek apcietināts un aizvests uz Aizputes cietumu, kur viņu notur apcietinājumā pusgadu.

Par sapulces noturēšanu A. Gertneru 1862. gada jūnijā apcietina otro reizi. Nav īsti zināms, cik ilgi viņš atradies Aizputes cietumā, tikai zināms, ka nākošā gada aprīlī viņš bijis brīvībā.

Neskatoties uz to, 1863. gada 20. maijā pulksten vienos no rīta Užavā un 24. maijā Skatrē tiek kristīti kopā 64 cilvēki. Par to Ādamu Gertneru 1863. gada 29. jūnijā atkal apcietina un notur ieslodzījumā līdz 6. augustam (atkal Aizputē).

Pie šādām mācītāja vajāšanām draudzei ir grūti veidoties. Arī tās locekļi sastopas ar lielām grūtībām un vajāšanām, kuru dēļ sapulcēšanās vietas tiek bieži mainītas: "Klaparos" (1858. - 1860.g.), "Kliņķos" (1860. - 1861.g.), "Poļos" (1861. - 1864.g.), Suveja kalvē (kāds kokiem apaudzis pakalns), kas atradās ārpus pagasta robežām - Ulmalē. Te sapulces notiek zem klajas debess no 1864. g. maija līdz septembrim. No 1864. gada septembra līdz 1884. gadam atkal "Poļos". 

Par sapulču noturēšanu un piedalīšanos tajās tiek piemēroti cietumsodi, naudas un miesas soda mēri u.c. Bet, neskatoties uz to, daudzreiz "Poļu" māju istaba ir pārpildīta un sapulces vadītājam pa logu jākāpj, lai tur iekļūtu.

Sākuma posmā draudze tiek pārbaudīta arī ar maldu mācību. Kā redzams, tā draudzē var iespiesties arī spaidu laikos. Tā 25 draudzes locekļi kalēja Unnus Jansona vadībā atšķiras no pārējās draudzes. Iemesls - nesaskaņa atziņā jeb slimīgi uzskati atziņas laukā. Viņš sāk mācīt, ka ticīgie nedrīkst nekādu laicīgo mantu saukt par savu, visu locekļu manta piederot draudzei, svētdienas svētīšana arī atmetama, jo Dieva priekšā visas dienas vienādi svētas un kristībai jānotiek caur trīskārtīgu pagremdēšanu, pie tam, kristāmam jābūt bez drēbēm. 1863. gada 10. maijā viņus (par šādiem uzskatiem) no draudzes izslēdz. 

Tikai 1866. gadā iestājas miers un draudze var brīvi attīstīties un veidoties.

1869. gadā Sakā notiek pirmā zināmā draudžu darbinieku sanāksme bīskapa Ādama Gertnera vadībā. 

Ādams Gertners vada Sakas draudzi līdz 1874. gadam. Jau tad draudze nodarbojas ar misioni uz ārieni. 1869. gadā draudze algo kādu brāli Janševicu evaņģelizācijas darbam Aizputē un Kuldīgā. Darbu Aizputē Sakas draudze veicina arī ar naudas līdzekļiem.

Ādams Gertners ir ne vien sirsnīgs sludinātājs, bet arī apdomīgs draudzes vadītājs. Dažādām draudzes vajadzībām iekārtotas īpašas grāmatas. Arī par piedalīšanos pie Svētā Vakarēdiena tiek vesta īpaša grāmata. Lai draudzes locekļus pieradinātu pie atklātas lūgšanas, tiek sastādīts saraksts, kas nosaka, kurā svētdienā un kam jāvada rīta lūgšana, kuriem brāļiem tajā jāpiedalās ar atklātām lūgšanām.

Kad 1874. gadā Ādams Gertners pārceļas uz Veldu, draudzes vadību pārņem Fricis Ulberts. Viņa kalpošanas laikā tiek ierīkota nedēļas skola. Tā sāk darboties 1878. gadā "Poļu" mājās. Par skolotāju te aicināts Fricis Krūmiņš. Bet muižas pārvaldnieks pavēlējis skolu slēgt. 1882. gadā minētās mājas tiek uz dzimtu izpirktas un skola atkal atjaunota.

1875. gadā tiek dibināts Sakas draudzes koris. Kā viens no kora izcilākiem diriģentiem minams Andrejs Ģēģeris, kas vada kori sākot no 1879. gada, veselus 40 gadus. 1900. gadā Sakas draudzes koris sarīko dziesmu svētkus, atzīmējot kora 25 gadu pastāvēšanu. Piedalās ap 200 dziedātāju no dažādām draudzēm.

Fr. Ulberta vadībā draudze atrodas līdz 1880. gadam. Pēc viņa par mācītāju tiek uzaicināts Ernests Eglītis. Viņš, strādājis ilgus gadus par pagasta priekšnieku, cenšas arī draudzē ievest kārtīgu saimniecību. Tiek ieviestas dažādas saimnieciskas lietas - draudzes nabadzīgo ļaužu apgādāšana, viesu uzņemšana, draudzes kases revidēšana u.c. 

1882. gadā organizēts māsu pulciņš (viens no pirmajiem Latvijā). To no 1887. līdz 1940. gadam (53 gadus!) vada Līze Ģēģere.

1883. gadā notiek formāla patstāvīgas draudzes dibināšana.

1884. gada 1. janvārī - jaunceltā lūgšanas nama atvēršana. Tālākā draudzes gaita norit mierā. Tā vairs nepiedzīvo šķelšanos, kas piemeklēja daudzas baptistu draudzes.

1889. gadā E. Eglītis pats noliek draudzes vadītāja pienākumus. Viņa vietā draudze ievēl Piltenes draudzes sludinātāju Pēteri Veidemani. Tanī laikā draudzē ir 223 draudzes locekļu.

Tā kā nedēļas skolas telpas "Poļu" mājās kļūst ar laiku par šaurām, draudzē paceļas domas par īpaša skolas nama celšanu. Tā 1893. gadā pie lūgšanas nama tiek uzcelta skola, kurā arī ierīkoti dzīvokļi draudzes priekšniekam un skolotājiem.

Gadus 5 pēc skolas nama būves Sakas draudze P. Veidemaņa vadībā ķeras pie lūgšanas nama celšanas Ulmalē, jo draudzes sākuma laikā lielākā daļa locekļu dzīvoja Ulmales un Labraga apkārtnē. Līdz ar lūgšanas nama uzcelšanu, pašā Sakā sapulču apmeklēšana tapa apgrūtināta, jo no Labraga līdz sapulces namam ir ap 14 verstīm.

1900. gadā Sakas draudze uzceļ trešo lūgšanas namu - Pāvilostā jeb tā sauktā Āķagalā.

1900. gadā organizēti pirmie svētdienas skolas kursi. Pasniedzēji - mācītāji: Jānis Kurcītis un Hermanis Redīns. Šajā pašā gadā organizēts jaunatnes pulciņš.

1912. gadā draudzē ir 360 draudzes locekļu, un tai pieder trīs lūgšanas nami un viens skolas nams.

Pēc mācītāja P. Veidemaņa, draudzē īsā laikā nomainās sludinātāji - Andrejs Ģēģeris - 3 gadus (1915. – 1918.), Andrejs Pinčers - 3 gadus (1919. - 1922.), atkal Andrejs Ģēģeris - 2 gadus (1922. - 1924.).

Šinī laikā draudze turpina augt. 1921. gada rudenī draudze svin trīs kristības svētkus. Šī paša gada 18. decembrī pie kristībām nāk vēl 4 dārgi atpirktas dvēseles.

1922. gadā no 1. līdz 8. janvārim Sakas un Pāvilostas draudzes sarīko svētīšanās sapulces, kurās ar Vārdu aicināti kalpot brāļi Oto Vēbers, Jānis Kurcītis, Alberts Eihmanis, Pēteris Fokrots, Fricis Birznieks, Andrejs Pinčers u.c.

1924. gadā draudzes darbā stājas mācītājs Rūdolfs Rašmanis, kurš tiek ar lielu prieku uzņemts. Jau 7. septembrī brālis R. Rašmanis bībelīgi pagremdē 5 dvēseles.

Šajā gadā no 8. līdz 14. decembrim Sakas baptistu baznīcā tiek organizēti svētdienas skolas skolotāju kursi. Paredzēti arī priekšnesumi ar svētīšanās raksturu un evaņģelizācijas sapulces vakaros. Sapulces - ļoti labi apmeklētas. Jau stundu pirms sākšanas baznīca ir pilna līdz pēdējai stāvvietai, un, lai neliktu ļaudīm gaidīt, sapulces jāsāk agrāk par nolikto laiku. Kā kursu vadītāji ieradušies br. Juris Barbins, Andrejs Bermaks, Pēteris Lauberts un Augusts Mēters.

1925. gada 10. oktobri Sakas baptistu draudzes koris kopā ar mācītāju R. Rašmani ceļā uz Pampāļu draudzes gadasvētkiem, kuri notiks 11. oktobri, apstājas Skrundā, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumā Skrundas teātra zālē. Pasākums ir labi apmeklēts, pat pietrūkst sēdvietu. 

1926. gada 7. martā br. R. Rašmanis bībelīgi pagremdē 10 dvēseles. Sešas no br. A. Strautiņa darba lauka Ulmalē un četras no Sakas draudzes otrā darba lauka - Pāvilostas.

1928. gadā draudze nolemj ņemt līdzdalību pieminekļa celšanā par Latvijas brīvību kritušajiem Sakas dēliem. Šim mērķim draudze ziedo 20 latus un ņem līdzdalību pieminekļa būves sagatavošanas darbos. 

1930. gadā br. R. Rašmaņa vietā draudzes vadītāja darbā stājas mācītājs Pēteris Grauze, kuru draudzei ieteikusi baptistu savienība. Mācītāja P. Grauzes kalpošanas laikā draudze atjauno baznīcai jumtu, uzliekot dakstiņus, kā arī izdara iekšējo remontu. Šim mērķim tiek ievēlēta darba vadības komisija 7 draudzes locekļu sastāvā.

Sakas draudzes locekļi bieži apmeklē nespējnieku namu Ostbahā, īpaši svētku reizēs. Dāvanas draudzes locekļi sanes paši. Ja draudzē bijis kāds mielasts, tad produkti tiek nesti arī uz nespējnieku namu. Tā arī 1931. gada 25. decembrī tiek sarīkots Ziemassvētku pasākums Sakas nespējnieku patversmē.

1928. gadā no 1. jūnija līdz 31. augustam draudzes bijušās skolas telpas atvēl LBDS Māsu apvienībai, lai organizētu tur trūcīgo skolēnu uzņemšanu vasaras atpūtai.

1935. gada 11. augustā Sakas, Pāvilostas un Ulmales baptistu draudzes sarīko 75 gadu jubilejas atceres dievkalpojumu vēsturiskajā Šuvēja kalvē, tālu no apdzīvotām vietām - dziļi mežā. Mūsu celmlauži šeit noturēja sapulces, slēpdamies no tā laika vajātājiem. 

Vieta tiešām izraudzīta grūti pieejama, jo visapkārt atrodas lieli, plaši purvi un tikai no vienas puses pieejams noslēpumains meža ceļš. Jubilejas svētku dievkalpojums pulcējis lielu ļaužu pulku. Kā svētku runātāji piedalās mācītājs Fridrihs Čukurs no Grobiņas, mācītājs Andrejs Strautiņš no Ulmales un mācītājs Pēteris Grauze no Sakas. 

1937. gada 4. aprīlī draudzes mācītājs P. Grauze ziņo draudzei, ka, pēc laikraksta vēstījuma, Aizputes baptistu draudzei nodedzis lūgšanas nams, un Sakas brāļiem un māsām, kā tuvākai un arī vecākai draudzei, būtu pienākums nākt palīgā ar ziedojumiem pirms tiek aicināti šinī darbā. Draudze ar lielu degsmi uzsāk ziedojumu vākšanu un šo darbu veikt lūdz br. Baumani. 

1937. gadā svētdienas skolas nodarbības noturētas pa mājām - "Mazdravniekos" (vada br. Mārtiņš Zvaigzne, br. Baumanis u.c.), "Lejasmindēs" pie Ansoniem un citās mājās. Uz svētdienas skolu nāk dažāda skolas vecuma un dažādas ticības bērni. Programmu ņem no svētdienas skolas žurnāliem. Skolotājs Jānis Eņģelis savai svētdienas skolai izgatavojis karogu. Tas bērniem ļoti patīk, jo padara visu notiekošo svinīgu. Vasarās svētdienas skolas nenotiek, jo bērni piesaistīti lauku darbos.

1938. gada decembri no Valsts prezidenta ziedotiem līdzekļiem Ziemas svētku eglīšu sarīkošanai Aizputes apriņķī 50 latus saņem arī Sakas pagasta pašvaldība. Pagasta vecākā Andreja Ģēģera aicinājumam bagātīgi atsaucas Sakas baptistu draudze, ziedojot svētku produktus apmēram 180 latu vērtībā. Sakas pagasta pašvaldība ziedo 20 latus naudā. Kopā tiek saziedoti 250 lati.

25. decembrī iemirdzas svētku eglīte nespējnieku sanāksmes zālē, kura šoreiz pārpildīta no apmeklētājiem. Dzied Sakas un Pāvilostas baptistu draudzes kora dziedātāji kora vadoņa br. Freidenfelda vadībā. Svētrunu saka Sakas baptistu draudzes mācītājs P. Grauze.

1939. gada vasarā Sakā notiek jaunatnes vasaras nometne. Tā izveidojās par baptistu jaunatnes lielāko sanāksmi. Nometni atklājot, Sakas baznīca ir pārpildīta, tādēļ daudziem atklāšanas svētku sapulci nākas noklausīties ārpusē. Dievkalpojumu vada draudzes mācītājs P. Grauze, nometnes vadītājs br. Ādolfs Klaupiks. Runā Ķīnas misionāre M. Mennihs. Piecas dienas 86 nometnes dalībniekiem no 23 Latvijas vietām ir izdevība klausīties referātos, piedalīties pārrunās. Jaunieši ņem dalību arī divās siena ievākšanas talkās.

1940. gadā mācītājs P. Grauze no draudzes aiziet. Viņa vietu pie draudzes vadības ieņem mācītājs Kārlis Jonass. No draudzes saraksta tiek izsvītroti 12 cilvēki, kas ir aizceļojuši bez draudzēs zīmes.

1942. gada jūlija mēneša trešā svētdienā baznīcā nolemj rīkot kristības svētkus. Pie kristībām vēlas nākt 9 dvēseles. Kā viesi uz šiem svētkiem uzaicina mācītāju Fridrihu Čukuru no Liepājas.

Ap 1944. gadu, kad frontes līnija atkāpjas, vācu okupanti draudzi padzen no lūgšanas nama. Tiek izzāģēts ābeļu dārzs. Ap namu novieto tankus un citu kara tehniku. Tur tos arī remontē. Pašā baznīcā uz dzīvi iekārtojas vācu kareivji. Tad arī mūsu lūgšanas nams tiek izpostīts, ērģeles salauztas, brīnišķīgās lustras sasistas drumstalās, vienreiz pat esot izcēlies ugunsgrēks.

Tanī laikā draudze apmeklē dievkalpojumus Sakas luterāņu baznīcā.

Pēc kara, kad draudze atkal var atgriezties savā lūgšanas namā, to tur sagaida liela postaža. Ir vajadzīgs liels remonts, jauni soli, daudzas lietas vairs nevar atjaunot. Mācītāja Kārļa Jonasa vadībā lūgšanas nams tiek atjaunots un izremontēts. 

Pēdējās zināmās kristības draudzē notiek 1948. gadā, kad Sakas draudzes mācītājs K. Jonass bībelīgi pagremdē 4 jaunkristāmos.

1949. gadā draudze ļoti cieš no padomju okupācijas represijām. Daudzi to arī uzskata par draudzes sabrukšanas iemeslu. Cik zināms - izsūtīti (uz Sibīriju) tiek 29 draudzes locekļi. Padomju valdība terorizē un sūta draudu vēstules draudzes mācītājam br. K. Jonasam, kurš draudzē kalpo līdz 1965. gadam. Draudzēm tiek uzlikti daudz aizliegumu un ierobežojumu. Sakas baptistu draudze sāk pamazām "izmirt". Jaunas dvēseles draudzei nepievienojas, daudzi pārceļas uz dzīvi citur.

1965. gadā pie draudzes vadības stājas mācītājs Jūlijs Āboliņš. Viņš kalpo piecās vietās: Užavā, Sārnatē, Ulmalē, Sakā, Pāvilostā. Pats dzīvo Užavas ciemā. Uz Saku dievkalpojumus noturēt brauc divas reizes mēnesī.

1972. gadā par draudzes mācītāju tiek ievēlēts mācītājs Herberts Ašmis, kurš dzīvo Liepājā. Viņš arī notur dievkalpojumus divas reizes mēnesī. Šajā laikā jau dievkalpojuma programmu var paplašināt, jo tiek noņemti dažādi aizliegumi.

1977. gadā Sakas draudzē sāk kalpot mācītājs Kārlis Fišers. Viņš dzīvo Aizputē un brauc uz Saku vadīt dievkalpojumus kopā ar ģimeni. Draudzi apmeklē arī dziedātāji no Aizputes.

No 1983.g. - 1988.g. Sakas baptistu draudzē par mācītāju kalpo br. Viesturs Kalniņš.

1985. g. 22. septembrī aprit 124 gadi, kopš mācītājs Ādams Gertners Ziru upē izdarīja pirmo bībelīgās pagremdēs darbu Latvijā. Šī notikuma atcerei veltīts Brālības dievkalpojums Sakā. Dievkalpojumu vada Užavas un Sāmates draudžu mācītājs Jānis Balodis. 

1989. gadā par mācītāju Sakas baptistu draudzē sāk kalpot Teodors Bērziņš. Gandrīz trīs gadus viņš kopā ar meitu Solvitu Bērziņu brauc uz Saku noturēt dievkalpojumus, ceļu veicot ar riteņiem, paši dzīvodami Aizputē. Mācītājs T. Bērziņš neatceras, ka kaut reizi brauciena laikā būtu lijis lietus. 

1990. g. 3. un 4. augustā pie Sakas baznīcas notiek pēckara gados pirmā Latvijas baptistu draudžu svētdienskolas un bērnu nometne ar bagātu pasākumu programmu. Nometnes iniciatore un vadītāja ir māsa Vija Ludvika.

1993. g. 13. jūnijā pēc 45 gadu ilga pārtraukuma Sakas draudzei lieli svētki - kristības. Bībelīgi pagremdēja māsu Ināru Vilemsoni. Šis notikums ienes draudzē cerības stariņu uz draudzes atjaunošanos.

Šajā gadā Vasarsvētkos notiek pirmā sapulce Sakas draudzes stacijā - Cīravā, Vītolu ielā 2, māsas I. Bērziņas dzīvoklī. Sapulces vada mācītājs T. Bērziņš.

1995. gads Sakas draudzei ir ļoti svētīgs. 21. maijā pēc 41 gada pārtraukuma darbu atsāk bērnu svētdienskola. To apmeklē 11 bērni, vada Teoloģiskā semināra absolvente m. Solvita Bērziņa.

1995. g. 19. augustā Sakas baptistu draudzei kristības dievkalpojums. Tas notiek brīvā dabā, 6 km no baznīcas. Bībelīgi tiek pagremdētas 5 dārgi atpirktas dvēseles. Dievkalpojumu vada Sakas draudzes mācītājs T. Bērziņš. Sacenieki priecājas - tik liela Dieva žēlastība atspīdējusi pār Latvijas vecāko draudzi! 

Šī paša gada 22. oktobrī draudzes stacija Cīravā pārceļas uz jaunām telpām Cīravas muižas pilī. Uz atvēršanu telpa pārpildīta. Runā viesis - Otaņķu un Jūrmalciema draudžu mācītājs Artūrs Šķuburs. Dzied Aizputes draudzes koris Osvalda Skujas vadībā.

Šogad, 1996. gadā, Sakas baptistu draudze svin savus 135. pastāvēšanas gadus. Ir daudz ko pārdomāt, atcerēties un mācīties. Bet Dievs savā žēlastībā ir draudzi saglabājis. Ir daudz kas mainījies un nebūs kā kādreiz, bet ir kaut kas nemainīgs - vēsts - 

"Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi" Ebr. 13:8

Sakas draudzē kalpojuši: 

Ādams Gertners 1868 – 1874 

Fricis Ulberts 1875 – 1880 

Ernests Eglītis 1880 – 1889 

Pēteris Veidemanis 1889 – 1914 

Andrejs Ģēģeris 1915 – 1918 

Andrejs Pinčers 1919 – 1922 

Andrejs Ģēģeris 1922 – 1924 

Rūdolfs Rašmanis 1924 – 1930 

Andrejs Lukševics  1924 – 1930 

Pēteris Grauze 1930 – 1939 

Kārlis Jonass 1940 – 1943 

Jānis Zeltiņš 1943 – 1944 

Konstantīns Šmits 1944 – 1945 

Kārlis Jonass 1945 – 1965 

Jūlijs Āboliņš 1965 – 1972 

Herberts Ašmis 1972 – 1977 

Kārlis Fišers 1977 – 1982 

Viesturs Kalniņš 1983 – 1988 

Teodors Bērziņš 1989 – 2019 

Izmantotā literatūra: 

1. LBDS laikraksts "Kristīgā Balss" 1922. - 1939. g. 

2. Jānis Rīss "Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un tālākā attīstība." 

3. Jānis Tervits "LBDS draudzes pašlaik." Rīga, 1995.

4. LBD kalendārs, 1986., 1991., 1995. 

5. Draudzes locekļu liecības. 

============================== 

SAKAS DRAUDZE 

Organizējusies 1861. gadā. Draudze te veidojās no tiem cilvēkiem, kuri bija bībeliski pagremdēti trijos Mēmeles braucienos un pirmajā bībeliskās pagremdes reizē Latvijā (Zirās/Užavā). Jau pašā darba sākumā draudze tika pārbaudīta ar maldu mācību par draudzes locekļu mantas piederību draudzei, par svētdienas svinēšanas atmešanu u.c. Draudze savukārt savu garīgo spēku vairoja, darbojoties evaņģelizācijas darbā Aizputē, Kuldīgā u.c. 

Dievnamu uzcēla 1883. gadā, līdzās esošo skolas ēku - 1893. gadā. Sakas draudze attīstīja aktīvu darbību Labragā un Pāvilostā, kur tika uzcelti atsevišķi dievnami un noorganizējās patstāvīgas draudzes. 

Koris organizējās 1875. gadā, diriģenti bijuši 1879-1922 Andrejs Ģēģeris (arī koru kopdarba organizators), Ādams Ģēģeris (arī orķestra diriģents) u.c. Pirms Pirmā pasaules kara koris bija vadoša muzikāla vienība visu Kurzemes draudžu vidū. 

Draudzes darbā bija svētdienskola; jaunatnes pulciņš organizējās 1900. gadā. Draudzes nedēļas skola 1882-1918. Māsu pulciņš organizēts 1887. gadā, tās vadītāja 1887-1940 (53 gadus!) bija Līze Ģēģere. 

Draudzes vecajs, jaunatnes pulciņa priekšnieks, svētdienskolas ilggadējs vadītājs bija Jānis Grundmanis, padomes priekšsēdētāji 1949-1964 Mārtiņš Zvaigzne, 1972-1987 Zāmuēls Ansons. Diriģents un draudzes vecajs Andrejs Ģēģeris ilgus gadus bija Sakas pagasta vecākais. 

Draudzes locekļu sastāvs ļoti cieta padomju okupācijas varas deportāciju rezultātā. Pēc Otrā pasaules kara draudzes darbu te atbalstīja Aizputes draudze. Pašreiz (1995.g.) draudzei ir sludināšanas vieta arī Cīravā. 

Draudzē kalpojuši garīdznieki: Ādams Gertners 1868-1874, Fricis Ulberts 1875-1880, Ernests Eglīts 1880-1889, Pēteris Veidemanis 1889-1914, Andrejs Ģēģeris 1915-1918,  Andrejs Pinčers 1919-1922, Andrejs Ģēģeris 1922-1924, Rūdolfs Rašmanis un Andrejs Lukševics 1924-1930, Pēteris Grauze 1930-1939, Kārlis Jonass 1940-1943, Jānis Zeltiņš 1943-1944, Konstantīns Šmits 1944-1945, Kārlis Jonass 1945-1965, Jūlijs Āboliņš 1965-1972, Herberts Ašmis 1972-1977 (1968-1972 kā palīgsludinātājs), Kārlis Fišers 1977-1982, Viesturs Kalniņš 1983-1988, Teodors Bērziņš no 1989. 

Pašreiz (1995.g.): 

draudzes sludinātājs Teodors Bērziņš, padomes priekšsēdētāja Biruta Freidenfelde. 

Uz 01.01.1995. draudzē bija 15 locekļu. 

Adrese: "Alkšņāji" (baptistu dievnams), Sakas pagasts, Liepājas rajons. 

Literatūra: 

"Latviešu baptistu draudžu izcelšanās" Jānis Rīss 79-93.lpp. 

"Mūsu kori un dziesmas" J.Kronlins 92-99.lpp. 

Kalendārs Latvijas baptistu draudzēm 1982.g. 61-62.lpp 

Teksts ņemts no grāmatas "Latvijas baptistu draudžu savienības draudzes pašreiz" Jānis Tervits 1995.g. 92.lpp  

==============================