Vēsture

Par Sakas draudzes izcelsmi un vēsturi 
Par Sakas baptistu draudzes aizsākumu varētu uzskatīt kristīgus garīgās patiesības meklētāju pulciņus 1850-to gadu beigās Labraga, Ulmales un Sakas apkārtnē, kurus vietējais drēbnieks (skroderis) Ādams Gertners (Ahdam Gärtner (1829-1875)) pulcināja savas sievas Annas Gertneres (dz. Peterlevicas) tēva Andža Peterlevica "Klaparu" mājās Labragā uz Dieva Vārdu sapulcēm. ("Klaparu" mājas atradās Rīvas upes krastā, autoceļa V1186 Labrags - Rīva - Sarkanvalks malā pa vidu starp Labragu un Pievikas muižu (tagadējo Rīvas ciemu). Skat. 1930.g. kartes fragmentā) 
1861. gada 14. oktobrī (26.okt. pēc jaunā stila) Ādams Gertners izdarīja kristību darbu Labraga "Klaparu" māju dīķī (otrās kristības Latvijā). Šo datumu varētu uzskatīt par Sakas draudzes iesākumu. Lai gan daļa no Sakas draudzes locekļiem tika kristīti jau pirmo trīs Mēmeles (Klaipēdas) braucienu laikā 1860.-1861.gadā Mēmeles baptistu draudzē (pirmā brauciena kristības notika 1860.g. 21.augustā (2.septembrī pēc jaunā stila), no Labraga kristīti Ādams Gertners un Anna Gertnere. Otrā brauciena kristības notika 1861.g. 30.maijā. Trešā brauciena kristības notika 1861.g. 12.jūnijā, no Labraga kristīti Mārtiņš Berzenickis, Jānis Jankovskis, Fridrihs Jornsons, Josts Dreimanis, Jānis Karlsons, Matīss Petrovskis, Katrīna Peterlevica (prec. Brūvere)) un pirmajās kristībās Latvijā Ziru upē (Užavas upē netālu no Zirām) 1861. gada 9.-10. septembrī (22. septembrī pēc jaunā stila). 
Vajāšanu dēļ sapulces drīzi vien pārcēlās uz Ulmales "Kliņķu" mājām, kuru saimnieks Jānis Karlsons (Janne Kahrlsohn) bijis vietējais pērminderis. Pēc tam sapulces noturētas Ulmales "Piņķu" mājās. Vēlāk dievkalpojumi noturēti Upes muižas "Klieņu" mājās un "Poļu" mājās līdz 1883. gadam.
Sakas draudzes tagadējais dievnams uzbūvēts 1883. gadā. Atļauju tā celtniecībai un 0,8 hektārus (2 pūrvietas) zemes gabalu Sakas draudzei piešķīris Sakas muižas un Upes muižas īpašnieks - barons Oto fon Lilienfelds. 
Ģimenes 
1863. gada 20. maijā Ādams Gertners Sakas draudzē iesvētī laulībā pirmo pāri Janne Kahrlsohn (no Kliņķu mājām, Labraga pagastā) un Anne Tihza (no Ladinu mājām, Upes pagastā) (Sakas draudzes laulību rullis 1863.-1890.g.). 
Skola 
1878. gadā Sakas draudze uzsāka nedēļas skolu "Poļu" mājās, kurā mācījās draudzes locekļu bērni. Pirmais skolotājs bijis Fricis Krūmiņš. 1893. gadā blakus dievnamam draudze uzcēla skolas namu. Kā draudzes nedēļas skola tā darbojās no 1882. līdz 1918.g. Šī skola tika saukta par Sakas pagasta 2. pamatskolu. Kā skolotāji Sakas draudzes skolā darbojušies Fricis Krūmiņš, J.Ukstiņš, J.Mautišs, K.Brahmans, Ādams Gertners (Ādama Gertnera vecākais dēls dz.1860.g.), J.Grankavs, Elizabete Ķempe, Anna Blumentāl, Pēteris Veidemans, J.Kalniņš un Anna Kalniņ (1911.g) uc. 
Misijas darbs
Draudzes labās vēsts sludināšanas vietas bijušas Labragā, Pāvilostā, Ulmalē, Aizputē un Kuldīgā, kur dažviet vēlāk izveidojās patstāvīgas draudzes. Draudzes sludināšanas vietas ir bijušas arī Cīravā un Laidos. Ulmales (Labraga) draudzes dievnamu (1898) un Pāvilostas draudzes  dievnamu (1906) uzbūvēja ar Sakas draudzes locekļu tiešu līdzdalību Pētera Veidemaņa vadībā. 
Garīdznieki 
Sakas baptistu draudzē kalpojuši sekojoši garīdznieki: no 1861. gada Ādams Gertners un citi brāļi, Ādams Gertners 1868-1874, Fricis Ulberts 1875-1880, Ernests Eglīts 1880-1889, Pēteris Veidemanis 1889-1914, Andrejs Ģēģeris 1915-1918, Andrejs Pinčers 1919-1922, Andrejs Ģēģeris 1922-1924, Rūdolfs Rašmanis un Andrejs Lukševics 1924-1930, Pēteris Grauze 1930-1939, Kārlis Jonass 1940-1943, Jānis Zeltiņš 1943-1944, Konstantīns Šmits 1944-1945, Kārlis Jonass 1945-1965, Jūlijs Āboliņš 1965-1972, Herberts Ašmis 1972-1977 (1968-1972 kā palīgsludinātājs), Kārlis Fišers 1977-1982, Viesturs Kalniņš 1983-1988, Teodors Bērziņš 1989-2019,  Verners Šteinbergs no 2019.g. 3.februāra. 
Draudzes vecaji un priekšnieki 
Jānis Grundmanis. No 18xx-1949 Andrejs Ģēģeris No 1949-1964 draudzes padomes priekšsēdētājs ir bijis Mārtiņš Zvaigzne, no 1972-1987 Zāmuēls Ansons, no 1987-199X. Anna Ansone, no 199X-2001.g Biruta Freidenfelde, no 2001-2002 Andris Vilemsons, no 2002-2011 Lienīte Rozenberga, no 2011.g. 11.maija Haralds Pētersons. 
Andrejs Ģēģeris (1866-1950) ilgus gadus bijis gan Sakas draudzes vecajs un arī sludinātājs, gan draudzes kora vadītājs (1879-1922) gan arī ilggadīgs Sakas pagasta vecākais, kurš kā Sakas pagasta vecākais 1938.gadā apbalvots ar atzinības krusta ordeņa 5. šķiru. 
Koris 
Sakas draudzes koris dibināts 1875.gadā. Pirmais kora vadītājs ir bijis Jorens Ģēģeris (1875-1879). Kora vadītāji bijuši arī Andrejs Ģēģeris (1879-1922) un Adams Ģēģeris. Adams Ģēģeris vadīja arī draudzes pūtēju (ragu) orķestri un stīgu orķestri. Pirms pirmā pasaules kara Sakas draudzes koris bija viena no vadošām muzikālām vienībām Kurzemes draudžu vidū. Andrejs Ģēģeris ir bijis arī kora diriģentu kursu organizētājs un skolotājs kā arī dziedāšanas lietu pārzinis Latvijas baptistu savienības padomē. 
Svētdienskola 
Ilgus gadus svētdienskolas vadītājs, jauniešu pulciņa priekšnieks un draudzes vecajs ir bijis un Jānis Grundmanis (1868-1938). Svētdienas skolā darbojušies arī Ādams Lukševitcs (Lukševics ) (m.1911.g.25.aug.), Jānis Eņģelis, Solvita Bērziņa (prec. Zīvere), Sigita Markovska uc. 
Jaunatnes pulciņš
Jaunatnes pulciņa darbs tiek iesākts 1900. gadā. 
Māsu pulciņš 
Draudzes māsu pulciņš izveidojās 1887. gadā, un tā vadītāja 53 gadus no 1887. līdz 1940. gadam bija Līze Ģēģere (14.04.1867.-14.02.1940). Pašreiz māsu pulciņu vada Modra Rače. 
Draudzes locekļi 
Sakas baptistu draudzi apmeklējuši apkārtnē dzīvojošie ļaudis no Karlsonu, Ģēģeru, Gertneru, Grundmaņu, Zvaigznes, Lasmaņu, Ansonu, Freidenfeldu, Lukševicu, Šteinbergu, Eņģeļu, Baumaņu, Ašmju, Ventnieku, Šepkenu, Ķīsas, Ausmaņu, Trejanu, Kukis, Strēlnieku, Retteru, Egles, Putniņu, Podziņu, Markovsku un daudzām citām ģimenēm. 

============================== 

Kas ir baptisti? 
Vārds 'baptisti' burtiski nozīmē 'kristītāji', un tas ir latviskots atvasinājums no grieķu valodas vārda - βαπτισμός - baptismós - kurš grieķu valodā nozīmē 'kristīšana, iegremdēšana'. 
Baptistu kristieši ir viens no tecējumiem kristietībā, kurš izveidojās reformācijas laikā, kā viens no reformācijas atzarojumiem protestantismā. Baptistu kristieši savu ticību un dzīves izpratni balsta Bībelē kā Dieva atklāsmē, un kristī pieaugušus cilvēkus, kuri grib un spēj apzināti, brīvprātīgi un nepiespiesti apliecināt savu atgriešanos no grēkiem un ticību Jēzum Kristum kā savam Glābējam. Latvijā baptisti ir viena no tradicionālajām kristietības konfesijām. 
Baptistu baznīca Latvijā (no Nacionālās enciklopēdijas)
Baptisti (no Vikipēdijas) - Baptists (angļu) - Baptisten (vācu) - Баптизм (krievu) - Βαπτιστές (grieķu) 

Baptistu kristieši savu vēsturisko izcelsmi un pēctecību (suksesiju) saista ar senajiem tecējumiem kristietībā, kas darbojās paralēli Romas valsts baznīcai un tika tās vajāti, kas savā mācībā un dzīvē atzina Bībeles autoritāti, atgriešanos no grēkiem, sirds izmaiņu un pieaugušo kristību un noraidīja zīdaiņu kristību - anabaptisti, morāvieši, lollardi, arnoldisti, valdensieši, albigensieši, bogomīli, paulikāņi, donātisti, novaciāņi, montānisti uc (skat. "Trail of Blood" by Dr. James Milton Carroll, baptistu kristiešu izcelsmes un pēctecības diagramma). 

Kristiešu sludinātāji, ar kuriem saistās baptistu kustība: 
Pēteris Čelčickis (Petr Chelčický c.1390 – c.1460) - 
Konrads Grēbels (Conrad Grebel 1498-1526) - 
Menno Simons (Menno Simons 1416-1561) - 
Baltazars Hubmaiers (Balthasar Hubmaier 1480-1528) 
Džons Smits (John Smyth c.1554 – c.1612) - 
Tomass Helvijs (Thomas Helwys c.1575 – c.1616) - 
uc 

Kā ticību saprot baptisti?
Kristīgas dzīves kredo 1998.g. - latviešu baptistu kristiešu ticības apliecība 
Valdensiešu ticības apliecība 1544.g LV 1542.g RU 1542.g RU2 

Baptistu kristīgie principi - 
1. princips. Svētie Raksti - Vecās un Jaunās Derības (kanoniskās) grāmatas ir evaņģēlisko kristiešu - baptistu ticības pamats.
2. princips. Draudzi jāveido tikai no jaunpiedzimušiem cilvēkiem.
3. princips. Kristība un Svētais Vakarēdiens pieder tikai jaunpiedzimušiem cilvēkiem. 
4. princips. Katras atsevišķas vietējās draudzes neatkarība un patstāvība.
5. princips. Vienlīdzīgas tiesības visiem vietējās draudzes locekļiem - visu ticīgo priesterība. 
6. princips. Sirdsapziņas brīvība visiem. Tomēr atbildība Dieva Vārda un Dieva priekšā. 
7. princips. Draudzes un valsts nošķiršana.
8. princips. Divi amati draudzē - draudzes vecaji (mācītāji, vecaji, prezbiteri, bīskapi) un diakoni 

"Par īstu kristīgu ticību un dzīvošanu" Johann Arndt (latviešu valodā izdota 1844. un 1867.g.) - vācu piētisma priekšteča Johann Arndt grāmata "Von Wahrem Christentum" (1.-4.grāmata lasīšanai vācu val.) "True Christianity" A Treatise on Sincere Repentence, True Faith, the Holy Walk of the True Christian, etc. (1.-4.grāmata lasīšanai angļu val.) "True Christianity" (1-.2.grāmata lasīšanai angļu val.). Šai grāmatai un tajā paustajām domām bija būtiska ietekme uz sākotnējo latviešu baptistu kristiešu garīgās dzīves izpratni. Jēkaba Rumberga izdotajā baptistu kristiešu avīzē "Evaņģēlists" 1881. gada numuros (Nr13, 29.jūn. - Nr39, 28.dec.) tika publicēta "Von Wahrem Christentum" 2. grāmatas vairākas nodaļas (15.-29.nod.) turpinājumos ar nosaukumu "Īsta kristīga cilvēka ticība un dzīvošana". 

Latviešu baptistu kristiešu ticības izpratni iespaidoja piētisma kustība Eiropā un tajā paustās atziņas, dievbijība un kristīgās dzīves izpratne, kā arī Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudze un kustība un tajā sludinātās dievbijības un kristīgās dzīves atziņas. Patiesības meklējumu un sākuma laikos baptistu kristieši dziedāja kristīgās dziesmas no Georga Heinriha Loskīla sastādītās brāļu draudzes dziesmu grāmatas. 


Uzziņa par Sakas pagasta un apkārtnes novadu vēsturi:
Baptistu kristieši novadā - Kārlis Beihmanis 09.07.2016 
Sakas baptistu baznīca - Līga Landsberga 16.02.2018
Upesmuiža
Strante, Ulmale, Labrags
1930. gada kartes. Labrags, Pāvilosta, Akmeņrags, Ziemupe.

Uzziņa par baptistu kristiešiem un viņu draudžu vēsturi Latvijā un citur: 
Baptistu kristieši, tāpat kā citas tradicionālās kristīgās konfesijas, tic Dievam Tēvam, Jēzum Kristum un Svētajam Garam un par savas ticības atziņas vienīgo avotu un mērauklu uzskata Bībeli, kas ir rakstītais, dzīvais Dieva Vārds, katra atsevišķa kristieša un draudzes dzīves un mācības autoritāte un norma. Baptistu kristieši atzīst tikai ticīgu cilvēku kristīšanu, pagremdējot kristāmo ūdenī. Kristība ir ticības piedzīvojuma un pārliecības apliecināšana. Baptistu kristiešus raksturo vienkāršota dievkalpošanas kārtība un demokrātisma princips draudzes pārvaldīšanā. Katra vietējā draudze ir pilnīgi autonoma savā darbībā, iekšējās dzīves kārtībā un disciplīnā, bet tai pašā laikā baptistu kristieši  ir neatlaidīgi centušies īstenot sadraudzību kā vienu no kristietības lielākajiem principiem. Baptistu kristieši tic, ka katram cilvēkam ir tiesības personiski tuvoties Dievam un darīt to bez jebkādas citas starpniecības, kā vien caur Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu. Baptistu kristieši ir par konsekventu apziņas un reliģiskās brīvības ievērošanu. Katrs cilvēks pats ir tiesīgs noteikt savu attieksmi pret Dieva piedāvāto žēlastību. Neatkarīgi no vēsturiskajiem un sociālajiem apstākļiem baptistu kristieši vienmēr konsekventi ir atbalstījuši morāli skaidru dzīvi ticīgo vidū un sabiedrībā. Tāpēc baptistu kristieši allaž iestājas pret alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju, homoseksuālismu, smēķēšanu, izlaidīgu vai azarta spēļu vietu apmeklēšanu un tamlīdzīgām parādībām kā tikumības un morāles graujošākajiem faktoriem. Tiek akcentēta dievbijīga un morāli, un tikumiski skaidra dzīve ģimenē, ikdienas darbā, sabiedriskajās attiecībās. Morālās dzīves vadlīnijas nosaka Bībelē izteiktās atziņas, novēršanās no grēka un ļaunuma. Latvijas baptistu draudzes un LBDS iestājas par valsts un un baznīcas šķiršanu; pret valsts vai tautas baznīcas oficiālu vai neoficiālu iedibināšanu; par visu konfesiju un denomināciju vienādām tiesībām valsts priekšā un savstarpēji; par apziņas un reliģijas brīvību visiem cilvēkiem demokrātiskā valstī.
Baptistu baznīca Latvijā - no Nacionālās enciklopēdijas 
Baptisms - no Nacionālās enciklopēdijas
Anabaptisti - no Nacionālās enciklopēdijas 
Baptisti (no Vikipēdijas) - Baptists (angļu) - Baptisten (vācu) - Баптизм (krievu) - Βαπτιστές (grieķu) 
Baptist - Encyclopædia Britannica šķirklis par baptistu kristiešiem 
Par LBDS - Latvijas Baptistu draudžu savienība
Prof. Ilmārs Hiršs par baptistu kristiešu vēsturi
Kristīgas dzīves kredo - Latvijas baptistu kristiešu ticības apliecība 
Oļegs Jermolājevs par Latvijas baptistu kristiešu vēsturi 
Baptisma izcelšanās pasaulē 1609.g. - Oļegs Jermolājevs 
Baptismam - 400 2009.g. - Oļegs Jermolājevs 
Baptist history in Latvia - Oļegs Jermolājevs (English / angļu valodā)
Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība - Jānis Rīss 1913.g (2016.g) (audio grāmata, visas daļas): 
#1 Ievads 25-34.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)
#2 Sākuma laiki. Kustība Liepājā 35-40.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)
#3 Sākuma laiki. Kustība Zirās, Užavā un Labragā 41-50.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)
#4 Sākuma laiki. Trīs braucieni uz Mēmeli 51-62.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)
#6 Sākuma laiki. Liepāja un apkārtne 77-88.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)
#7 Draudžu vēsture. Sakas draudze un viņas stacijas. 89-103.lpp no Jāņa Rīsa grāmatas (audio)

Baptistu kristiešu darbības pamatā ir izpratne par cilvēka apziņas brīvību: 
> lēmums par ticību Dievam ir katra cilvēka sirdsapziņas lieta un nav ne uzspiežama, ne aizkavējama;
> baptistu kristiešu draudzēm ir neatkarīgas tiesības pieņemt lēmumus;
> reliģiskajām draudzēm un to savienībām piemīt privāts raksturs;
> nevienai ticībai, denominācijai, konfesijai nav privilēģiju ne savstarpējās attiecībās, ne valsts priekšā;
> baptistu kristieši par savu darbības vienīgo mērauklu uzskata Bībeli un par savu galveno uzdevumu – Svētā Gara spēkā apliecināt Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, par Pestītāju un Kungu Dievam Tēvam par godu un līdzcilvēkiem par svētību, mūsu draudzēs izkopto evaņģēlisko tradīciju kontekstā.

Fotogrāfija pie Sakas baptistu draudzes dievnama sētā, aizmugurē skolas māja
varētu būt kādi svētki, priekšplānā - orķestra instrumenti 
foto no Ādama Ģēģera arhīva

Sakas baptistu draudzes dievnama iekšpuse
fotogrāfs Kūdriņš, Pāvilostā 

Sakas draudzes koris 1895.g.

Sakas draudzes koris 1922.g.


==============================

Sakas baptistu draudzes vēsture 

Sarakstīta 1996. gadā, saistībā ar draudzes 135. gadu jubileju

Dievs radīja draudzi 

19. gadsimta piecdesmitajos gados ļaudis Užavā, Liepājā un Ventspilī jautā pēc svētas un patiesas dzīves. Neatraduši to baznīcas praktiskajā dzīves veidā, tie meklē pēc tās Bībeles lappusēs. Nesaņemdami garīgo atbalstu no baznīcas, bet pat vajāti, viņi caur Dieva žēlastību un gādību paklausa Bībeles mācībai par draudzi kā kristiešu kopību un bībelīgo pagremdi (kristību). 1860. gada 2. septembrī Mēmeles (tag. Klaipēdas) baptistu draudzes dievnamā bībelīgi pagremdēti 9 latvieši. 1861. gada jūnijā vēl divas ļaužu grupas dodas uz Mēmeli un tiek kristītas. Bet 1861. gada 10. septembra naktī apmēram plkst. 1:00 Ziras upē (Užavas upē pie Zirām) pirmais baptistu mācītājs Ādams Gertners (Ahdam Gärtner (1829-1875), vēlāk bīskaps 1866-1874.g.) bībelīgi pagremdē 72 cilvēkus. Šajā gadā arī tiek organizēta baptistu draudze Sakā. Draudzi te veido cilvēki, kuri tikuši kristīti minētos Mēmeles braucienos un pirmajā reizē Latvijā. 
Sakas apkārtne ir Ādama Gertnera, pirmā Sakas baptistu draudzes mācītāja, kurš savas pārliecības dēļ tika bieži vajāts, darbības lauks. 1861. gada 14. oktobrī viņš izdara otro kristības darbu Kurzemē (Labragā, “Klaparos”). Drīz pēc šīs kristības Ādams Gertners tiek apcietināts un aizvests uz Aizputes cietumu, kur viņu notur apcietinājumā pusgadu.
Par sapulces noturēšanu A. Gertneru 1862. gada jūnijā apcietina otro reizi. Nav īsti zināms, cik ilgi viņš atradies Aizputes cietumā, tikai zināms, ka nākošā gada aprīlī viņš bijis brīvībā.
Neskatoties uz to, 1863. gada 20. maijā pulksten vienos no rīta Užavā un 24. maijā Skatrē tiek kristīti kopā 64 cilvēki. Par to Ādamu Gertneru 1863. gada 29. jūnijā atkal apcietina un notur ieslodzījumā līdz 6. augustam (atkal Aizputē).
Pie šādām mācītāja vajāšanām draudzei ir grūti veidoties. Arī tās locekļi sastopas ar lielām grūtībām un vajāšanām, kuru dēļ sapulcēšanās vietas tiek bieži mainītas: "Klaparos" (1858. - 1860.g.), "Kliņķos" (1860. - 1861.g.), "Poļos" (1861. - 1864.g.), Suveja kalvē (kāds kokiem apaudzis pakalns), kas atradās ārpus pagasta robežām - Ulmalē. Te sapulces notiek zem klajas debess no 1864. g. maija līdz septembrim. No 1864. gada septembra līdz 1884. gadam atkal "Poļos". 
Par sapulču noturēšanu un piedalīšanos tajās tiek piemēroti cietumsodi, naudas un miesas soda mēri u.c. Bet, neskatoties uz to, daudzreiz "Poļu" māju istaba ir pārpildīta un sapulces vadītājam pa logu jākāpj, lai tur iekļūtu.
Sākuma posmā draudze tiek pārbaudīta arī ar maldu mācību. Kā redzams, tā draudzē var iespiesties arī spaidu laikos. Tā 25 draudzes locekļi kalēja Unnus Jansona vadībā atšķiras no pārējās draudzes. Iemesls - nesaskaņa atziņā jeb slimīgi uzskati atziņas laukā. Viņš sāk mācīt, ka ticīgie nedrīkst nekādu laicīgo mantu saukt par savu, visu locekļu manta piederot draudzei, svētdienas svētīšana arī atmetama, jo Dieva priekšā visas dienas vienādi svētas un kristībai jānotiek caur trīskārtīgu pagremdēšanu, pie tam, kristāmam jābūt bez drēbēm. 1863. gada 10. maijā viņus (par šādiem uzskatiem) no draudzes izslēdz. 
Tikai 1866. gadā iestājas miers un draudze var brīvi attīstīties un veidoties.
1869. gadā Sakā notiek pirmā zināmā draudžu darbinieku sanāksme bīskapa Ādama Gertnera vadībā. 
Ādams Gertners vada Sakas draudzi līdz 1874. gadam. Jau tad draudze nodarbojas ar misioni uz ārieni. 1869. gadā draudze algo kādu brāli Janševicu evaņģelizācijas darbam Aizputē un Kuldīgā. Darbu Aizputē Sakas draudze veicina arī ar naudas līdzekļiem.
Ādams Gertners ir ne vien sirsnīgs sludinātājs, bet arī apdomīgs draudzes vadītājs. Dažādām draudzes vajadzībām iekārtotas īpašas grāmatas. Arī par piedalīšanos pie Svētā Vakarēdiena tiek vesta īpaša grāmata. Lai draudzes locekļus pieradinātu pie atklātas lūgšanas, tiek sastādīts saraksts, kas nosaka, kurā svētdienā un kam jāvada rīta lūgšana, kuriem brāļiem tajā jāpiedalās ar atklātām lūgšanām.
Kad 1874. gadā Ādams Gertners pārceļas uz Veldu, draudzes vadību pārņem Fricis Ulberts. Viņa kalpošanas laikā tiek ierīkota nedēļas skola. Tā sāk darboties 1878. gadā "Poļu" mājās. Par skolotāju te aicināts Fricis Krūmiņš. Bet muižas pārvaldnieks pavēlējis skolu slēgt. 1882. gadā minētās mājas tiek uz dzimtu izpirktas un skola atkal atjaunota.
1875. gadā tiek dibināts Sakas draudzes koris. Kā viens no kora izcilākiem diriģentiem minams Andrejs Ģēģeris, kas vada kori sākot no 1879. gada, veselus 40 gadus. 1900. gadā Sakas draudzes koris sarīko dziesmu svētkus, atzīmējot kora 25 gadu pastāvēšanu. Piedalās ap 200 dziedātāju no dažādām draudzēm.
Fr. Ulberta vadībā draudze atrodas līdz 1880. gadam. Pēc viņa par mācītāju tiek uzaicināts Ernests Eglītis. Viņš, strādājis ilgus gadus par pagasta priekšnieku, cenšas arī draudzē ievest kārtīgu saimniecību. Tiek ieviestas dažādas saimnieciskas lietas - draudzes nabadzīgo ļaužu apgādāšana, viesu uzņemšana, draudzes kases revidēšana u.c. 
1882. gadā organizēts māsu pulciņš (viens no pirmajiem Latvijā). To no 1887. līdz 1940. gadam (53 gadus!) vada Līze Ģēģere.
1883. gadā notiek formāla patstāvīgas draudzes dibināšana.
1884. gada 1. janvārī - jaunceltā lūgšanas nama atvēršana. Tālākā draudzes gaita norit mierā. Tā vairs nepiedzīvo šķelšanos, kas piemeklēja daudzas baptistu draudzes.
1889. gadā E. Eglītis pats noliek draudzes vadītāja pienākumus. Viņa vietā draudze ievēl Piltenes draudzes sludinātāju Pēteri Veidemani. Tanī laikā draudzē ir 223 draudzes locekļu.
Tā kā nedēļas skolas telpas "Poļu" mājās kļūst ar laiku par šaurām, draudzē paceļas domas par īpaša skolas nama celšanu. Tā 1893. gadā pie lūgšanas nama tiek uzcelta skola, kurā arī ierīkoti dzīvokļi draudzes priekšniekam un skolotājiem.
Gadus 5 pēc skolas nama būves Sakas draudze P. Veidemaņa vadībā ķeras pie lūgšanas nama celšanas Ulmalē, jo draudzes sākuma laikā lielākā daļa locekļu dzīvoja Ulmales un Labraga apkārtnē. Līdz ar lūgšanas nama uzcelšanu, pašā Sakā sapulču apmeklēšana tapa apgrūtināta, jo no Labraga līdz sapulces namam ir ap 14 verstīm.
1900. gadā Sakas draudze uzceļ trešo lūgšanas namu - Pāvilostā jeb tā sauktā Āķagalā.
1900. gadā organizēti pirmie svētdienas skolas kursi. Pasniedzēji - mācītāji: Jānis Kurcītis un Hermanis Redīns. Šajā pašā gadā organizēts jaunatnes pulciņš.
1912. gadā draudzē ir 360 draudzes locekļu, un tai pieder trīs lūgšanas nami un viens skolas nams.
Pēc mācītāja P. Veidemaņa, draudzē īsā laikā nomainās sludinātāji - Andrejs Ģēģeris - 3 gadus (1915. – 1918.), Andrejs Pinčers - 3 gadus (1919. - 1922.), atkal Andrejs Ģēģeris - 2 gadus (1922. - 1924.).
Šinī laikā draudze turpina augt. 1921. gada rudenī draudze svin trīs kristības svētkus. Šī paša gada 18. decembrī pie kristībām nāk vēl 4 dārgi atpirktas dvēseles.
1922. gadā no 1. līdz 8. janvārim Sakas un Pāvilostas draudzes sarīko svētīšanās sapulces, kurās ar Vārdu aicināti kalpot brāļi Oto Vēbers, Jānis Kurcītis, Alberts Eihmanis, Pēteris Fokrots, Fricis Birznieks, Andrejs Pinčers u.c.
1924. gadā draudzes darbā stājas mācītājs Rūdolfs Rašmanis, kurš tiek ar lielu prieku uzņemts. Jau 7. septembrī brālis R. Rašmanis bībelīgi pagremdē 5 dvēseles.
Šajā gadā no 8. līdz 14. decembrim Sakas baptistu baznīcā tiek organizēti svētdienas skolas skolotāju kursi. Paredzēti arī priekšnesumi ar svētīšanās raksturu un evaņģelizācijas sapulces vakaros. Sapulces - ļoti labi apmeklētas. Jau stundu pirms sākšanas baznīca ir pilna līdz pēdējai stāvvietai, un, lai neliktu ļaudīm gaidīt, sapulces jāsāk agrāk par nolikto laiku. Kā kursu vadītāji ieradušies br. Juris Barbins, Andrejs Bermaks, Pēteris Lauberts un Augusts Mēters.
1925. gada 10. oktobri Sakas baptistu draudzes koris kopā ar mācītāju R. Rašmani ceļā uz Pampāļu draudzes gadasvētkiem, kuri notiks 11. oktobri, apstājas Skrundā, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumā Skrundas teātra zālē. Pasākums ir labi apmeklēts, pat pietrūkst sēdvietu. 
1926. gada 7. martā br. R. Rašmanis bībelīgi pagremdē 10 dvēseles. Sešas no br. A. Strautiņa darba lauka Ulmalē un četras no Sakas draudzes otrā darba lauka - Pāvilostas.
1928. gadā draudze nolemj ņemt līdzdalību pieminekļa celšanā par Latvijas brīvību kritušajiem Sakas dēliem. Šim mērķim draudze ziedo 20 latus un ņem līdzdalību pieminekļa būves sagatavošanas darbos. 
1930. gadā br. R. Rašmaņa vietā draudzes vadītāja darbā stājas mācītājs Pēteris Grauze, kuru draudzei ieteikusi baptistu savienība. Mācītāja P. Grauzes kalpošanas laikā draudze atjauno baznīcai jumtu, uzliekot dakstiņus, kā arī izdara iekšējo remontu. Šim mērķim tiek ievēlēta darba vadības komisija 7 draudzes locekļu sastāvā.
Sakas draudzes locekļi bieži apmeklē nespējnieku namu Ostbahā, īpaši svētku reizēs. Dāvanas draudzes locekļi sanes paši. Ja draudzē bijis kāds mielasts, tad produkti tiek nesti arī uz nespējnieku namu. Tā arī 1931. gada 25. decembrī tiek sarīkots Ziemassvētku pasākums Sakas nespējnieku patversmē.
1928. gadā no 1. jūnija līdz 31. augustam draudzes bijušās skolas telpas atvēl LBDS Māsu apvienībai, lai organizētu tur trūcīgo skolēnu uzņemšanu vasaras atpūtai.
1935. gada 11. augustā Sakas, Pāvilostas un Ulmales baptistu draudzes sarīko 75 gadu jubilejas atceres dievkalpojumu vēsturiskajā Šuvēja kalvē, tālu no apdzīvotām vietām - dziļi mežā. Mūsu celmlauži šeit noturēja sapulces, slēpdamies no tā laika vajātājiem. 
Vieta tiešām izraudzīta grūti pieejama, jo visapkārt atrodas lieli, plaši purvi un tikai no vienas puses pieejams noslēpumains meža ceļš. Jubilejas svētku dievkalpojums pulcējis lielu ļaužu pulku. Kā svētku runātāji piedalās mācītājs Fridrihs Čukurs no Grobiņas, mācītājs Andrejs Strautiņš no Ulmales un mācītājs Pēteris Grauze no Sakas. 
1937. gada 4. aprīlī draudzes mācītājs P. Grauze ziņo draudzei, ka, pēc laikraksta vēstījuma, Aizputes baptistu draudzei nodedzis lūgšanas nams, un Sakas brāļiem un māsām, kā tuvākai un arī vecākai draudzei, būtu pienākums nākt palīgā ar ziedojumiem pirms tiek aicināti šinī darbā. Draudze ar lielu degsmi uzsāk ziedojumu vākšanu un šo darbu veikt lūdz br. Baumani. 
1937. gadā svētdienas skolas nodarbības noturētas pa mājām - "Mazdravniekos" (vada br. Mārtiņš Zvaigzne, br. Baumanis u.c.), "Lejasmindēs" pie Ansoniem un citās mājās. Uz svētdienas skolu nāk dažāda skolas vecuma un dažādas ticības bērni. Programmu ņem no svētdienas skolas žurnāliem. Skolotājs Jānis Eņģelis savai svētdienas skolai izgatavojis karogu. Tas bērniem ļoti patīk, jo padara visu notiekošo svinīgu. Vasarās svētdienas skolas nenotiek, jo bērni piesaistīti lauku darbos.
1938. gada decembri no Valsts prezidenta ziedotiem līdzekļiem Ziemas svētku eglīšu sarīkošanai Aizputes apriņķī 50 latus saņem arī Sakas pagasta pašvaldība. Pagasta vecākā Andreja Ģēģera aicinājumam bagātīgi atsaucas Sakas baptistu draudze, ziedojot svētku produktus apmēram 180 latu vērtībā. Sakas pagasta pašvaldība ziedo 20 latus naudā. Kopā tiek saziedoti 250 lati.
25. decembrī iemirdzas svētku eglīte nespējnieku sanāksmes zālē, kura šoreiz pārpildīta no apmeklētājiem. Dzied Sakas un Pāvilostas baptistu draudzes kora dziedātāji kora vadoņa br. Freidenfelda vadībā. Svētrunu saka Sakas baptistu draudzes mācītājs P. Grauze.
1939. gada vasarā Sakā notiek jaunatnes vasaras nometne. Tā izveidojās par baptistu jaunatnes lielāko sanāksmi. Nometni atklājot, Sakas baznīca ir pārpildīta, tādēļ daudziem atklāšanas svētku sapulci nākas noklausīties ārpusē. Dievkalpojumu vada draudzes mācītājs P. Grauze, nometnes vadītājs br. Ādolfs Klaupiks. Runā Ķīnas misionāre M. Mennihs. Piecas dienas 86 nometnes dalībniekiem no 23 Latvijas vietām ir izdevība klausīties referātos, piedalīties pārrunās. Jaunieši ņem dalību arī divās siena ievākšanas talkās.
1940. gadā mācītājs P. Grauze no draudzes aiziet. Viņa vietu pie draudzes vadības ieņem mācītājs Kārlis Jonass. No draudzes saraksta tiek izsvītroti 12 cilvēki, kas ir aizceļojuši bez draudzēs zīmes.
1942. gada jūlija mēneša trešā svētdienā baznīcā nolemj rīkot kristības svētkus. Pie kristībām vēlas nākt 9 dvēseles. Kā viesi uz šiem svētkiem uzaicina mācītāju Fridrihu Čukuru no Liepājas.
Ap 1944. gadu, kad frontes līnija atkāpjas, vācu okupanti draudzi padzen no lūgšanas nama. Tiek izzāģēts ābeļu dārzs. Ap namu novieto tankus un citu kara tehniku. Tur tos arī remontē. Pašā baznīcā uz dzīvi iekārtojas vācu kareivji. Tad arī mūsu lūgšanas nams tiek izpostīts, ērģeles salauztas, brīnišķīgās lustras sasistas drumstalās, vienreiz pat esot izcēlies ugunsgrēks.
Tanī laikā draudze apmeklē dievkalpojumus Sakas luterāņu baznīcā.
Pēc kara, kad draudze atkal var atgriezties savā lūgšanas namā, to tur sagaida liela postaža. Ir vajadzīgs liels remonts, jauni soli, daudzas lietas vairs nevar atjaunot. Mācītāja Kārļa Jonasa vadībā lūgšanas nams tiek atjaunots un izremontēts. 
Pēdējās zināmās kristības draudzē notiek 1948. gadā, kad Sakas draudzes mācītājs K. Jonass bībelīgi pagremdē 4 jaunkristāmos.
1949. gadā draudze ļoti cieš no padomju okupācijas represijām. Daudzi to arī uzskata par draudzes sabrukšanas iemeslu. Cik zināms - izsūtīti (uz Sibīriju) tiek 29 draudzes locekļi. Padomju valdība terorizē un sūta draudu vēstules draudzes mācītājam br. K. Jonasam, kurš draudzē kalpo līdz 1965. gadam. Draudzēm tiek uzlikti daudz aizliegumu un ierobežojumu. Sakas baptistu draudze sāk pamazām "izmirt". Jaunas dvēseles draudzei nepievienojas, daudzi pārceļas uz dzīvi citur.
1965. gadā pie draudzes vadības stājas mācītājs Jūlijs Āboliņš. Viņš kalpo piecās vietās: Užavā, Sārnatē, Ulmalē, Sakā, Pāvilostā. Pats dzīvo Užavas ciemā. Uz Saku dievkalpojumus noturēt brauc divas reizes mēnesī.
1972. gadā par draudzes mācītāju tiek ievēlēts mācītājs Herberts Ašmis, kurš dzīvo Liepājā. Viņš arī notur dievkalpojumus divas reizes mēnesī. Šajā laikā jau dievkalpojuma programmu var paplašināt, jo tiek noņemti dažādi aizliegumi.
1977. gadā Sakas draudzē sāk kalpot mācītājs Kārlis Fišers. Viņš dzīvo Aizputē un brauc uz Saku vadīt dievkalpojumus kopā ar ģimeni. Draudzi apmeklē arī dziedātāji no Aizputes.
No 1983.g. - 1988.g. Sakas baptistu draudzē par mācītāju kalpo br. Viesturs Kalniņš.
1985. g. 22. septembrī aprit 124 gadi, kopš mācītājs Ādams Gertners Ziru upē izdarīja pirmo bībelīgās pagremdēs darbu Latvijā. Šī notikuma atcerei veltīts Brālības dievkalpojums Sakā. Dievkalpojumu vada Užavas un Sāmates draudžu mācītājs Jānis Balodis. 
1989. gadā par mācītāju Sakas baptistu draudzē sāk kalpot Teodors Bērziņš. Gandrīz trīs gadus viņš kopā ar meitu Solvitu Bērziņu brauc uz Saku noturēt dievkalpojumus, ceļu veicot ar riteņiem, paši dzīvodami Aizputē. Mācītājs T. Bērziņš neatceras, ka kaut reizi brauciena laikā būtu lijis lietus. 
1990. g. 3. un 4. augustā pie Sakas baznīcas notiek pēckara gados pirmā Latvijas baptistu draudžu svētdienskolas un bērnu nometne ar bagātu pasākumu programmu. Nometnes iniciatore un vadītāja ir māsa Vija Ludvika.
1993. g. 13. jūnijā pēc 45 gadu ilga pārtraukuma Sakas draudzei lieli svētki - kristības. Bībelīgi pagremdēja māsu Ināru Vilemsoni. Šis notikums ienes draudzē cerības stariņu uz draudzes atjaunošanos.
Šajā gadā Vasarsvētkos notiek pirmā sapulce Sakas draudzes stacijā - Cīravā, Vītolu ielā 2, māsas I. Bērziņas dzīvoklī. Sapulces vada mācītājs T. Bērziņš.
1995. gads Sakas draudzei ir ļoti svētīgs. 21. maijā pēc 41 gada pārtraukuma darbu atsāk bērnu svētdienskola. To apmeklē 11 bērni, vada Teoloģiskā semināra absolvente m. Solvita Bērziņa.
1995. g. 19. augustā Sakas baptistu draudzei kristības dievkalpojums. Tas notiek brīvā dabā, 6 km no baznīcas. Bībelīgi tiek pagremdētas 5 dārgi atpirktas dvēseles. Dievkalpojumu vada Sakas draudzes mācītājs T. Bērziņš. Sacenieki priecājas - tik liela Dieva žēlastība atspīdējusi pār Latvijas vecāko draudzi! 
Šī paša gada 22. oktobrī draudzes stacija Cīravā pārceļas uz jaunām telpām Cīravas muižas pilī. Uz atvēršanu telpa pārpildīta. Runā viesis - Otaņķu un Jūrmalciema draudžu mācītājs Artūrs Šķuburs. Dzied Aizputes draudzes koris Osvalda Skujas vadībā.
Šogad, 1996. gadā, Sakas baptistu draudze svin savus 135. pastāvēšanas gadus. Ir daudz ko pārdomāt, atcerēties un mācīties. Bet Dievs savā žēlastībā ir draudzi saglabājis. Ir daudz kas mainījies un nebūs kā kādreiz, bet ir kaut kas nemainīgs - vēsts - 
"Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi" Ebr. 13:8

Sakas draudzē kalpojuši: 
Ādams Gertners 1868 – 1874 
Fricis Ulberts 1875 – 1880 
Ernests Eglītis 1880 – 1889 
Pēteris Veidemanis 1889 – 1914 
Andrejs Ģēģeris 1915 – 1918 
Andrejs Pinčers 1919 – 1922 
Andrejs Ģēģeris 1922 – 1924 
Rūdolfs Rašmanis 1924 – 1930 
Andrejs Lukševics  1924 – 1930 
Pēteris Grauze 1930 – 1939 
Kārlis Jonass 1940 – 1943 
Jānis Zeltiņš 1943 – 1944 
Konstantīns Šmits 1944 – 1945 
Kārlis Jonass 1945 – 1965 
Jūlijs Āboliņš 1965 – 1972 
Herberts Ašmis 1972 – 1977 
Kārlis Fišers 1977 – 1982 
Viesturs Kalniņš 1983 – 1988 
Teodors Bērziņš 1989 – 2019 

Izmantotā literatūra: 
1. LBDS laikraksts "Kristīgā Balss" 1922. - 1939. g. 
3. Jānis Tervits "LBDS draudzes pašlaik." Rīga, 1995.
4. LBD kalendārs, 1986., 1991., 1995. 
5. Draudzes locekļu liecības. 

============================== 

SAKAS DRAUDZE 

Organizējusies 1861. gadā. Draudze te veidojās no tiem cilvēkiem, kuri bija bībeliski pagremdēti trijos Mēmeles braucienos un pirmajā bībeliskās pagremdes reizē Latvijā (Zirās/Užavā). Jau pašā darba sākumā draudze tika pārbaudīta ar maldu mācību par draudzes locekļu mantas piederību draudzei, par svētdienas svinēšanas atmešanu u.c. Draudze savukārt savu garīgo spēku vairoja, darbojoties evaņģelizācijas darbā Aizputē, Kuldīgā u.c. 
Dievnamu uzcēla 1883. gadā, līdzās esošo skolas ēku - 1893. gadā. Sakas draudze attīstīja aktīvu darbību Labragā un Pāvilostā, kur tika uzcelti atsevišķi dievnami un noorganizējās patstāvīgas draudzes. 
Koris organizējās 1875. gadā, diriģenti bijuši 1879-1922 Andrejs Ģēģeris (arī koru kopdarba organizators), Ādams Ģēģeris (arī orķestra diriģents) u.c. Pirms Pirmā pasaules kara koris bija vadoša muzikāla vienība visu Kurzemes draudžu vidū. 
Draudzes darbā bija svētdienskola; jaunatnes pulciņš organizējās 1900. gadā. Draudzes nedēļas skola 1882-1918. Māsu pulciņš organizēts 1887. gadā, tās vadītāja 1887-1940 (53 gadus!) bija Līze Ģēģere. 
Draudzes vecajs, jaunatnes pulciņa priekšnieks, svētdienskolas ilggadējs vadītājs bija Jānis Grundmanis, padomes priekšsēdētāji 1949-1964 Mārtiņš Zvaigzne, 1972-1987 Zāmuēls Ansons. Diriģents un draudzes vecajs Andrejs Ģēģeris ilgus gadus bija Sakas pagasta vecākais. 
Draudzes locekļu sastāvs ļoti cieta padomju okupācijas varas deportāciju rezultātā. Pēc Otrā pasaules kara draudzes darbu te atbalstīja Aizputes draudze. Pašreiz (1995.g.) draudzei ir sludināšanas vieta arī Cīravā. 
Draudzē kalpojuši garīdznieki: Ādams Gertners 1868-1874, Fricis Ulberts 1875-1880, Ernests Eglīts 1880-1889, Pēteris Veidemanis 1889-1914, Andrejs Ģēģeris 1915-1918,  Andrejs Pinčers 1919-1922, Andrejs Ģēģeris 1922-1924, Rūdolfs Rašmanis un Andrejs Lukševics 1924-1930, Pēteris Grauze 1930-1939, Kārlis Jonass 1940-1943, Jānis Zeltiņš 1943-1944, Konstantīns Šmits 1944-1945, Kārlis Jonass 1945-1965, Jūlijs Āboliņš 1965-1972, Herberts Ašmis 1972-1977 (1968-1972 kā palīgsludinātājs), Kārlis Fišers 1977-1982, Viesturs Kalniņš 1983-1988, Teodors Bērziņš no 1989. 
Pašreiz (1995.g.): 
draudzes sludinātājs Teodors Bērziņš, padomes priekšsēdētāja Biruta Freidenfelde. 
Uz 01.01.1995. draudzē bija 15 locekļu. 
Adrese: "Alkšņāji" (baptistu dievnams), Sakas pagasts, Liepājas rajons. 
Literatūra: 
"Latviešu baptistu draudžu izcelšanās" Jānis Rīss 79-93.lpp. 
"Mūsu kori un dziesmas" J.Kronlins 92-99.lpp. 
Kalendārs Latvijas baptistu draudzēm 1982.g. 61-62.lpp 
Teksts ņemts no grāmatas "Latvijas baptistu draudžu savienības draudzes pašreiz" Jānis Tervits 1995.g. 92.lpp  

============================== 

RAKSTI PERIODIKĀ 

no dažādiem izdevumiem, kuros pieminēta Sakas baptistu draudze. 

Laikraksts “Evaņģēlists”, Nr 22, 1881.g., Pirmdienā, 31. augustā, 173.-174. lpp. 
Iekš- un ārzemes misiones vēstis
Sakās. 7. jūnijā š.g. (1881.g.) svētījām jaukus kristības svētkus. Pulksten 8. no rīta kristīja Labragas (Rīvas) upē pie Klaparu mājām, pie kam 11 ticīgas dvēseles caur svētu kristību tapa Sakas baptistu draudzei piepulcinātas. 
Vieta bija jauka, un laiks mīlīgs, kas, zināms, vēl pašam darbam daudz svētības piešķīra. Kā pie Mamres ozoliem saule jauki ozola zaros ar saviem zelta stariem spīdoši pret visiem sapulcētiem smaidīja, un lēna straumīga upe aizvilkās rāmi un klusi uz leju garām. Ozolu pazaros noturēja īsus Dieva Vārdus kā teltī, ko Dievs pats bija taisījis. 
Ļaužu pulks bija labi liels sapulcējies, bet visi ļoti klusi, rāmi un godbijīgi izturējās, un no dažiem varēja pārliecināties, ka svētas jūtas viņu sirdis pildīja, un citiem pat bija vēlēšanās, kaut Dievs viņiem liktu pašiem pie sevis svētu kristības darbu piedzīvot. Dziedāšanas koris visus svētkus jauki pušķoja ar savām jaukām dziesmām un pacilāja jūsmīgi klausītāju sirdis; brālis Gägermans (Ģēģeris) īpaši priekš svētas kristības ar jaunām dziesmām bija nopūlējies, lai varētu pašus svētkus caur to jo patīkamus darīt, un viņam arī tas bija izdevies, jo dziesmas pameta pie klausītājiem labu iespaidu. Pie jauka rīta un kopīgām dziesmām pievienojās mums daudz putni iz ozola zariem ar savām dažādām dziesmām, un šīs putnu dziesmas piepalīdzēja mūsu sirdis vēl vairāk pacilāt un iekarsēt uz Dieva slavēšanu. 
Pie visa šī svētā darba bija mans vislielākais prieks, ka starp kristība kandidātiem bija visvairāk Sakas baptistu draudzes svētdienas skolēni. 
Beidzot laipni visiem mūsu draudžu svētdienas skolotājiem uzsaucu: strādājiet priekš mūsu jaunās draudzes neapnicīgi, jo svētdienas skolas ir mūsu draudzes īstenais misiones lauks, un ja visur ticīgi strādāsim, tad sakrāsim līksmu un kuplu pļaujumu! 
Laipni visus līdzstrādniekus sveicina - 
Ernests Eglīt 

Draudze. Pāvilostas lūgšanas nama atvēršana 1906.gada 10.decembrī 
Sakas draudzei svētdien, (1906.g.) 10.decembrī bij sevišķa gaviļu diena, atverot Pāvilostā jaunbūvēto lūgšanas namu. Ļaudis agri jo agri saradās ap lūgšanas namu, tā kā pulkst. 10tos dievkalpojumu iesākot, nams bij pārpildīts. Katrs ieejot saņēma pa brīvu dziesmas lapiņu un traktāti. Viesi, kā runātāji bij ieradušies, bez vietējā sludinātāja brāļa (Pētera) Veidemaņa, brāļi Griģis Iņķis no Veldas, (Mārtiņš) Matisons no Aizputes, (Kārlis) Jaunzems no Šķēdes un Strautiņš no Labraga. Dziedātāji bija Sakas draudzes koris līdz ar ragu mūzikas iecienīta diriģenta brāļa Ģēģera vadībā un vietējie dziedātāji, kuri nesen nodibinājuši savu patstāvīgu kori. Runām ar dziesmām mainoties, priekšpusdienas dievkalpojums ilga četras stundas, pie tam ļaudis līdz pat beigām bij sirsnīgi, uzmanīgi. Četros pēc pusdienas bij bērnu dievkalpojums īpaši, kur brālis Matisons parunājās ar bērniem par labo Ganu Jēzu. 
Vakarā sešos bij sapulce vairāk nekā pārpildīta, un starp klausītājiem atradās arī vairāki no jūdu tautības. Brālis Jaunzemis izlietojot šo gadījumu, runāja par Izraēla bērnu ceļojumu caur Sarkano jūru. Matisons aizrādīja uz Caķeus atgriešanos un Griģis Iņķis garākā runā skaidroja Vilipiešiem 3:19, ka šīs pasaules ļaudīm viņu Dievs ir vēders, skubinādams klausītājus nodoties patiesam Dievam. 
Kas zīmējas uz pašu lūgšanas namu, tas atrodas labā vietā, miestiņa zemes pusē (otrā pusē jūra) uz smilkšu iekalniņa. Kā brālis Pēteris Veidemanis sapulcei līdzdalīja, tad lūgšanas namam grunts gabalu dāvinājis Sakas barons līdz ar simtu rubļu būvei. Tāpat daudz citi draugi un labvēļi piedalījušies gan pa velti strādājot, materiālu pievedot, gan naudu ziedojot. Tādēļ parāds uz nama paliek gluži niecīgs. Savā sastāvā nams patīkami skaists, mūrēts no stieģeļiem, pietiekoši liels, ar augstiem griestiem un lieliem gaišiem logiem. Arī sēdekļi taisīti pēc jaunākā parauga ar plauktiem, kuri labi noderīgi viesīgiem brīžiem. Sacenieki labi prot piemēroties vietējai vajadzībai paplašinājot misiones lauku savā apgabalā. Tas Kungs, kura godam šis nams uzcelts, lai svētī Savu Vārdu un pagodiājas caur saviem ļaudīm, kuri dzīvo vienprātīgi. 
- Viesis 

Draudze. Svētki un svētdienas skolotāju kursi Sakā, Kurzemē. Caur šo laipni paziņojam brāļiem un māsām, ka Sakas draudze cerē ar Dieva palīgu 6. janvārī 1909. gadā svētīt pateicības svētkus tādēļ, ka tas Kungs mums vēlējis 25 gadus mierā, netraucētiem noturēt sapulces savā lūgšanas namā. Minētā dienā paiet taisni 25 g., kamēr lūgšanas nams atvērts. 
Tāpat apkārtējām svētdienas skolām dalām līdz, ka saziņā ar svētd. skolu sabiedrības priekšniecību Sakas draudzē tiks noturēts bībeles kurss priekš svētdienas skolotājiem, pie tam ielūdzam apkārtējos sv. skolotājus ņemt dalību. 
Kurss notiks no 7-16. janv. 1909. g. Dalībniekiem jāierodas jau 5. janvārī. Tiem, kuri brauc pa dzelzsceļu līdz Aizputei, iepriekš rakstiski jāpieteicas sludinātajam P. Veidemanim baptistu lūgšanas namā, Sakā, Ст. Сакенгаузенъ. Lai varētu zirgus aizsūtīt pretī. Jābrauc tikai ar priekšpusdienas vilcienu. 
Katram kursu apmeklētajam jāņem pase līdz, kā arī 3-4 rubļ. uzturam. Tiem, kas vijoli spēlē, arī vijole. 
Par kursu vadītājiem ielūgti J.Kurcīts, J.Iņķis, K.Ruševics un vēl kādi brāļi. 
Brāļus un māsas iekš Kristus sveicinādams draudzes priekšnieks 
Pēteris Veidemans 

Ceļojums ar priecīgiem pārsteigumiem
J. A. Freijs. 
Lai gan es labu tiesu ceļoju mūsu draudzes apviesodams, taču man pārmet, ka es dažas draudzes par daudz reti apmeklējot. Tāds pārmetums man vairāk reizes bij izsacīts no Saku draudzes puses un patiesi ar tiesībam. Jo esot jau 8 līdz 10 gadu pagājuši no mana pēdējā apmeklējuma. Pie tam Saku draudze ir viena no mūsu darbīgākām un simpātiskākām draudzēm. Bet to apviesot ir drusku pagrūti, tādēļ, ka jālieto divi dzelzsceļi un gabals jābrauc ar zirgiem, kas laupa daudz laika, kura man ļoti maz. 
Piektdien 11. martā devos ceļā us Liepāju, kur iebraucu otrā rītā. Man atliek 2 stundas laiks, līdz ies vilciens uz Aizputi. Domāju, izlietošu šo laiku labi: apmeklēšu slimnieku. Man bij zināms, ka sludinātājs br. Jansons grūti saslimis. Bet kas tas bij par priecīgu pārsteigumu, kad uz manu piezvanījumu, viņš pats mani ielaida iekšā un priecīgi apsveica. Pie tam viņš tik spirgts, ka pašlaik taisās ceļā us Tadaiķiem, kur tam jāsalaulājot sludinātāja br. Dienava meita Anna ar saimnieku Jēkabu Bokumu. Tas bij viens priecīgs pārsteigums. 
Bet lieliskāks bij vēl otrs pārsteigums. Aizejmu uz Aizputes dzelzsceļa staciju, lai brauktu tālāk uz Aizputi. Izejmu uz peronu. Te man nāk pretī ar starojošu vaigu un laipnu sveicienu Aizputes jaunais sludinātājs br. Ribenieks un stāda mani priekšā jaunai drusku nosarkušai dāmai, kuru viņš sauc par savu jauno kundzi. Tas nu man bij lielisks pārsteigums par tik slepenu mīlestību, ka ne mūsu laikraksta redaktors nezin, ka viens no mūsu sludinātājiem iebraucis laulības ostā. Br. Ribenieks gan būs gribējis izbaudīt, ko nozīmē pazīstamais vācu dzejnieka teikums: 
Kein Feuer, keine Kohle kann brennen so heiß, 
Als heimliche Liebe, von der niemand was weiß. 
(Ne uguns, ne ogle nevar degt tik karsti, 
kā slepena mīlestība, par kuru neviens nekā nezin.) 
Br. Ribenieks aizvakar no br. Jansona ticis salaulāts ar Nācaretes draudzes kora ietvērojamo dziedātāju Annu Grundman. Tā tas tik bij pārsteigums! Pie tam man bij tas prieks, ka varēju ar šo kāzu vilcienu braukt reizā ar kāzu ļaudīm līdz pašai Aizputei. 
Te mani sagaidīja br. Grundmanis no Sakām ar divi labiem zirgiem. Neatminu vairs, kas man sacīja, ka br. Grundmanis savus zirgus tā mīlējot, ka viņš tos varētu iesēdināt ratos un pats ratus vilkt, ja tas būtot iespējams. Man nu gandrīz bij jāsabīstas, vaj tik mums abiem nu nenāksies tos zirgus vilkt. Bet atkal jauns pārsteigums! Kad bijām iesēdušies ratos, br. Grundmanis lika vaļā braukt, ka vējš vien gar ausīm šņāc. Panahznui daschns brauzejus iln aisschahMa mees teen? garam, tin laikns pirms saules noreetas bijcrm sa nieeguschi Takn bapt. basnizn. Ivar redset, br. Grnndmanis miblè saivas sirgusi ivinsch tos labi kopis, ka sirgeem tihk rikschot. llil ta ir iveza pateesiba, ka ansas nn seens libds dands labāki netVi palnaaa uu pabtagas kabts. 
Tā nu bijā piebraukuši pie Sakas baptistu glītā skolas nama, kur mūsu māsa Anna Kalniņ māca ap 40 bērnu. skolotajā tepat ari dsibioo nu gaua salvlis sļolenns pehz jtnndam, jo ari tee, tam talilal malijas, tepat paleet. ','lri br. Weidema nis dstblvo stolas namà. Skola te ari ir ipsla mad zitaja miīischa. Ļoti jankà weetà. skolas un bas īlizas nams eeralnneti no trim puşem meschâ, gar zelurto pìişi ived leelzelsch garam. Otrpus leelzeļa simts sotn tahlak atkal meschs. Ehkam ne- Mlveeil ļoschs rahmis apkārt, bet itin tnmu, minūtes 3, lihtşchu lotşchu tek Teberes upe garam, kura wersti lejup şameenojas ar Durbes upi. Starpu starp upi un basnizas pagalmu ispilda kapsehta. Kahds sim bolisks şakopinajums! Weenâ pufê upe — dabigas dsihmibas straume; otrā pusē basniza — garigaS dsihwibas isteka; widû kapşehà — nahwes lauks. Nahme samu darba lauku iswehlejuşees starp ditoi pakahpenişki wehrtakàm dsihmibas straumēm. Tizi gee wişi staigà scho zeļu: no laizigàs dsihmibas pahr nahtves lauļil us muhschigo dsihmibu, pee kristal straumes. Un schini zetâ mums ir labs Wadons. Un labā beedriba gahjeens ir patihkams. MihUga uu patihkama dsihroe te. Tikai br. Weidemauis tahds şehrigs. Wiņa laulāta draudse ue jau pahris deenu kà nomesta us Leepaju pee grtihtas operazijas. Wihram tahds uospeests ta Miss buhs isdelvees. Aļscjam us pastu, kur laip nais pastmeistars Jansona kgs pa teleşnnu appra sās Lecpaja, bet siņll uekahdu nedabunam un ejanl sehrigi atpūtu., lil,ds otrā deeuà apriņķa preekschueeka palihgs barons Wietinghofs- Hc:iehls ir tik laipns atkal peeprasit, us ko atbild, ka operazija isde tvusees labi. Schi siņa gaişcho şmehtdeenu br. Weidemaņa nama padarija tvehl gaifchaku. Şwehtdeenas preekschpusdeenâ kalpoju Şaku dr. basniza, kura bij pildita usmanigeem klausitajeem. Wakarâ Şaku-Pawilostas jau ueeschi bij sarihkojuşchi isrihkojumu PaMilostas basnizâ ar kolekti Hsglihtibas fondam par labìl. Te sapulze bij pilnā wahrda siņâ bahstin peebahsta Tomehr apmeklētāji 4 stuudas kamejas pee dseeş mam un runām ar patikschauu, un tikai tad sahka kustctees us ahru, kad br. Gegers sazija, ka uu ļvairak neka nebuhschot. Patvilosta ir mass mee stiņsch pee Durbes upes grihmas. kura Mar eebraukt masaki kug. tlu ari pa seemu sche isguletees. apteeķneeks I. Brach ntaņa kgs isdemis daschas ko schas skatnļartis, no kuŗàm sche pasneedstl bapt. basnizu ar pab ris kaimiņu mahjiņam. Tahdt: inahjiņu sche labi dauds. Zc rāms, ka Saku-Pamilostas drat- dses sche drihsulnà usbuhMès ari skolu. Weeşojos pee br. Grundm ļ ņa jaunākā, bet gulēt tvareju a'-s -eet tikai pehz trijeem nakti. Brahļi grib saruuatees, un kas tad domàc par meegu. Peezôs kahds brahlis mani aisweda atpakaļ ns Sātam, no kureenes muhs abus ar Weidemani br. Putuiņsch an ļveda ns Aisputi. Tas bij jauks brauzeens. kuram peebeedrojàs klalīt mihligs Meesojnmees br. Nibeneeka nupat nodibinātā ģimenē. Vto'cha dsibmcs Mectiņa te. Sltldiņataja dsihmoklis atrodas luhgsck. nama lveeua galā, kam lveeua puse peebeedrojas sakņu uu augļu dabrss. No sirds nomehlti jaunajam sludiuatajam un wiņa laulātai draudseņei ar panahktimeem kopt abns dahrsus, tà to garigo ķà to laizigo ni, peedsihmot dands eepreezcjoschu augļu. Lecpaja eebrauktlscham man mehl atlika laika apmeklēt tschet rus muhsu draudschu sludinātājus, kurus misus atradu weşe lus un preezigus Kristus darba, isnemot Meenu no teem tschetreem, brabli RuscheMitzu, no kura atradu mahjâs tikai Miņa labāko pu!i. Wakara wilzeens maņi atweda atpakaļ us mīļo Rīgu.
 J. A. Freijs. 
Saku baptistu draudzes skola priekšā; aizmugurē baznīca, no kuras redzams tikai gals. 1911.g.

Iz draudžu dzīves. No Sakas.  
Pehz tradizijas vasarsmehtki pee mums lihds ar to bijuschi ari muhsu jauuo ļauschu slvebtki. Jau no sencem laikeem jauueklu beedriba mehdsa tad sminet gada svētkus. Be,dsauiâ laika, kad agrākas atsemişchtàs jaunekl» un jauualvil beedribas sakususchas par kopigu pulku, — schcc stvehtki palikuschi par jaunecschu şwehtkeem. Kà us şawas beedribas gada smehtkeem, luhkojàs un gatamojàs muhşìi jauneeschi ari us deidsaineem vasarsmehtkeem. Tikai aukstais un leetainais laiks darija sivehtku rihkotaju sejas domigas, semischki, kad eedomajàs par eeaizinateem zeemiņeein — Wentspils dseedatajeem, subtņecm, eeluhgteem runatajeem l>u ziteem mecseem. Bet laiks daudsreis uemas nerehķinas ar mnbşn prahtn uu patiksckanu; tà tas bija ari schoreis. Pirmo ştpehtku deenu un nakti pehz tam lihst ..ka pa Zahueem" tik Mehl turklaht neparasti auksts preeksch ivasarassivehtkeem, tà kà ar ivadmalas drehbem basuizà mebl gaudrihs jatrizinas. Otro smehtļu rihtu laiks ari uam mainijees, lectum lihstot dodamees us fapulzi. Wehl agrs, tik dseedataji jau mehgiuas iis şchìs deeuas preeļschnesumeem. Eeraugam ari mcesus. kuri agri uo rihta un daschi pat Misu vakti braukuşchi. Weutspiles dseedataji, gau ne miss koris, rahdijuşchi samu juhrmalas ļauschu duhschu uu isturibu, misu nakti lcetu uu mebja braukdami kà ibsti juhrneeki. Ari uo zitàm pusēm redsam eeroda mees mecstis. Ari sapulzciti sabk eeņemt şehdekļôs Meetas un ap pļkst. 11. draudses preekşchneeks P. Weidemanis atklahj stipri pildito slvehtku şapulzi. Pebz eemada ruuas, sihmetu us schis deeuas smehtkeem, kuŗôs kà ta Kuilga decna mehs Maram, gribam uu mums majag gamilct. nahza preekşchâ beedribas preekfchueekc A. Ģeģers ar tuwaku paskaidrojumu un pahrskatu par jauneeschil deedribas beidsaiuà gada darbibu, kura skaita şeMî apm. 100 lozekļus un neskatotecs us ļoti ecschaurinato laiku, — kà tas us seniem mehds bubt, kur miss şapulzê jānodara slvehtdeenā, — tatschu noturējusi kahdas 20 stundas uu apgrosijusi 282 rubļus 04 kapeikas. Pehz tam nahza suhtņu kahrta, kur tika representetas Labraga, Aisputcs, Ģrobiuas uu Pēterburgas jaìlueeşchu beedribas. Labi domāto apşweiziuajumu un runu starpa dseedataji darija samu darbu un nesa preekşchâ, ko bija mahzijuschees uu kur bija ari wehrts noklausitees. Bes suhtņeem garākas runas turēja sludinātāji A. Altmanis no Weldas uu Puschķemizs no Kuldigas. Lai gan Misi no eeluhgteem ruuatajcem nebija eeraduschees, tomehr stvehtki isnahza deesgan gari ar misu runātāju masumu, tà kà bez pauzes neivarejaiil iiiuret eelsàì uosehdet lidos sivehtļll beigai.i. Pa to laikli, kamehr bijàiii swehtkàs, avi leetlis ivairs nelija nn ari ivehlak ne, tik no pascha rihta tas bija gribējis pabrbaudit apmeklētajā istnril.nl, nu redsedaius, ka ta uaiv wis tik glehiva, tas ari likās tad meerâ. Wehl pehz pauses eekşchà uoklauşijuşchees br. Puschkeiviza ruuu „par tizigaja lvebrtil.nl", daschas wehrtas deklamazijas no meeşn jannamn puses nn lvairak dseeşmas kà no abeem koriem, Wentspils un Şakas kopa, tà ari no katra şemişchki, Miņu dlihschigo lvadonll >>intenderga nn ivadida, dijam pee beigain. Pēc kopīgas sapulces Mehl weeşi, jaìlneeşchi liii draudses preekschneeziba palika līs kopigu uleelastu, pehz kura katrs sabka dotees us mabjam, kà tablee, tā arī ttlivejee. 
Sacenieks.

Brālis (Ādams) A. Lukševitcs, Sakas baptistu draudzes ilggadīgais svētdienas skolas priekšnieks miris (1911.g.) 25. aug., apbedīts 30. aug. Liels robs sajūtams draudzei, vēl lielāks sievai un diviem nepieaugušiem bērniem. (Andrejs) A. Ģēģers.

Avots, Nr.26 (27.06.1912) 305.-308.lpp. 
Jubileja (Latvijas baptistu draudžu 50. gadu jubilejas svētkos)
Jubilejas septītā un astotā diena Sakās.
Lasi 4.Mozus 10:1-10 
.... 
Visvalds

— a. Misiones darba svētki notika svētdien, 30. augustā Sakas baptistu baznīcā. Piedalījās Pāvilostas brāļu draudzes koris. Visa svētku kolekte - Ls 90.-, tika nodota brāļu draudzes vadībai, nodegušās baznīcas atjaunošanas darbiem. 

SAKĀ PLAŠI DZIESMU SVĒTKI UN PIEMIŅAS PLĀKSNES ATKLĀŠANAS SVINĪBAS. 
Svētdien, 6. sept. plkst. 11 Sakā pie baptistu baznīcas notiks plaši apkārtnes dziesmu svētki. Piedalīsies Sakas, Pāvilostas un Ulmales bapt. dr. koŗi un Sakas luterāņu un Pāvilostas brāļu dr. kori. Svētku atlikums nāks par labu Kaŗa aviācijas fondam. 
Pēcpusdienā plkst. 3 vietējos kapos notiks piemiņas plāksnes atklāšanas svinības uz draudzes darbinieka — svētdienskolas priekšnieka, Ādama Lukševica kapa. Svinības kuplinās dziedātāju koŗi.  

Kristības svētki
Sakas draudzē 4. decembrī (1938.g.) notika kristības svētki, kur caur kristību draudzei pievienojās 18 jauni liecinieki — visi dzīves rīta sākumā. Svētdien, 4. decembrī ticīgie ļaudis agri no rīta pulcējās uz kopīgu rīta lūgšanu, lai izlūgtos Dieva svētības un palīdzību, it sevišķi jaunajiem draudzes locekļiem. Kopīgais lūgšanas brīdis zaļajām eglītēm un mētrām pušķotā baznīcā bija sevišķi svinīgs. Pulkst. 10.30, ērģelēm skanot, baznīcā klusi ienāk pulciņš jaunu ļaužu, kas gatavi sekot savam Pestītājam, uzticoties Viņa vadībai.
Dievkalpojumu vada mācītājs Pēteris Grauze, uzsvērdams Dieva Svētā Gara spēku garīgā dzīvē. Apustuļu laikā Dieva Gara kustināti ļaudis tūkstošiem nāca pie Kristus. Arī vēl šodien Svētais Gars strādā pie cilvēku dvēselēm, ko apstiprina šie jaunie liecinieki, kas gatavi sekot savam Glābējam, paklausot Viņa vārda pavēlei (Marka 16:16). 
Pēc svinīga solījuma nodošanas un draudzes aizlūguma sekoja svēts kristības darbs. Jaunie patiesības liecinieki viens pēc otra klusi nokāpa kristības kapā, lai Jēzus vārdā iesāktu jaunu Dievam patīkamu svētu dzīvi.
Pēc kristības akta sekoja svētā vakarēdiena dievkalpojums, kurā piedalījās baptistu draudžu locekļi arī no Pāvilostas, Ulmales, Labraga un Apriķiem. Visi dievkalpojumi bija ļoti labi apmeklēti. Ļaudis bija nākuši no tālās Alsungas zemes un plašās Ēdoles apkārtnes. Dievkalpojumu beidzot katrs jaunais draudzes loceklis kā dāvanu no draudzes saņēma Jaunderību ar novēlējumu cīņas brīžos pastāvēt Jēzus augsti godājamam vārdam par mūžīgu slavu.

Jaunatnes lielā sanāksme Sakā
Lielākā baptistu jaunatnes sanāksme šogad būs nometne. Kā jau ziņots, tā notiks Sakā, no 15.-21. jūlijam. Uz šo nometni jaunatne jau gaidījusi. No visām Latvijas malām baptistu jaunatne pošas nometnei Sakā. Kas jau reiz nometnē bijuši, tie nevēlas vairs palikt mājās. Tie brauks. Ne mazums nometnē būs arī iesācēju, kas nometnē šogad piedalīsies pirmo reizi. Arī agrai jaunatnei šogad nometnē būs jo redzama vieta. Māc. E. Spīguļa vadībā tai paredzēta pat īpaša programa. Daļa programas tomēr būs kopēja. Ierašanās nometnē, telšu uzcelšana un iekārtošanās notiks sestdien, 15. jūlijā. Svētdien, 16. jūlijā, Sakas baptistu baznīcā plkst. 11 rītā notiks nometnes dievkalpojums. Dziedās apvienots jaunatnes koris, ar runām piedalīsies nometnes referenti un runātāji. Pēcpusdienā notiks lieli nometnes atklāšanas svētki nometnes vietā, Stemberes māju robežās. Diena noslēgsies ar bagātu ugunskura programu. Nometnes galvenā tema ir: Kristīga jaunatne. 
Dienas programa sāksies ar Bībeles studiju, kurā aicināti mūs vadīt mācītāji: P. Grauze, V. Landmanis, P. Odiņš, Fr. Ronis un sem. audzēknis A. Teichmanis. Bez Bībeles studijas minētie brāļi būs arī runātāji vakaros pie ugunskura. Katru vakaru paredzēti divi referāti par šādiem tematiem: J. Rīss - Kristīga jaunatne. J. Rīss - Apslēptais sirds cilvēks. Fr. Čukurs - Bībeles nozīme kristīgas jaunatnes dzīvē - Vecā Derība. A. Šverns - Bībeles nozīme kristīgas jaunatnes dzīvē - Jaunā Derība. E. Baštiks - Dziesma kristīgās jaunatnes dzīvē. Rasma Klaupiks - Jaunatne draudzes darbā. A. Klaupiks - Kristīgā jaunatne vīrietis un sieviete. E. Spīgulis - Kādēļ daļa baptistu jaunatnes nepievienojas draudzei? R. E. Ekšteins - Jaunatne un ikdiena. A. Šverns - Jaunatne dvēseļu mantošanas darbā. Pēc referātam ierosināto jautājumu plaša pārruna grupās. 
Katram nometnes dalībniekiem jāņem līdzi : 1) Jaunderība, 2) Ticības dziesmas, 3) piezīmju burtnīca, 4) gultas veļa: palagi, spilvena pārvalks, silta sega, 5) dvielis, (kam vajadzība) arī ziepes, 6) galda lietas: šķīvis, krūzīte, nazis dakšiņa, karote un 7) peldkostīms. Reģistrācijas maksa būs Ls 1.- no personas, agrās jaunatnes dalībniekiem Ls 0.50. Par uzturu būs jāmaksā apm. Ls 1.30 dienā. Visiem, kas domā par braukšanu uz nometni, jāpieteicas līdz š. g. 10. jūlijam, paziņojot ne tikai dalībnieku skaitu, bet ari vārdu un uzvārdu A. Klaupikam, Lāčplēša ielā 37, Rīgā. Brauksim paši un aicināsim sev līdzi ari citus braucējus. Visiem, kas brauks caur Rīgu, jāizbrauc no mājām ar tādu aprēķinu, lai kopā ar Rīgas grupu varētu izbraukt uz nometni sestdien, 15. jūlija plkst. 16.30. Tiem, kas braucot caur Ventspili, vēlētos braukt tālāk līdz Sakai kopā ar ventspilniekiem, jāsazinās ar V. Zīlnieku, Nikolaja ielā 6, Ventspili. Par visām lietām lūgsim Dievu, lai ari šī nometne būtu par svētību katram nometnes dalībniekam un visam mūsu jaunatnes darbam. Lūgsim, lai nometnē mantotie iespaidi darītu mūs par labākiem kristiešiem un par labākiem pilsoņiem mūsu valstī. Uz priecīgu redzēšanos nometnē! 
Jūsu A. Klaupiks 

Jaunatnes nometne Sakā 

Nometnes atklāšanas diena. 16. jūlijs 
Silts un saulains 16. jūlija rīts. Uz Sakas pagasta labi koptajiem ceļiem šorīt neparasta rosība. No vairākām pusēm brauc tālu ceļu putekļu klāti automobiļi, priecīgi dziedošu jauniešu pilnf. Brauc pajūgi, traucas, motocikli, daudz riteņbraucēju un kājnieku. Un visas šīs kustības mērķis šodien ir staltais Sakas baptistu dievnams, kas zaļās mežu rotas apņemts sirsnīgi sagaida savus viesus. 
Baznīcas dārzs un apkārtne pilni jaunu ļaužu. Dzirdama apsveicināšanās un priecīgas sarunas. Te sastopas rīdzinieki, liepājnieki, ventspilnieki un daudzu citu mūsu pilsētu un lauku jaunatnes pulciņu pārstāvji. Ir apmēram tā, kā pirms vairākiem gadiem, kad jaunatne no visām mūsu draudzēm pulcējās kopā savā atsevišķā kongresā. Cik svētīgas bija mūsu jaunatnes darbam tādas lielas sanāksmes, kas tagad atvietotas ar pāris stundām „darīšanu nokārtošanai."
Pulkstens vienpadsmitos sākas nometnes atklāšanas dievkalpojums. LielSakas baznīca nevar uzņemt visus dalībniekus savos solos un daļa no tiem sēž un stāv ārpusē. Dievkalpojumu atklāj Sakas draudzes mācītājs P. G r a u z e. Pēc tam vadība pāriet nometnes vadītāja māc. A. Klaupika rokās. Svētrunu teic nometnes ārzemju viesis — amerikāņu misionāre Marta Mēnnichs. Svētruna pamatota uz Dieva vārdiem, kas stāsta, ka pravieša Elijas gars dusējis uz Elizu divkārtīgā mērā. Kaut tas gars, kas darija mūsu tēvus par varoņiem garīgā darba celmlaužu gaitās, dusētu uz mūsu jaunatni divkārtīgā mērā, tad mūsu darba nākotne būs gaiša. 
Sakas draudzes koris, diriģenta A. Ģ ē ģ e r a vadībā atskaņo jaunatnes dziesmas. Šim svētku gadijumam par godu sacinieki paņēmuši atkal pie malas noliktās taures. Vareni skan kopdziesmas tauru un ērģeļu pavadijumā. Tāpat jauki skan tauru kvinteta priekšnesums. 
Pulkst, divos visi dodas uz nometnes vietu. Kokiem apaugušu, augstu krastu ietverta, slaidus līkumus mezdama, rāma un dzija, kopš mūžīgiem laikiem savus ūdeņus uz jūru nes Te b r a. Skaisti ir viņas līči jūlija saules glāstos, un visskaistāko no tiem mūsu jaunatne izvēlējusies par savas nometnes vietu. Stembru māju saimnieki nevien devuši atļauju izmantot šo jauko vietu nometnei, bet, būdami paši mūsu jaunatnes saimes locekļi, visādi centušies nometni sekmēt un to iekārtot. Saules pielietā uzkalnā, slaidā puslokā stāv septiņas teltis. Telšu priekšā balts karoga masts. Upes malā koku paēnā ceļas augšup dūmu strūkliņa. Tur nometnes virtuve. Tai blakus gari balti galdi un soli vismaz 100 personām. Tieši pulkstens divos ap karoga mastu nostājas nometnes dalībnieki un mastā uzvijas mūsu valsts karogs. Tas tālu redzams un liecina visiem, kas to ierauga, ka šinī vietā pulcējusies ticīgā latviešu jaunatne, lai gūtu jaunas ierosmes kalpot Dievam un savai tēvijai — Latvijai. Pāri upes līčiem tālu skan mūsu tautas lūgšana — „ Dievs svētī Latviju". Ar to nometne skaitās atklāta. Tad sākas kopīgas pusdienas. Nometnes virtuve nespētu paēdināt tikdaudz sabraukušo viesu, bet Sakas draudze ar māsu pulciņa priekšnieci masu Ģ e ģ e r s priekšgalā ir rūpējusies par to, lai neviens nepaliktu neēdis. 
inss brīdis pēc pusdienām, pavadīts savstarpējās pārrunās un nemanot pienācis laiks nometnes atklāšanas svētku sapulcei, kas sākas pīkst. 4. Nāk atkal kopā ļaudis no visām Sakas pusēm. Sapulci vada māc. A. K 1 a u p i k s. Nometni apsveic Sakas pagasta vecākais A. Ģ e ģ e r s. Runā ārzemju viešņa. Dzied Sakas draudzes koris. Daudz priekšnesumu no vairāku jaunatnes pulciņu dalībniekiem. Runā arī mūsu jaunatnes žurnāla redaktors, skolotājs V. Zīlnieks. Vērojot šo svētku sapulci, kur tik liels pulks ļaužu nosēdies koku paēnā upes krastā, nāk prātā, ka kautkas līdzīgs bija arī tās sapulces, kur Jānis Kristītājs sludināja Jardanes malā un Pāvils upes malā Filipos. Kaut Dievs dotu, ka arī šī mūsu sapulce būtu radijusi tikpat svētīgu iespaidu klausītāju sirdis, kā tās divas. Bet nometnes pirmā diena vēl nav galā. Pēc vakariņām un īsas vakara jundas vēlreiz pulcējas nometnes dalībnieki, viesi un vietējie iedzīvotāji pie šīs nometnes pirmā ugunskura. „Kurat uguni, jel kurat" — skan jauno ļaužu ugunskura dziesma un pa to laiku milzīgs celms, sīkāku malku apkrauts, aizdegas gaišās liesmās. Atkal jauka programa. Dzied liepājnieki, ventspilnieki, rīdzinieki un citi, gan atsevišķi, gan duetos un koros. Arī mūzikā nu ir dažādība. Tauru pūtējiem nu ir radies konkurents — skauts akordeonists. Ugunskura programa atšķiras no parastās sapulču programas ar to, ka tā ir brīvāka, priecīgāka, bez svinīgā stinguma. Nevainīgā jautrība, gaišās siltās liesmas un ciešais loks ap ugunskuru rada tik draudzīgu un siltu izjūtu, ka netīkas vairs šķirties. Vēlā naktī izklist sapulcētie. Nometnes dalībnieki dodas uz teltīm, sacinieki uz savām mājām un daudzie viesi uz Stembru māju pagalma, lai sēstos savās automašinās un uzmeklētu savus divriteņus. Ejot pa tumsu līdz ar tiem, kas dodas uz Stembru māju pagalmu, noklausos vairākās sarunās, kurās izskan doma, ko īsi varētu izteikt šādi: „Cik jauki būtu palikt visu laiku nometnē! Žēl,
ka iekārtots tādā darba laikā. Žēl, ka mani apstākļi tādi, ka nav laika palikt." Ir vēl daudzi, kas šīs domas nav vārdos izteikuši, bet domās tāpat. Nu gribētu īsi tiem visiem atbildēt: Nav siltajos vasaras mēnešos (jūlijā un augustā) tāda laika, kas nebūtu uz laukiem darba laiks, bet citos mēnešos nometnes dzīve nav iespējama. Vajaga tikai laikus par nometni padomāt, tad radīsies katram iespēja iekārtot tā darbus un atvaļin ājvm v, ka nometnē dažas dienas varēs būt.
Fr. Č.
xxxxxxxxxxx
Sakas nometnes kopskats.

Nometnes pirmdiena. 17. jūlijā
Šī gada baptistu jaunatnes nometnes dalībnieki dzīvo pavisam 6 teltīs. Man tas gods pārnakšņot pēdējā teltī. Viņa atrodas vistuvāki karoga mastam, bet vistālāk no virtuves. Tā arī vajaga. Patrioti mēs visi desmit puiši esam lieli un ēdāji, varbūt ne tik lieli, kādi pārējie, kuru teltis tuvāki virtuvei. Rīts. Vēl nav atskanējis celšanās signāls, bet mūsu teltī daži zēni (starp tiem arī telts vecākais) jau saģērbušies un gatavojas uz mazgāšanos. Man vēl plakstos maigs rīta snaudiens, bet puišu radītie trokšņi šo manu miegu gaiņā. Nekas jau cits neatliek, ka pamatīgi izstaipīties, tīksmi nožāvāties un tad vērt acis vaļā. Patīkama sajūta. Gulēšana uz salmu klājiena, starp palagiem, zem siltās segas, ir nesusi man pamatīgu atpūtu. Tāda dzīvinoša, spēcīga un līksma noskaņa. Pa telts spraugu redzama zilā debess un rīta pusē telts siena sasiluši. Tas liecina, ka saulīte spīd visā savā krāšņumā. Šis brīnišķais vasaras rīts garastāvokli kāpina vēl augstāk. Atskan taures skaņas un mēs kā elektrizēti lecam stāvus. Domājam, ka būs vingrošana, bet nekas neiznāca. Komandants nostādija visus vienrindu līnijā un tad sadalīja dažādās grupās pie dažādiem darbiem. Vajadzīgs ierīkot sieviešu peldētavu, jāizgatavo un jāuzstāda attiecīgi uzraksti nometnes dzīvē nepieciešamām vietām ; jānosta* bilizē un jāapsprauž teltis v. t. t., v. 1.1. Darba ir daudz, tādēļ vingrošanu šorīt jāatstāj. Izklīstam visi savos norādītos darbos. Kad darbi padarīti un visi savrupēji esam arī nomazgājušies, tad pirms brokastošanas stājamies loka līnijā ap karoga mastu un īsu brīdi koncentrējamies rītlūgšanā. Kad atskan komanda — karogu sveikt! — mēs visi rokas pacēluši vērojam, cik cēli un diženi uzvijas mūsu sarkanbaltsarkanais karogs. Šis karogs brīvajā vējā plīvodams mums atgādina mūsu pienākumus un stiprina katra viena valstisko sajūtu. Nav slikti dzīvot zem šī karoga plivām un katrs apzinīgs latvietis ir laimīgs un lepns ap šo karogu pulcēties. Pēc brokastīm nometnes priekšnieks māc. A. Klaupiks visus mūs sapulcināja Tebras krastmalā, kārklu paēnā, uz nometnes iekārtas reglamenta mācīšanos. Kad tas bija iemācīts, tad vietējais mācītājs P. G r a v z c īsā Blbeles studijā saistija n ūsu uzmanību pie augstākām lietām un tā mums padziļināja garīgo izpratni. Tā kā šīs dienas referenti vēl nebija ieradušies, tad vadība nolēma, ka mums visiem jāsarīko talka, tas ir, kādam jaunsaimniekam jāpalīdz siena savākšana. Šo lēmumu visi uzņem ar patiku. Diena karsta. Ejam kādus 4 kilometrus. Ir jāiet pa putekļainu lielceļu, pa mežu un pat pa purvu. Pēdīgi pļava sasniegta. Jaunsaimniekam tīri bail sametas no tik liela ļaužu bara. Iznāk pa trīs uz viena grābekļa. Bet tas nekas, toties darbs sekmējas, jo vienmēr strādā svaigi spēki. Citi palīdzēja pie vezumā kraušanas, citi atkal deva pievesto sienu šķūnī un citi bradāja sienu, lai siens labāki saguļas. Nebij ko apskatīties, kad nepieciešamais darbs bija padarīts. Beigās vel fotografēšanās vienkopus grupā pie siena šķūņa un tad pa tveici jožam atpakaļ uz nometni. Mājās pārnākuši gājām peldēties un tad pusdienojām. Drīz uznāca pērkoņa negaiss ar lietu. Teltīs salīduši pārlaidām to. Un labi, ka negaiss ātri pārskrēja. Tikko mitējas līt, gājām, no zāļu stiebriem lietus lāses birdinādami, uz „Stembernieku" šķūni noklausīties māc. J. Risa referāta par tematu „Kristīgā jaunatne". Pec sava satura referāts bija pārāk īpatnējs un ļoti dziļdomīgs, tādēļ uz vietas minētais priekšnesums klausītājos dzīvas pārrunas neizsauca. Visi baidijās tam pieskarties, jo par to izsakoties varēja katrs tīri nejauši atklāt citiem savu neizpratni par attiecīgo tematu. Launags. Tad atkal ejam uz šķūni noklausīties semināra skolotāja A.Sverna referātu „B I b c 1 es nozīme kristīgās jaunatnes dzīve — Jaunā Derība." Šis temats gan izsauca dzīvas debates un velak izcēlās domstarpība par Bībeles lasīšanas kartiņas nozīmi. Daži aizstāvēja ieskatuL ka bez Bībeles lasīšanas kartiņas ir grūti iztikt un viņas uozlme tādēļ ļoti liela, bet vairākums atzina, ka sistemātiskā Blbeles lasīšanā, ja mēs pakāpeniski studējam grāmatu pēc grāmatas, tad tādai lasīšanas kartiņai nav nekādas nozīmes un bez tam šo pēdējo lasīšanas veidu vajadzīgs taisni piekopt, jo tas dod veselīgāku Bībeles izpratni. Izraut atsevišķas rakstu vietas un ar tām tikai rīkoties nav gan visai teicama lieta. Bībele jāņem visa, kāda viņa ir, un viņas veselīgo garu varēsim izprast tikai tad, ja mēs studēsim Bībeli no vāka līdz vākam, lasot viņu visu, bet nekad pa atsevišķām, izlasītām pantiņām. Kad viss izrunāts, ejam vakariņās. Pēc tam vakarlūgšana Nolaižam karogu. Drīzi pulcējamies pie ugunskura. Tikko ugunskurs uzliesmo gaišāk, arī tumsa vairāk sabiezē un ir tik patīkami tā sēdēt ap gaišo, silto uguni, kad tālāk ap tevi jau dziļa tumsa slēdz ciešu loku. Rīst nometnes ugunskura priekšnesumu programa. Ir dziesmas, ir deklamācijas, ir vēl šis tas. Viss dzirdētais cilvēku ētiski paceļ un aizšūpo dvēseles mūžībai tuvāk. Beigās runā misionāre amerikāniete Miss Marta M ē n n i c h s par saviem piedzīvojumiem misiones darbā. Viņa ir interesanta stāstītāja un ļoti apbrīnojama ka kristīgāja. Kad programa izrisināta, ugunskuru dzēš un visiem jādodas uz teltīm. Ir mazliet skumji. Tumsa. Klusums. Ne mazākā vēsmiņa. Tebra plūst lēna un domīga. Un krastā augošie koki un krūmi stāv kā bez elpas ; ne lapiņa neiečabinas. Tikai reti mākoņi slīd pāri galvai un liekas kā smaga siena piekrautas barkas, kuras aizpeld pār mierīgu ezera dzelmi. Vēl nepatīk domāt par gulēšanu. Ir vēlēšanās vēl sirot, vai vismaz parunāties par šīs dienas piedzīvojumiem, bet jābūt jau klusiem kā
ūdeni mutē ieņēmušiem. Ir jau klusuma signāls atskanējis. Viss klusu. Daži vēl sačukstas. Tomēr pamazām arī šie čuksti rimstas un mēs esam jau visi atļāvušies miega atdzīvinošam spēkam. Sl diena, brīnišķā atpūtā, labu ļaužu sabiedrībā pavadīta, katram devusi savu svētību un cilvēks miesīgi un garīgi ir kļuvis veselāks, spēcīgāks un tīrāks. Paldies mīļam Debesu Tēvam par visu to !
Teodors Jansons.
xxxxxxxxxxxxxxxxx
Nometnes ainava.

Nometnes otrdiena. 18. jūlijā
Brīnišķīgi skaists aust nometnes trešās dienas rīts. Ārpus telts dzirdami tikai lēni modra dežuranta soļi, kas naktī un komandanta prombūtnes laikā ir atbildīgākā persona nometnē. Stundenis rāda ceturksni pirms septiņiem. Blakus teltis dzirdama jau klusa sarunāšanās. Tieši pīkst. 7 atskan signāls : celties 1 Jau pēc dažām minūtēm visi nometnes dalībnieki ierindā dodamies uz upmalu rīta vingrošanai un pēc tam upē mazgāties. Drīzi vien jau stāvam ieapaļā lokā pie karoga un klusi noliekam savas jaunās, dzīves prieka pārpilnās sirdis pie Visuvarenā kājām un lūdzam palīdzību iesāktai dienai. Brokastis visiem garšo lieliski. Pilnie maizes šķīvji drīzi vien tukši. Saimnieces pat nespēj gatavot maizītes, cik ātri tās pazūd. Tomēr ilgi mieloties nevar. Tūliņ pēc brokastīm soļojam uz gleznainajiem Tebras krastiem, uz Bībeles studiju un referātiem. Bībeles studijā semināra audzēknis Te i k m a n i s iepazīstina mūs ar Pāvila vārdiem: „Viss man ir brīv, bet ne viss man der." Ne vienu vien vērtīgu domu un pamācību smēlāmies no šī apcerējuma. Tad septiņas minūtes pārtraukums. Pēc tam runā viešņa misionāre Marta Mēnnichs no Amerikas. Viņas temats ir: „Kanāna". Sākumā viņa iepazīstina mūs ar Kanānas ģeogrāfisko stāvokli, dažādām tautām, kas tur dzīvojušas, kā ari to savstarpējām attiecībām. Savu referātu noslēdzot, ārzemju viešņa norādija uz Kanānas nozīmi katra kristīga jaunieša un vispāri mūslaiku dzīvē. Tiešām vērtīgas atziņas guvām arī no ši referāta. Tā gluži nemanot pienācis pusdienas laiks. Visi, paklausot komandanta rīkojumam, dodamies uz teltīm pēc šķīvjiem un karotēm. Tad garā rindā, apbruņojušies ēšanai nepieciešamiem piederumiem, stāvam pie katliem un pēc galda lūgšanas gaidām katrs savu kārtu, kad varēsim saņemt no saimnieču devīgās rokas pēc iespējas lielāku porciju. Pēc pusdienām lielākā da]a nometnes dalībnieku dodas atpūsties, jo programā paredzēts t. s. klusuma brīdis. Dažiem nometnes dalībniekiem sākas atkal darbs. Septiņiem cilvēkiem šodien pēc pusdienām līdz launagam jābrauc mežā pēc kurināmā ugunskuram. Jauks un piedzīvojumiem bagāts bija šis brauciens, (kurā arī man bija lemts piedalīties) sevišķi tāpēc, ka braucam mežā ar modernu satiksmes līdzekli, proti, auto, ko šim nolūkam laipni bija atvēlējis mājas saimnieks, kura robežās nometne notika. levērojamākais notikums trešā dienā bija nometnes avīzes iznākšana. Nevar taču dzīvot kā tālumnieki, nekā nezinot par svarīgiem un mazsvarīgiem notikumiem nometnē. Launags garšo visiem ļoti labi, sevišķi mežā braucējiem. Labi paēduši dodamies pa teltīm grupu darbos, apspriest iepriekšējās dienas referentu uzstādītos jautājumus. Šie t. s. grupu darbi ir viena no interesantākām nodarbībām nometnē, jo šeit savas domas var izteikt katrs nometnes dalībnieks-ce. Pēc grupu darbiem seko jautājumu atreferējumi. Pēc tam kopējas pārrunas. Šie ir pirmie grupu darbi šinī nometnē, tāpēc pārrunas ne visai dzīvas. Nav vēl, laikam, visi lāgā iejutušies. Jācer, ka nākošās dienās tas tā nebūs. Pavisam nemanot pienācis jau vakars. Saulīte lej vēl pēdējos šīs dienas starus pār nometnes pagalmu, kad, tāpat kā dienas sākumā, stāvam puslokā ap ka
rogu, pateicoties Debesu Tēvam par šai dienā gūto un izlūdzot apsardzību naktij. Kad krēsla sāk ietīt Tebras līčus un mūsu nometnes pilsētiņu, dodamies visi uz pēdējo šīs dienas sanāksmi — pie ugunskura. Uguns ir tā, kas vieno un silda mūs. Tā rāda, ka arī mums tā jāliesmo savam Radītājam par godu. Viena nometnes diena atkaļ pavadīta. Kaut vērtais, šinī diena gūtais nestu
augļus mūsu dzīvei!
P. Aļļe.

Nometnes trešdiena. 19. jūlijs.
Dzidrs un saulains aust trešdienas rīts. Pāri mūsu telšu pilsētai vēl gulstas klusums un miers. Nav neviena troksnīša, atskaitot tālas atbalsis, kas atplūst pāri laukiem no čaklajiem darba rūķiem — zemkopjiem. Ir tik labi baudīt šo mieru, ko reti kad var izjust mūsdienu trauksmes pilnajā dzīvē. Pāri Tebras upei, kas savā mūžigā plūdumā vijas lapotos krastos, dus viegls miglas plīvurs. Zālē mirgo rasas dimanti, kas naktī izbārstīti no Mūžīgā rokas veldzēt dienā sakarsušo zemi. Bet mirkļi aizrit kā.Tebras ūdeņi — lēni un nemanot, — pulkstens jau rāda septīto rīta stundu, kad nometnes taurētājs ar savu „bazūni" dod asu pavēli: celties! Un jāklausa vien ir, lai gan tik labprāt vēl kavētos iesildītajās guļvietās. Īss bridis telšu sakārtošanai un atkal pavēle: uz vingrošanu. Čakli visi zosu gājienā dodamies klausīt šai pavēlei un ir patīkami pēc nakts atpūtas atkal izlocīt locekļus un ieelpot dzidro rīta gaisu. Pa to laiku ari saule jau krietni pakāpusies un sāk mus karsēt dūšīgi vien, bet siltumu vēl pavairo dažādie vingrojumi un „zaķišu tā kā vingrošanu beidzot daudzas meklē vēsumu Tebras dzestrajos viļņos. Rīta stunda ir drīz pagājusi un jauns signāls vēsta: pulcēties rīta jundai. Čalas un jautrība rimstas, kad sastājamies puslokā ap karoga mastu, lai dienas gaitai izlūgtos Mužlga svētību. Dzidrajā rīta gaisā izskan ka lūgšana dziesmas vārdi: „Runa man dves'le, Jēzu.." aicinot Viņu skārt musu dve
seles stīgas šai mirklī un visā dienā. Tad sirsnīgā lūgšanā izskan pateicība par pavadīto nakti, gūto atpūtu un līdzi tai sirsnīgs lūgums: „Jēzu, esi ar mums šīs dienas gaitā, lai tā nestu mums svētības, lai liels būtu guvums no visa, ko dzirdēsim un pārrunāsim." Vēl dziesma
un tad paceltām rokām sveicam atkal mūsu sarkan-balt-sarkano karogu, kas: ... Pa dienu mums plīvodams stāsta, ka Latvija dižena kļūs, ja vien viņas meitas un dēli kā vajadzīgs sirdsšķīsti bus. Tad čakli visi pie brokastīm, jo ēstgriba visiem lieliska. To jau paspējusi konstatēt ari nometnes vadība savā apskates gājienā pa teltīm, jo dažā labā guļvietā atradusies nolikta krūzīte, lai to steigā paķerot drīzāki tiktu pie brokastīm. Kad arī šis „darbs" veikts, tad jau čakli jāpošas Bībeles studijai un referātiem, jo bez mūsu dienišķās maizītes, mums sniedz daudz ko citu jo bagātīgā mērā.
Tā zosu gājienā aizsnieguši Tebras krastmalu, novietojamies koku paēnā vai saulītē, kā nu kuram tas tikās, lai saņemtu visu, ko mums sniegs. Vispirms daži pamudinoši vārdi no māc. Odi ņ a par Rom. 6. nod. Tālāk seko semināra direktora māc. Risa relerats: sirds cilvēks". Viņš savā domu gājienā mūs ved pa tekām, kas minamas jaunajam cilvēkam, kurš apzinājies: „Es esmu atbilde Dievam uz Viņa vārdu uz mani." Māc. Rīss mums norāda uz četrām patiesībām, kas ņemamas vērā, lai varētu pieaugt savā iekšējā dzīvē. Šis patiesības ir: 1. Turiet acu priekšā :do4 iet,ct, tad jumstap sdo t s. Lai dodam citiem no tā, ko esam saņēmuši, ne tikai savā dzīvē rādot Kristus patiesības, bet rādot tās arī savos vārdos, teikt citiem par Dievu arī riskējot, tomēr cenšoties pēc tā, lai mūsu vārdiem būtu segums ari mūsu dzīvē. 2. Atgriešanās lai paliek mūsu dzīves princips, nenoslēgts, vienreizējs akts. Lai mēs ieturētu uzņemto virzienu, mūsu atgriešanai jābūt principam mūsu dzīvē, jo mūsu iekšējā dzīvē arvien atklājas jaunas zemes, kur jāizšķiras: kādu karogu tajās uzvilkt: savu vai Kristus. Arvien no jauna jānodod Kristum tas, kas Viņam vēl nav nodots. 3. Bībeles lasīšana lai netop atstāta novārtā. Bieži liekas, ka katra vieta Bībelē mums jau zināma, jo no bērnības jau esam lasīšanā ieaudzināti. Tā mūsu Bībeles lasīšana paliek novārtā. Lasot Bībeli mūsu garīgā dzirde asinās saklausīt Dieva balsi mūsu dzīvē. Dieva vārds arī mums rāda, vai esam ieņēmuši pareizo stāju Dieva priekšā. 4. Lūgšanai mūsu dzīvējābūt dziļākai izpratnei nekā parasti. Lūgšana lai mums ir brīdis, kur protam ne tikai izstiept savu roku gaidot atbildi, bet vēl vairāk, lai protam palikt klusu Dieva priekšā, cenšoties saklausīt Viņa balsi. Ja lūgšana kļūst par
uzklausīšanu, tikai tad varam gut speķu iet uz priekšu. Tālāk seko semināra skolotāja A. Š v c m a referāts : dvēseles mantošanas darbā." „Dvēseli mantot", saka lektors, „ir atdot dvēselei tās patieso vērtību. Tas ir darbs mantot citus Kristum, atdodot šai darbā sevi pašu. Tas nav tikai darbs, kas mums jādara, tā nav prasība, bet gan žēlastība un dāvana, ka varam šo darbu darīt un gūt sekmes." Tālāk lektors norāda uz darbu, kas veicams jaunatnes pulciņiem, kā grupām, šai virzienā. Jaunatnes pulciņi ir kā priekšnams pie draudzes ar ieeju pašā draudzē. Izdevīgākais darba lauks te būtu: agrā jaunatne, svētdienas skolnieki, draudzes locekļu bērni. Darbs te ir grūtāks, jo jaunie ļaudis, kuri pazīst mūsu darbu, uz visu skatās daudz kritiskāki. Viņi ir dzīvē piedzīvojuši, ka laboties ir neiespējami pašu spēkiem. Lai nākam viņiem palīgā, jo mantojot viņus draudzei būs daudz lielāks ieguvums. Lai iepazīstinām jaunos ļaudis jauniešu pulciņos ar mūsu darbu, jo tā mēs radīsim labāku sastāvu draudzei. Šī diena mums ir ļoti bagāta, jo pēc īsa pārtraukuma seko vēl trešais referāts no Ed. Baštika: , „Dziesma kristīgās jaunatnes dzīvē". «Latviešu tauta ir dziedātāja tauta," teica lektors, bet baptisti ir jo sevišķi lieli dziedātāji. Dziesma ir baptistu ārējā pazīme un mūsu iekšējā saite. Dziesma mūs vieno tagadnē, tā vieno ar agrākām paaudzēm un nākošām. Lai domājam tikai par dziesmām, kā : „ŠI saite mūžu dien'" ... vai „Gods Jēzum slava, vara, spēks"... un daudz līdzīgām, un mēs atzīsim, ka mūsu — baptistu — dzīve nav bez tām pavisam iedomājama. Dziesma ir dvēseles uzskaņotāja reliģiskam pārdzīvojumam, tā aizbīda citas domas un jūtas pirms svētrunas. Dziesma ir ari dvēseles atspirdzinātajā dzīves bīstamajos momentos. Baptistu dziesmas saistās ar visu mūsu dzīvi. Ja lielās simfonijas varētu salīdzināt ar grandiozām statujām, tad mūsu dziesma ir kā ornamentika, kas ietver mūsu dzīves
celtni. Kopsim musu dziesmu, kas ir kā aka, kura ir jāizrok, lai gūtu veldzi no tās." Laiks ir tecējis nemanot un pulkstens jau rāda dažas minūtes pirms vieniem. Runātāji ir sējuši daudz vērtu domu. Kaut Debesu Tēvs līdzētu šos dārgos graudus saglabāt, lai tie neizbirtu ikdienas steigā, bet lai tie būtu kā bagāts krājums, no kura ņemt tad, kad dvēselei pietrūkst spēka ceļot tālāk. Mūsu nākošais „darbs" ir pusdienas» kas liekas visiem pēc ilgās sēdēšanas garšo lieliski. Pēc pusdienām mūs aizvizina līdz netālai jūrmalai. Patīkami ir veldzēties jūras dzestrajos viļņos un veroties tās plašumā izjust Mūžīgā visspēcību. Mūs atkal gaida nometnes dienas kārtībā paredzētie grupu darbi, kur no jauna kavējamies pie referātos paceltajiem jautājumiem. Sākas dzīva domu izmaiņa, kamēr ēnas jau pastiepušās tik garas, ka jāsteidzas vakariņas, lai mūsu labajām saimniecēm nebūtu jāskumst, ka garšīgā maltīte nonāks līdz mūsu mutēm jau atdzisušā veida. Ir tomēr gūtas daudz jaunas ierosmes, kuras varam paši risināt tālāk, lai vēlāk tās atkal pievienotu savu atziņu pūram. Vēl tikai daži mirkļi brīva laika un atkal stāvam puslokā ap karogu vakara jundā. Lēni karogs noslīd, bet musu sirdīs paliek cerība rītā no jauna to apsveikt. Gar mūsu nometnes kokiem jau sāk ložņāt krēsla un mīļā saule jau aizslīdējusi aiz koku galiem. Klāt atkal brīdis pulcēties mūsu ugunskura _ vietā, lai atkal gaidītu uzplaukstam musu nometnes brīnumziedu — ugunskuru. Vairākkārt izškan dziesma: «Kurat uguni, jel kurat. i." bet tā negrib un negrib iedegties, tikai beidzot, pateicoties triju mācītāju pūlēm, liesmu meles sak vīties, metot vakara krēslā spožas dzirkstis augstu pret debesīm. Risinās programa, kur raibā virknē seko nometnes notikumi tērpti dziesmā, kā arī daža vērta doma dziesmās uu deklamācijas. Tuvojas jau vienpadsmitā stunda. Vel tikai daži vārdi no cand. phil. K. Lejasmeij cr a. «Jūs esat pasaules gaišums", šie Kristus vārdi no jauna izskan mūsu vidū. «Kristus gaisma, ko nesuši apustuļi un daudzie kristieši, aizdedzinājusi pasauli, bet šo gaismu vajaga nest tālāk. Gaisma ir šeit 1 Kur ir tie, kas gatavi sevi likt, lai degtu un sadegtu, izplatot Kristus mīlestības gaismu tad, kad migla biedē visapkārt? Mūsu dzīve būs apvīta ar mūžības jēgas oreolu, ja būsim šīs gaismas nesēji. Kaut mēs teiktu : Kungs, es gribu būt tas, kurš nesis gaismu pret! nākotnei, lai dzimtā zeme laistas Kristus gaismā. Tas notiks, ja mūsu dzīvē piepildīsies vārdi: ,Jūs esat pasaules gaišums." Ir laiks doties pie miera, lai gan žēl atstāt vēl kvēlošo ugunskuru. Vēl tikai klusa pateicība Debesu Tēvam un visiem jāizklīst tumšajās teltīs. Pāri teltīm klājas klusums, tikai tumši zilajā debesu samtā margo zvaigznītes kā mirdzoši dārgakmeņi. Pāri zemei klājas miglas plīvurs ka sargājot un glabājot pagājušo dienu, lai tā tik drīzi neaizbēgtu. Bet sirdī dzimst klusa pateicība Debesu Tēvam par jauko nakti un jaunību, par daudzajām izdevībām vadītajā dienā, dzimst ilgas degt Viņam, kaut arī sadegt, lai gaisma varētu kļūt redzama tur, kur biezē baigā tumsa.
Lonija Krūziņa.
xxxxxxxxxxxxxxx
Sakas nometnes vadība.
xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx
Uz Tebras. 

Nometnes ceturtdienā. 20. jūlijā.
Spožu saulstaru glāstīts uzaust nometnes sestās dienas rīts. Bez mazākā mākonīša zili dzidrās debesis sola atkal mums jauku un saulainu dienu. Gaiss, pat klusākās vēsmas neskārts — tīkams, vēsi spirdzinošs. Katrs mazākais zāles stiebriņš, pelēkās nakts dvašas skārts, ir pieliets ar daudz spožām rasas pērlītēm. Svinīgs klusums vēl valda pār nometnes laukumu un zaļajiem Tebras līčiem. Arī klusu, it kā lai netraucētu teltis guļošos, no virtuves skursteņa uz augšu pret zilajām debesīm kāpj pelēka dūmu strūkla. Tur modrās un rūpīgās saimnieces, domādamas par mūsu dienišķo vajadzību, gatavo jau brokastis. Klusinātas ir viņu sarunas un darbošanās. Tomēr ilgi vairs nevalda šis klusums; arvien dzirdamāki no teltīm top apslēpti čuksti. Kaut „reglamenta" burts aizliedz pirms signāla celties vai sarunāties, tak jaukais_ rīts un zeltainie saulstari, kas caur plānajām telšu sienām, «guļamistabas" pielējuši ar gaismu, ir jaunatnes sirdīs radijis prieku, ko nespēj sevi saturēt. Drīzi ir pienācis arī brīdis, kad signāla skaņas atkal vēsta, ka tiesībās celties un atstāt teltis. Pēc parastā rīta rituāla: telšu sakārtošanas, vingrošanas, peldēšanās, ritlūgšanas ar karoga uzvilkšanu, sēžamies pie bagāti klātā, skaistiem ziediem un zaļumiem jauki dekorētā, garā galda, lai fiziskos spēkus stiprojuši varētu referātus klausīties, remdēt arī dvēseles alkas ; paplašinot redzes loku, gūt zināšanas un noradijumus sava iekšējā sirdscilvēka izdaiļošanai, rakstura veidošanai un izkopšanai. Apbruņojušies, kā parasti, rakstāmiem daiktiem un piezīmju blokiem, paņēmuši līdzi arī jaukās nometnes dziesmas un Jaunderības, priecīgi dodamies uz Tebras līča skaisto «auditoriju". Vietas ieņēmuši zaļajos zāļu samta segas klātos «sēdekļos", ar uzmanību sekojam māc. A. Klau pi ka vadītajā Bībeles studijā, kuras viela ņemta no Apustuļu darbu 11. nodaļas. Runātājs, apgaismodams evaņģēlija vēsts pasludināšanas nopietno vajadzību, starp citu uzsvēra, lai jaunatnes pulciņos, draudzē un citos draudzes nozarojumos, viņu dažādās nodarbībās un sanāksmēs tiek dota pirmā vieta evaņģēlijam, jo nekas cits pasaulē nevar atvietot viņu, tāpēc, kā: „Nav neviena cita vārda zem debess cilvēkiem dots, kura mums pestīšana lemta." Ar evaņģēlija pasludināšanu uz reizi nevienu par kristigājo nepadarām, bet šī vēsts ir jāsludina, lai cilvēks no tās caur Dieva Garu tiktu pārliecināts. Izšķirošais brīdis, pieņemt viņu, ticēt tai, cilvēkam jāpiedzīvo personīgi katram pašam. Tāļāk tad seko no agrāki ietā ceļa un dzīvotās dzīves, pagrieziens jaunā dzīves virzienā — nāk atgriešanās. Pirms tas var notikt, cilvēkam jātop pārliecinātam. Ar evaņģēlija pasludināšanu viņš tiek sagatavots šai pārmaiņai. Lēni sagatavots kristietis savā turpmākā kristigājā dzīvē arvien būs stabilāks par tādu, kas pēkšņā jūtu uzplūdumā — dvēseles sabangojumā ir spēris šo izšķirošo soli. _ «Lai mēs nestu kristieša vārdu, mums jāiet tas pats ceļš, ko gāja pirmie kristieši." Ar šiem vārdiem A. Klaupiks nobeidz Bībeles studiju. Pēc īsa pārtraukuma brīža sekoja mac. Fr. Čukura referāts „B ī b e 1 e s nozīme kristīgas jaunatnes dzīvē — Vecā Derība." Referents, jaunatnei it kā neinteresantāko un tālāki stāvošo Bībeles daļu — Veco Derību, nostādīdams pienācīgā augstumā un apgaismodams viņas dievišķo nozīmi, rādot svētīgi ietekmējošo iespaidu, kādu tā atstājusi uz neskaitāmiem viņas pazinējiem, starp citu sacija: „Ļoti daudz ir runāts un rakstīts par Veco Derību. Arvien ir radušies pretreliģiski noskaņoti ļaudis, kas, karodami pret Veco Derību, ir mēģinājuši mazināt tās dievišķo nozīmi, ir centušies padarīt viņu par nenozīmīgu seno jūdu tautas vēstures grāmatu. Jaunatne, redzēdama vienu otru šādu uzbrukumu Vecai Derībai, bet pati nebūdama pilnīgi skaidrībā par viņas uzdevumu un ciešo vienību ar Jauno Derību, ātri var nonākt nepareizos uzskatos par tās nozīmi." „Ir daudz un dažādi viedokļi, no kuriem viņu apskatīt, dažādas pieejas pa kurām tai tuvoties. Bieži viņai mēdz tuvoties no vēsturiskās puses un rast atbildes uz jautājumiem: «Kas viņas autors, kad un kādos apstākļos kāda tās grāmata cēlusies?44 Nav slikta ari šī pieeja, bet negribu sacīt, ka tā būtu tā labākā un pareizākā. Ar to apskata tīri vēsturiskus cēloņus, bet nerod atbildi uz jautājumiem par viņas patieso būtību un nozīmi mums. Pieiesim viņai ar jautājumu: «Kas viņa un ko viņa dod " Vienīgā atbilde ir: Vecā Derība ir Dieva raksts. Caur viņiem Dievs mums atklāj mūžīgas patiesības. Vispirms atklāj lielo patiesību: ka ir tikai viens vienīgs Dievs; dod apgaismojumu, ka Dievs ir Gars, ka Viņš ir taisns, — bet arī Dievs, kas soda. Arī Kristus sludinādams mācija patiesības par Dievu, kas bija Vecās Derības atklāsme. Vecā Derība apgaismo jautājumus par grēku, taisnību un sodu, bet sniedz arī mācību par pestīšanu. Viņa maca tikumību — dod bauslību. Vēlāk Kristus mīlestību atklādams, nebūt neatmeta šo likumību, bet deva tai papildinājumu. Nekādi nav iespējams šķirt Jauno Derību no Vecās. Kristus, tāpat apustuļi sludinādami ļoti daudz atsaucās uz Veco Derību. Nekad nešķiramas, viņas stāv ļoti ciešā kontaktā viena ar otru. Bez jau sacītā, Vecā Derība ir atstājusi arī savu lielu audzinošu un svētīgu iespaidu. Bezgala daudz ir to, kuri var apgalvot par svētīgo iespaidu, ko tie guvuši no viņas. Kuru gan nesajūsmina un neiespaido Blbeles lielo varoņu dzīves stāsti, kā: Mozus diženais patriotisms un nesavtīgā pašaizliedzība, Jāzepa lielā uzticība Dievam un rakstura cēlums, Dāvida varonība un Danieļa paļāvība. Viņi ir objektīvi un reāli, jo rāda šos varoņus kā cilvēkus, arī ar viņu negativajām īpašībām un piemītošiem ļaunumiem. Bieži ceļ iebildumus, kādēļ gan Vecaja Derībā rādīti un apgaismoti šo varoņu ļaunie un noziedzīgie darbi, kas var pavedināt ari citus tos darīt. Bet šie radītie ļaunumi nav Vecajā Derībā, lai pavedinātu cilvēku uz ļaunu, bet gan lai rādītu šo jaunumu satriecošās sekas un ar to izsargātu viņus no tiem. Nav nekā jaukāka par notikumu, kad pēc Dāvida zemā kritiena, Dieva uzdevumā nāk pravietis Nātans pie ķēniņa un līdzības veidā par bagātnieku un nabaga vīra jēriņu, rāda lielo netaisnību, kas pēdējam nodarīta, un atklāti un droši pasaka ķēniņam : „Tu esi tas vir3.V(2. Zam. 12).
Tiek celti ari iebildumi: kāpēc viņā ir rakstīts par kariem un lielām asins izliešanām. Bet vai mūsu civilizētā laika cilvēces kari nav daudz kas šausmīgāks, nekā Bībeles laika tautu kari. Un vispāri, vai tad karš nav_ neatrisināta problēma arī vēl tagad, mūsu laika. Beidzot gribu sacīt: iesim klāt Dieva vārdam, kas gadu tūkstošiem ir nesatricināmi stāvējis, ar cienību un bijību. Necentīsimies to aizstāvēt pret neapdomīgiem uzbrukumiem, jo esam par daudz mazi un nevērti, lai spētu viņu aizstāvēt." Šim referātam pēc desmit minušu pārtraukuma sekoja otrs no māc A. Klaupi ka par temu: „Kristīga jaunatne—vīrietis un sieviete." „Ja domājam par kristīgo jaunatni, kā vīrieti un sievieti, tad šis jautājums aptver visu dzīvi. Apskatīt viņu mums jāapstājas pie noteiktiem faktiem. Kā pirmo sastopam Bībelē 1. Moz. 1 :27, 28. Dievs tos rādija — vīrieti un sievieti. Savstarpējais pievilcības spēks ir liels. Par to maigos vārdos un gleznainā izteiksmē jūsmo mākslinieki un dzejnieki. Bet šis spēks var būt arī graujošs, kas spēj izpostīt un atnest ciešanas visai cilvēka dzīvei. Tādēļ šim lielajam spēkam ir vajadzīga sevišķi stipra kontrole. Ja cilvēkam bez prasmes neatļauj vadīt kādu satiksmes līdzekli, ar ko tas var apdraudēt sabiedrības drošību, vai tad lai šis spēks varētu tikt vadīts no nedisciplinēta bezrakstura cilvēka rokām, kur sekas var būt ciešanas visai dzīvei, pat vairākos augumos. Ja šis lielais spēks vadāms vienīgi no stipras kontroles, tad ir jādarbojas spēcīgām bremzēm, lai novadītu sevi pareizā dzīves virzienā. Vislabākais disciplinējošais spēks ir un būs patiesa kristietība. Otrs faktors saka : „Nav labi cilvēkam but vienam." Cilvēks, kas ignorē šo no Dieva reiz nolikto kārtību, — top par neiecietīgu egoistu, kura intereses saistās tikai ap sevi. Šādi jaunības gadus pārdzīvojuši individi, vai tie piederētu vienai vai otrai cilvēku kārtai, nenes nekādu svētību jaunatnes pulciņam, draudzei vai citai sabiedrībai. Domājot par šo faktoru, nonākam pie jautājuma par dzīves biedra izvēli. Tiek uzstādīta prasība: ko pretējā puse man spēs dot. Bet nepārdomājam un neprasām sev: ko es spēšu savam dzīves draugam dot. Mēs nevaram iet šo parazitisko ceļu. Dzīves drauga izvēlē daudzi vadās vienīgi no principiem pēc materiālā stāvokļa pilnības vai ārējā simpatiskuma. Maldīgi šie uzskati: pēc pirmās grūti pārciestās slimības, zūd ārējais skaistums; pēc smagāka likteņa rokas pieskāriena, tiek zaudēta arī manta; tas, kas tika kā princips uzstādīts — zudis. Ja tukšs un nabags ir arī iekšējais cilvēks, tad nava nekā vairs ko meklēt pie dzīves drauga; cerētās dzīves laimes un harmonijas vietā tiek piedzīvots rūgtums un vilšanās. Lai vadāmies no kristīgājuma principiem: atdot sevi, upurēties, lai jaukā harmonijā spētu iet kopējo ceļu, tad arī dzīves sāpīgie sitieni nenovedīs pie traģiskās kopdzīves sairšanas. Vienam otru augstāki ceļot, vienam otru audzinot un veidojot, raksturus kopējai harmonijai noskaņojot, dzīve būs vērta, nozīmīga un laimīga. Pēc referātiem, sakarā ar viņos skārtām domām, tiek uzstādīti jautājumi iztirzāšanai grupās. Uz pirmo referātu jautājums: «Kas kavē jaunatni lasīt un pazīt Veco Derību ?" uz otro — «Kā varam apmierināties ar jauno ļaužu attiecībām mūsu aprindās?** un «Kādiem jābūt vadošiem principiem domājot vienam par otru, kā vīrietiem par sievieti ?" Pēc vairāk kā trīs stundu uzmanīgas klausīšanās, kaut arī par ļoti interesantiem un jaunatnei tuvu stāvošiem jautājumiem, tomēr nedaudz esam noguruši un tīri patīkami ausīs skan komandanta rīkojums: «Savrūpē pa grupām iet pie teltīm, paņemt traukus un stāties pusdienās. Svaigajā vasaras gaisā kustoties, saules un vēja glāstu paijāti, visos valda priecīgs, optimisma pilus noskaņojums. Kaut gan fiziskā piepūtā neesam spēkus tērējuši, tak ēdienu laikam atnākot, visiem arvien ir teicamas apetītes, (par ko sevišķi priecājās rūpīgās saimnieces) ka nevajaga komandantam nemaz divi reizes šo rīkojumu atkārtot. Pēc krietni ieturētām pusdienām, kad pēc programas ir jāseko vienai stundai klusuma brīdim, no nometnes «valdīšanas" tiek ienests paragrāfa grozijums. Pēc attiecīga signāla pulcēties, skan rīkojums: «Stāties pa teltīm uz siena grābšanu I" «Sienu grābt?"... vienam otram it kā saplok dūša, «vai atkal būs jāiet nogurdinošais ceļš, cauri Sakas «džungļiem", līdz pagasta otram galam ?" Bet saņēmuši tuvāku paskaidrojumu, ka šoreiz palīdzēsim vietējam Stemberu māju saimniekam, kura laipnību un viesmīlību jau sesto dienu esam baudijuši, priecīgā noskaņojumā, kolonā pa divi, dodamies uz darba vietu, kas sākās tūlīt aiz mūsu nometnes rajona. Tiek izdalīti darba rīki: dažas dakšas siena nešanai, liels skaits grābekļu, kas pietiek gan tikai pusei talcinieku. Ar mājas saimnieku un nometnes Vadību priekšgalā, garā zosu gājienā gar krastmalu dodamies uz priekšu. «Kas še ko darīt, maza šaura nogāzīte," kāds ierindā priecājas. Bet pa šauro taciņu, starp rudzu druvu un kraujas malu tāļāki ejot, aiz kokiem segtā upes līkumā ieraugām atkal jaunus līčus. Vietām dziļdomīgā, rāmi plūstošā upe pieglaužas gluži tuvu krastam, un tas ir šaurs un stipri stāvs; vietām tā atkal ar slaidu loku no stāvās kraujas prom aizgriezdamās ir izveidojusi ar lēzenu nogāzi, kuplu koku ierāmētu, skaistu upes līci. No augstā krasta vietām atklājas ļoti jauks skats. Gribētos labprāt ilgāki par jauko ainavu pajūsmot, bet nav laika stāvēt un aizsprostot uz šaurās ejas citiem ceļu. Rindas pirmais gals vēl arvien virzās uz priekšu. „Nu gan mēs aiziesim līdz «Aizputei", aiz muguras kāds joko. Kad šo sagrābsim, būs darba līdz sestdienai," kāds cits bažīdamies piemetina. Bet tūdaļ arī nāk komandanta rīkojums: „Kam grābekļi — ķērties pie grābšanas, pārējie lai nes sagrābto sienu vienkopus kaudzē. Pēkšņi garā rinda izjūk un nobirst pa slīpo nogāzi lejā. Naigi sākas darbs. Strauji gaisā ņirb slaidie grābekļu kāti. Čab sausais siens, sprēgā asprātības, skan jautri smiekli, priecīgas čalas. No stāvajām šaurajām nogāzēm, kur iespējams blakus grābt tikai diviem vai trim grābējiem, sagrābtais siens jānes pa slīpo nogāzi uz augšu un pa šauro lauka maliņu līdz kādam plašākam līcim, kur iespējams piebraukt ar zirgiem. — Sausajā sienā kurpju zoles kļuvušas ļoti slidenas, ka ar saņemto klēpi pat grūti tikt augšā. Tāpat arī vietām šaurajā krastmalā, ja negribas nomīdīt rudzus vai noslīdēt pa kalna slīpumu leja, grūti pretim nākošiem pagriezt ceļu. Tak viens otrs ar saņemto nastu «nobrauca" atpakaļ lejā, bet viss tas rada tikai jautrību un smieklus. Lielajam talcinieku pulkam uz priekšu kustoties, strauji uz priekšu rit arī darbs. Vēsmas neskārtajos upes līčos, darba spraigumā un saules tveicē ir nogurdinoši karsti. Krēslainās koku ēnas ir liels viļinājums iet atvēsināties. Bet komandants, kas ari pats nosvīdis līdz ar citiem, raujas ar siena nešanu, neatļauj šādam kārdinājumam paklausīt. Komandanta skubinājumu padara respektējošu un iespaidīgāku, tuvojošies melnie mākoņi un pa laikam ierūkdamies pērkons. Tomēr jāsaka, ka pērkons mums darbu nekavēja, bet gan
mūs pamudināja pasteigties. Patiesībai par godu jāsaka, ka slinkots netika, jo launaga laikam atnākot, visa, vairāk kā kilometru garā pļava, bija tīri nogrābta un siens rūpīgi sakrauts kaudzēs. Kaut noguruši, ar sakarsušām sejām un slapjām mugurām, tak ar priecīgo apziņu, ka esam strādājuši svētīgu darbu — atgriežamies nometnē, lai atveldzējušies upes dzidrajās ūdens skavās — dotos launagā.
Programā iezīmētais divu stundu garais pārrunu un grupu darbu atreferējumu bridis, parasti bija ari viens no saistošākajiem un interesantākajiem. Sakarā ar priekšpusdienas referātos skārtajiem akūtajiem jautājumiem, šodien šis stundas tad ari solijās būt vēl interesantākas. Un kā gan nē, jo jāatrisina un jānoskaidro problēmas, kas valda starp abām nometnes dalībnieku pasaulēm. Negribu kavēties pie iztirzāto jautājumu atrisinājumiem, jo tie tiks žurnālā sniegti atsevišķi, bet tikai gribu piezīmēt, ka debates padarija runīgus ari tos, kas parasti pārrunās cieta klusu. Pārrunām dotais divu stundu garais laiks ir pagājis nemanot. Pulkstens jau rāda pāri 19.30. Laiks doties vakariņās. Bet iekustinātās debates negrib vēl nemaz rimties. Tomēr neko darīt, ja negrib palaist garām vakariņošanu, ir jābeidz. Referātos izteiktām mācībām sekojot, domu izmaiņā jautājumus pārspriežot, darbā un atpūtā, ciešā draudzīgā saskaņā un vienībā dienu vadot, nemanot ir pienācis brīdis, kad spožā saule, kas rītā no austrumu horinconta izbrizdama mūs maigi glāstot sveica; visu dienu augstu pie debesu velves liesmodama mūs sildīja — kā liela, sārti zeltaiņa ripa lēni grimst aiz rietumu apvāršņa. Viena, daudz vērtu mācību, jaunu atziņu sniedzoša diena, ar pēdējiem blāvajiem saules stariem atkal atvadas no mums. Nopietnu un dziju domu pārņemti, puslokā stāvam ap karoga mastu, vakara svētbrīdī. Sirdis ir pateicības pilnas mīļajam Dievam. Dvēselē viļņo svētas ilgas: pie Viņa kājām pieglausties un visu, it visu uzticēt Viņam. Patreizējo dabas ainu un mūsu kopējo dvēseles noskaņu, dzidri klusajā vakara gaisā, skaisti izsaka dziedātās dziesmas vārdi : „Putni zaros meklē dusu, Mīļā saule projām steidz; Puķes aizmieg klusu, klusu, Diena savu gaitu beidz. Debess Tētīt, pirms mēs ari Tavā priekšā apklustam, To, kas sirdī palo pari, Tev pie kājām noliekam. Jaukā diena, krāšņā daba, Viss mums teic, ka mīli mūs, Saskaņa, ko sirdīs Pauž, kā mūžībā reiz būs. Ilgas meklē Tavu vaigu, Maldu prieks šķiet tāļš un lēts, Runā klusumā Šai, runā, Brīdis par mums nācis svēts... Maigi vibrējošās skaņas aizplūst pāri nometnes laukumam, izdziestot krēslainos upes līčos. Maigais un patīkamais vasaras vakars ap ugunskuru ir pulcinājis kuplu dalībnieku skaitu. leradušies klausītāji gan no tuvienes, gan tālienes, gan kājām, gan braukšus. Divi ar līksmu jaunatni pilni auto ierūcina nometnes laukumā. Viens pat no vairāk kā 70 km attālās Ventspils. Tā kā šodien nometnē ieradās ari Jaunatnes komitejas priekšnieks, semināra skolotājs māc. R. Ekš te m s, tad viņam arī jāaizdedz šī vakara ugunskurs. Ar prieku viņš to ari dara. Ugunskura kuršanas dziesmai priecīgi skanot, mazā drebošā liesmiņa ātri aug lielāka.
Drīzi vien kaudzē sakrautie, lielie simtgadīgie Sakas mežu sveķainie priežu celmi, top no sārti rožainām liesmu rokām mīļi apskauti. Vairāku metru augstu gaisā šaujas gaišās liesmas. Krēslainā apkārtne pielīst ar trīcošu sārtu gaismu. Ugunskuram tuvāki sēdošie ir spiesti no pirmajām rindām «dezertēt" un ieņemt vietas citu aizmugurē. Sāk risināties ugunskura programa. Par vārdiem «priecājaties vienumēr" runā māc. R. Ekš te m s, uzsvērdams dažus svarīgākos iemeslus, kas dvīvē mūs kavē būt priecigiem, padara mūs par saīgušiem un neapmierinātiem cilvēkiem. Tā kā atbraukušie viesi ventspilieši nav ieradušies vienīgi kā pasivi klausītāji, bet atveduši sev līdzi arī kuplu priekšnesumu krājumu, tad viņi mīļi tiek lūgti dalīties atvestajā kukuli ar pārējiem. Jauki un saskanīgi skan viņu izpildītās jauktu koru dziesmas. Brašu dziedājumu ar spēcīgu noskaņu sniedza viru kora dziesmas. Netrūka viņiem arī deklamāciju. Starp dziesmu priekšnesumiem vērtus un pamācošus vārdus saka māc. P. Egle. Viņa galvenā doma, «visa dzīve vienīgi ir tikšanās un šķiršanās". Esam mēs ceļnieki, kam ceļa mērķis nav šīs dzīves robežās. Katra viena diena ir kā jauka un patīkama ainava, pie kuras uz īsu brīdi pakavējamies, lai šķīrušies no viņas trauktumies atkal tālāki." Klausoties šos vārdus katrs viens arī gaiši izjūtam viņu patiesīgumu : ar satrauktām ilgām gaidijām un domājām par priekšstāvošo nometni — viņa ir atnākusi un sestā diena jau atkal aizsteigusies. Bez runām un viešu sniegtajiem gara baudijumiem dzirdam arī jaukus priekšnesumus no nometnē esošās jaunatnes. Vērtajā programas izpildijumā klausoties, ir pagājušas vairāk kā divi stundas, bet arī lielie celtni ugunskura gaišājās liesmās degdami ir paspējuši gandrīz jau sadegt. Tiek dziedāta vēl kopīgi beigu dziesma, sacīta lūgšana un lielais dalībnieku skaits sāk atstāt nometni. lerūcas motori un spožām gaismas šaltīm krēslaino tumsu Šķeļot, auto aizvizina musu šī vakara tālākos viesus. Vēl nakts klusumā, lēni izdziestot, noskan viņu atvadu dziesma. Sapņainais nakts jaukums un sārti gailošās ugunskura ogles aicināt aicina palikt vēl kādu bridi ārpus telts, lai vieglā domu lidojumā pakavētos šai vārdos neizsakāmā, Debesu Tēva sniegtajā pusnakts maigumā. Bet, par žēlumu, pulksteņa rādītājs tuvojas dienas divdesmit ceturtai stundai un jāpadodas nometnē ievestai kārtībai — jādodas uz dusu. 
Arv. Bērics.
xxxxx
Agrā jaunatne nometnes ierindā.
xxxxxx
Nometnes priekšnieks ar dēlu vaļas brīžos.

Nometnes pēdēja diena. 21. jūlijā
Šorīt atmostoties sirdī iesāp doma: uzausis pēdējais rīts, kad nometnes dežuranta signāls liek mums visiem atmosties Tebras klusajā līci, baltajās teltīs. Un mēs mostamies jaunai dienai ar dziļāku ilgošanos stiprāk sadzirdēt šodien Kristus aicinājumu, gaišāk saredzēt Meistara pēdas un sekot Tam. Lēni lietutiņš čabinās gar mūsu teltīm un tikpat lēni šorīt nometnieki čabinājas ārā iz siltajām migām; kaut gan dažam vēl acis daudz neizgulēta miega un sirds pilna neizsapņotu sapņu. Ar komandanta atļauju šorīt katrs_ atsevišķi dodas uz Tebras mierīgiem ūdeņiem, kuri katram dod jautru prātu un vairo jaunības enerģiju, piedodot gaišu noskaņu dienas gaitai. Tad pulcējamies rīta lūgšanai ap nometnes karoga mastu, lai tanī uzvilktu Latvijas karogu, kuram sveicienā solāmies kā īsti kristīga latvju jaunatne, kas nevar citādāk, kā mīlēt dzimteni, nesot tai Gaismas un Brīvības vēsti, līdz par latviešu sētām un sirdīm uzausis lielais atdzimšanas rīts, kad starp mūsu tautas brāļiem, māsām nebūs tāda, kas vel nava atpestīts. īsajā lūgšanas brīdī noliektas galvas runā uz debesīm: «Kungs, ienāc Tu šodien atkal mūsu nometnes dzīve; neesi šeit kā svešnieks, bet juties ka Draugs jaunatnes vidū, kas māci mums nezūdošas vērtības; dod spēku labu darot nepiekust. Pagriez pret sevi, Tu, Mūžības Saule, mūsu vaigus, mūsu sirdis, tad mūslaiku zemes ēnas mūsu garu nenomāks!" . . .
Lietainā laika dēj šorīt brokastojam teltīs. Tas izskatās tik mājīgi un rada brālīgāku sajūtu. Mūsu «gujamzāle" uz brīdi ir pārvērtusies par mīlīgu «ēdamzāli", kur gan nav daiļu roku puķēm izrotāto galdu, toties laipnā apkalpošana rada tik lielu ēstgribu, ka čaklās saimnieces ne vienreiz vien aiziet ar tukšām krūzēm un šķīvjiem, bet smaidošas viņas nāk atpakaj, sapratušas došanas svētību. Vai gan būtu iespējama dzīve nometnē, ja modrās Marijas nebūtu rūpējušās, lai uguns pavardā neizdzistu ? Lietus dēļ referātus klausīties pulcējamies Stemberu māju šķūnī. Pirmais šorīt no māsas Rasmas Klaupiks: «Jaunatne draudzes darbā." 
«īsts draudzes loceklis strādā draudzē ne tikai tad, kad vaļas, kad prieks un patikšana un kad viss labākā saskaņā, bet arī tumšās dienās un pārbaudijumu brīžos. Kristīga jaunatne bez draudzes ir kā avs bez kūts, kā ceļnieks bez mājām. Draudzei vajaga jaunatnes un jaunatnei vajaga draudzes. Kristum nav cits veids, kā atklāt pasaulei sevi, ka draudze. Ja mēs paliksim neuzticīgi Kristum un draudzei. Viņš meklēs citus. Kristus darbs tiks padarīts, bet vai caur mums ?" Tālāk klausāmies māc. E. Spīguļa referātu: «Kādēļ daļa baptistu jaunatnes nepievienojas draudzei?" «Trūkst vēl entuziastu agrās jaunatnes darbam, kas censtos mantot pusaudžus Kristum ar priekšzīmi un draudzību. Ari kristīgas dižciltības trūkums mazina meklējošās jaunatnes labo iespaidu par draudzi un tā top valdzināta meklēt gara veldzi citos laukos, kur tos neatrazdama vai nu aiziet pavisam bojā, jeb atgriežas draudzē saplosītu sirdi, noskrandusi un nabaga. Graujošu iespaidu atstāj arī laiku strāvojumi, vecāku neveselīgā ietekme un draudzes neievērība pret jaunatni." Mēs atkal redzam sauli. Priecīgi do* damies uz nometni. Draudzīgos pulciņos sasēdušies upmalā klausāmies pēdējo referātu no mūsu jaunatnes komitejas priekšnieka māc. R. Ekš te i n a «Jaunatne un ikdiena". Laikam, gribēdams atvairīt parasto ikdienību, referents iekāpis nelielā laivā, izmanto izdevību runāt uz jaunatni no tās, kuru saulē mirdzot, šie Tebras ūdeņi lēni šūpo, un tā mums visiem ir jauki un patīkami. „lkdiena ir problēma. Pāvils neaizmirst ari ikdienas problēmu. «Vai ēdiet jeb dzeriet un ko vien dariet, to dariet Dievam par godu." Sv. Raksti dod principus ikdienas dzīvei. Ikdienas dzīvē veidojas mūsu raksturs. Kas neveido raksturu, paliek bez rakstura. Mūsu ikdiena lai atrodas zem jautājuma: «Vai tas būs Dievam par godu?" Tad būs apgarota ikdiena. Šis jautājums būs kā siets caur kuru birs cauri visi tie darbi, kas nepagodina Dievu." Dziļās domas mo
dināja jaunatni solīties, atgriežoties ikdienā, to kā tuksnesi pārveidot par avoksnaiņu zemi. Paēduši garšīgas pusdienas, katrs var izvēlēties sev patīkamo: vai nu sist volejbumbu, vest draudzīgas sarunas, rotaļāties, sauļoties vai nodoties vientulībai un sapņiem . . . Signālam atskanot visi pulcējamies uz pārrunām Tebras jaukajos krastos. Pēdējie brīži padarījuši jaunatni vaļsirdīgāku. Tai gribas runāt un saprasties. Atkal mēs stāvam ap karogu vakara lūgšanā, kuru vada nometnes pr-ks māc. Klaupiks, pateiktdamies Dievam par piešķirtām un izlietotām izdevībām nometnē. Krēslainā upes līcī čalodama pulcējas jaunatne. Ugunskurs ir mūsu gaišais draugs, kura tuvumā tik patīkami un silti tiek, pavadot vakara brīžus. Māc. Klaupika vadībā risinās programa: liecības, dziesmas, dzejas un saskanīgi dueti sauc jaunās sirdis tiekties augšup caur tumsu pret zvaigznēm. — Sirsnīgu pateicību — trīskārtīgu «paldies* — nometnes dalībnieki izsaka Stemberu māju labsirdīgajam saimniekam un pārējiem darboņiem, kas godam veikuši pienākumus. — Vēl no katras telts viens pārstāvis dala līdz sakrātos iespaidus: darīt sirsnīgāk jau iesākto un ar drosmi sākt jaunus darbus. — „Šī saite mūžu dien" — un katrs jūt, ka pavadītās dienas ir saistijušas jaunatni patiesā draudzībā un šķiršanās brīži ir tie, kas atklāj, cik šīs saites ir svētas un stipras. Arī daudz jaunas domas modinātas un karstāk jaunās sirdis iekvēlojušās, lai nekad vairs neizdzistu mīlestībā pret Dievu un tuvāko. Skaisti, neaizmirstami ir šie pēdējie brīži pie dziestošā ugunskura, kas visdziļāk iegulst dvēselē un modina jūtas un apņemšanos būt apzinīgākiem, dižciltīgākiem kristīgājiem. Izdzisa ugunskurs, apklusa dziesmas, Ardievas teicām, un šķirties bij. žēl ; Sirdīs līdz paņēmām dievišķās liesmas, Sētās un draudzēs lai gaiši tās kvēl!
Ed. Strēlis.
xxxxx 
Rindā pēc pusdienām. 

Grupu darbi nometnē. V. Zīlnieks.
Grupu darbi jeb pārrunas un domu izmaiņa par referātos • aizskartiem jautājumiem arvien devuši jaunatnei interesantu garīgu darbu, vērtas atziņas un sekmējušas referentu izteikto domu dzijāku uztveri un izpratni. Kā parasts, nometnē katra telts sastādija atsevišķu grupu. Vienā otrā gadījumā grupas apvienotās mazo dalībnieku dēļ. 1., 2. un 3. teltīs bija māsas — jaunavas, 4., 5. un 6. brāļi — jaunekļi. J. R īss pie sava referāta par «Kristīgo jaunatni" pārrunām uzstādija divus jautājumus.
1. Kas ir jauna cilvēka būtība? 1. grupa. Jaunā cilvēka būtība ir miers un prieks iekš Sv. Gara, cenšanās darīt Dieva prātu, atspoguļot savā dzīvē Dievu. 2. v n 5. gr. Jaunā cilvēka būtība ir viņa pareizā stāja Dieva priekšā. Šī pareizā stāja rodas cilvēkam nākot personīgā sakarā ar Dievu, paklausot Viņa aicinājumam un pieņemot Jēzu Kristu par savu Pestītāju. 3. gr. Jaunais cilvēks ir tāds cilvēks, kam ir tieši apzināti sakari ar Dievu. Jaunajam cilvēkam ir tādas attiecības ar Dievu kā bērnam ar Tevu. Jaunais cilvēks mēģina atsacīties no sava ne&" Kristus mīlestības dzīts un dara Tēva prātu. Jaunais cilvēks skaidri apzinās savas dzīves mērķi un lieto visus savus spēkus, lai tam kļūtu tuvāki. Šis cilvēks ar katru dienu cenšas kļūt Kristum līdzīgāks un vest ari citus pie tā. Kristus ar katru dienu viņā kļūst lielāks, bet paša „es" arvien mazāks. Šķiršanās no Šīs dzīves tam nav zaudējums, bet ieguvums. 4. gr. Dievs devis cilvēkam dzīves pļāpu, kas tam jāatrod. Tā tad jaunā cilvēka būtība 'r meklējums piepildīt Dieva prātu savā dzīvē. Tam seko jaunā cilvēka patstāvība. Tikai tas ir jaunais cilvēks, kas saredz un tiecas izpildīt savas dzīves īpatnējo aicinājumu no Dieva un ir spējīgs patstāvīgi tam sekot. 6. gr. Jaunā cilvēka būtiba ir tiekšanās pec Dieva no visa prāta, dvēseles un spēka. Praktiski tā ir sava tuvāka, savas ģimenes, savas draudzes, savas sabiedrības, savas tautas un pat visas cilvēces ietveršana mīlestībā. 2. Kā apziņa par jauno cilvēku koriģē lepriekšējas dzīves letekmi? 1. gr. Apziņa, ka Jēzus ir Vadonis dzīvē, dod spēku un apņemšanos dzivot pēc Dieva Vārda, palīdz saskatīt vecās dzīves kļūdas, labot tās caur lūgšanām, Dieva vārda lasīšanu, meklējot sadraudzību ar Dieva ļaudīm, kas palīdzētu tuvoties pilnībai — Dievam. 2. un 5. gr. Jaunā cilvēkajapzirja pārveido viņa iepriekšējās dzīves ievirzi jaunā un pareizā gultnē pret sevi, citiem cilvēkiem un Dievu. 3. gr. Jaunatdzimušais cilvēks ir mainijis savas dzīves virzienu. Dieva Gars tam atklājis, kas ir labs un ļauns, tas cīnās pret ļauno un visiem spēkiem cenšas sekot labajam ; viņš pārvērtē daudz ko un redz to citādā gaismā, līdz ar to audzinot sevi un veidojot raksturu uz citiem pamatiem. Arī neatdzimušais cilvēks var būt tikumīgs savā dzīve, vadoties no pavisam citādiem motiviem, kamēr jaunatdzimušo vada lielais Dieva mīlestības spēks. 4. gr. Apziņa ienes pārmaiņu jaunā cilvēka gribas dzīvē, t. i. viņam kļūst pretīgs agrāk patīkamais un tikai tāpēc viņš var iet jaunā virzienā. 6. dr. Apzjņa par jauno cilvēku spiež mūs kritiskļ lūkoties uz iepriekšējo dzīvi un brīdina mus neklausīt iepriekšējās dzīves tieksmēm, bet aicina mus no tām atkratīties. 
Pie otra referāta „Apslēptais sirds cilvēks" J. Rīss uzaicināja izmainīt domas par «Atgriešanās kā dzīves princips. 1. gr. Cilvēks, kura dzīves princips ir atgriešanās, kurš izjutis Kristus ciešanu nozīmi, vienmēr cenšas paust dzīve Viņa patiesību, ik dienas nomirstot grēkam, lai personīgais „es* kļūtu arvien mazāks, bet izceltos Kristu*. 2. un 5. gr. Pievienošanās draudzei jr tikai iesākums uz atgriešanos. Atgriešanas princips ir atgriešanās katru dienu atkal no jauna un tā visu mūžu, lai ietu no pilnības uz pilnību. 3. gr. Cilvēks, kas reiz atgriezies, ir mainijis savas dzīves virzienu un taisni _ tagad sākas cīņa ar veco dabu, ar katru grēku atsevišķi. Jo vairāk cīnās un vero savas kļūdas, jo vairāk un spilgtāki tās redz un Jaciņas ar tām katru dienu. Bez tam šinīs cīņās bieži vien ir jāpārvērtē iepriekš par pareizām uzskatītas atziņas. 4. gr. Atgriešanās kā dzīves princips atzīstams tikai virzienā uz pilnību un nevis ka pastāvīgs iepriekšējās atgriešanās atkārtojums. 6. gr. Vārdā «atgriešanās" saskatāmas divas puses. Pirmā būtu tā saucamā pamatatgriešanās jeb virziena maiņa, kur cilvēks, kas pirms šīs atgriešanās gāja no Dieva prom, tagad pagriežas un iet pretēji t. i. tuvāk Dievam. — Otrā puse ir atgriešanās ka dzīves princips, kuru varētu uzskatīt kā minētās pamatatgriešanās papildināšanu un padziļināšanu, jo jaunajam cilvēkam vēl jāatgriežas un jāved cīņa ar daudz jaunatklātiem faktoriem, kuri līdz šim neeksistēja, vai arī_ nebija atklāti, bet tagad tiek ieraudzīti kā tadi, kas mēģina novirzīt no jauna uzņemtā virziena. Pie A. Šverna referāta "Jaunatne dvēseļu mantošanas darbā," izvirzījās pārrunas par pulciņu darbību, biedriem un iekšējo dzīvi. Vienā otrā pulciņā saskatīts šis tas nevēlams, kā: vienaldzība pret pulciņa darbu un noturētām stundām, savstarpējas sirsnības trūkums, vēsa izturēšanās pret nebiedriem, neinteresanta darbības un stundu programa, vecāku atturēšana no pulciņa skolas mācību dēļ un t. 1. Lai trūkumus novērstu, vajadzīgs biedros modināt un audzināt cieņu pret pulciņu, izkopt pienākuma apziņu, laipnību pret visiem, sevišķi svešiniekiem, nebiedriem, kas apmeklē stundas, darbības un stundu programu sastādīt laika un rūpīgi apsverot visu, vecākiem aizrādīt, ka skolu jaunatnei piedalīšanās pulciņos taisni nepieciešama, jo te viņa gūst garīgo audzināšanu un iespaidu ; pie kārtīga darba sadalījuma pulciņa stundu apmeklēšana nemaz netraucēs skolas mācību sagatavošanu. Pie E. Bašt i ka referāta .Dziesma kristīgas jaunatnes dzīve" tika pārrunāti jautājumi par dziesmām un dziedātajiem. —Mākslīgajām, smagām dziesmām nav piekrišanas. Vairāk iespaidu atstāj vienkāršas evaņģēlija Satura dziesmas. Daudzu dziesmu teksti novecojušies, tie būtu labojami. Tulkojumi vairāk latvisko
jami. Vairāk pašu komponistu darbus. Daudzās dziesmās teksts nav piemērots melodijai: pa daudz jautrs vai otrādi. Dziedātājos jabut atziņai un pārliecībai, ka ar savu dziedāšanu kalpo Dievam. Jāpieiet šai lietai ar lielāku pienākuma apziņu. Jācienī savu vadoni, _ un pēdējam jācenšas but objektivam attiecības pret dziedātājiem. Jācenšas panākt, lai visi jaunatnes pulciņa biedri būtu arī dziedātāji kori. Gājienos, ekskursijās, kad noskaņojums priecīgāks, nedziedāt nopietnas dziesmas. Tika izteiktas domas arī par jaunas dziesmu grāmatas nepieciešamību un lai tanī būtu vairāk pašu dzejnieku teksti. Fr. Čukura referātam „ Vecās Derības nozīme kristīgas jaunatnes dzīvē," sekoja pārrunas par jautājumu „Kas kave jaunatni lasīt un studēt Veco Derību ?" jo novērots, ka vairāk lasa un studē Jauno Derību. 1. gr. Jaunatnei maz pazīstama Vecās Derības vēsture un tās dažādie vietu vārdi, kā arī gadu sakarība. To lasot vajadzīgi kādi komentāri, kādu par nožēlošanu mums latviešu valodā nav. Arī da|a mācītāju biežāk pieskaras Jaunajai Derībai, mazāk vērības piegriežot vecajai, vai arī to dara ar mazāku interesi. Būtu vēlams „R. St." sniegt kādus komentārus, kā arī bībeles stundās blakus J. Derībai studēt arī Veco. 2. gr. Ļoti daudzas vietas Vecā Derībā grūti saprotamas, un tas kavē Vecās Derības lasīšanu. Sevišķi dažādie praviešojumi. Ari valoda smaga. 3. gr. Vecas Derības notikumi svešāki, liekas mazāk saistoši_ un saprotami. Jauna Derība dod vairāk musu garīgai uztaisīšanai, kamēr no Vecās Derības dvēselei grūtāki ko gūt. 4. gr. Vecā Derībā stipri daudz sausas vēsturiskas vielas, kas mazāk dod musu tagadējās dzīves prasībām. Nav parocīga formāta (kā J. Derība kabatā ieliekama). Smaga valoda un tālāka mūsu laika garam. 6. gr. Jaunās Derības tuvākums izskai» drojams ar to, ka tā palīdz vairāk ka Veca Derība, izvest atgriešanos ka dzīves principu. Pēc A. Klaupika referāta: «Kristīga jaunatne — vīrietis un sieviete," sekoja dzīva domu izmaiņa par mūsu jaunatnes savstarpējām attiecībām un biedra vai biedrenes izvēli. Visumā attiecības labas, diezgan tuvas, kā brāļi un māsas vienā ģimenē. Šīs attiecības tad nu kave dažreiz aiz māsas saskatīt sievieti, ar kuru varētu savu ģimenes dzīvi nodibināt. Vai arī otrādi. Laulāta drauga vai draudzenes izvēlē skatīties uz garīgo uzskatu kopību, patiesu mīlestību, raksturu un vadīties no principa „Ko es varētu dot!" Arējam izskatam arī tiek piegriesta vērība, bet tas nedrīkst but noteicošais faktors, jo bieži aiz glaunīm un smalkām manierēm paslēpies "četrkājis" un aiz skaistās sejas un slaidās figūras tukša lelle. Tā bieži rodas nelaimīga laulības dzīve. 
xxxxxxxx
Siena ievākšanas talkā Tebras līčos.

Ko saka nometnes dalībnieki.
Nometni noslēdzot, katram nometnes dalībniekam vajadzēja atbildēt uz jautājumu: Ko esmu guvis šinī nometnē un kas būtu vēlams nākošajās? Te pasniedzam raksturīgākās atbildes, kas liecina par to, kā jaunatne jutusies nometnē. 
** «Man šī nometne ir devusi jaunu garīgu spraigumu un lielāku interesi par garīgo darbu mūsu draudžu lokā. Ir radusies viena otra doma,- kas prasīs tās izdomāšanu līdz galam. Esmu ļoti izjutusi tās draudzības siltumu, kas rodams tikai starp mūsu pašu ļaudīm. Vēlētos kaut nākošās nometnēs mūsu jaunatne piedalītos lielākā skaitā, jo citādi nometnes svētības ļoti lielai musu jaunatnes daļai paiet garām." 
«No referātiem un pārrunām gūtas daudzas jaunas atziņas un atsvaidzinātas jau esošās. Sadraudzība ar brāļiem un māsām ir bijusi iepriecinoša un ierosinoša." 
** «Šinī nometnē esmu daudz mācījusies, ka labāki veicināt pulciņa darbību un kādai vajadzētu man pašai būt, lai jaunatnes pulciņa darbs varētu iet uz priekšu." 
** Šini īsajā laikā, kuru pavadiju nometnē, (nebiju visu laiku) guvu daudz jaunu atziņu." 
*** «Mana garīgā cilvēka uztaisīšanas aiņā šī nometne man personīgi ir devusi ļoti daudz. Visi iegūtie pārdomu graudj vēl ir jākausē, lai spētu tos izlietot savā dzīvē." 
** «Šai nometnē esmu guvusi lielu skaidrību par to, kādu stāju man ieņemt Dieva priekša un ka to izdarīt. Es pateicos par šo jauko nometni un ar lielāko prieku braukšu uz nākošo." 
*** «Varēju uzturēties nometnē tikai divas dienas, bet ieguvis esmu ļoti daudz. Jauni ierosinājumi, vērti atgādinājumi un yecas, jau zināmas lietas jauna apgaismojumā — luk, pāris apzīmējumu no maniem ieguvumiem. Darīšu savu darbu ar daudz lielāku_ sparu un nopietnību, jo ir vērts kristīgājam būt." 
*** «Guvu atkal daudz ierosu turpināt garīgo darbu. Klausoties referātos un pārrunās guvu vēlēšanos vēl pilnīgāki noskaidrot savas garīgās atziņas un izkopt draudzību ar Dievu. Patika klausīties mūsu jaunākās jaunatnes sarunas un asprātīgās piezīmes." 
*** «Guvu vislabākos iespaidus, kā no ļoti vērtīgiem referātiem, tā arī no draudzīga noskagojuma jauniešu starpā. Agrākās nometnēs stipri izjūtama tendence pec atsevišķiem nogrupējumiem ir izzudusi. Kaut tas tā turpinātos arī uz priekšu." 
*** «Esmu guvusi jaunu ierosmi Bībeles lasīšanai un dvēseļu mantošanas darbam." 
*** Esmu nometnē pirmo reizi. Man jāsaka, ka daudz esmu guvusi tieši vienības sajūtas ziņā, jūtoties kā vienā saimē, lai gan jāatzīstas, ka uz nometni braucu ar jautājošu skatu šai ziņā. Daudz man deva referāti un pārrunas grupu darbos. Tomēr visvairāk guvu ugunskura vakaru noslēgumos un rīta, kā arī vakara jundās. Ko viss tas man deva? Tas deva no jauna liejāku spēku ikdienas dzīves gaitās un daudz vērtu zināšanu, kuras ceru izlietot savā dzīvē, tā sekmējot ari darbu pulciņā. Ko varētu vēlēties? Es domāju vēl ciešāku vienības izkopšanu un vel dzīvāku domu izmaiņu". 
* «Esmu guvusi lielāku interesi par garīgām lietām, kuras man bija palikušas tālākas." 
* «Esmu guvis garīgu dvēseles noskaņojumu un daudz jaunu draudzību ar citiem Latvijas baptistu jauniešiem.
*** Varētu vēl turpināt atzinumus par nometni, bet pietiks jau no šeit pasniegtiem, lai redzētu, ka nometne viņas dalībniekiem devusi daudz vērtu ierosinājumu un garīgu celsmi. Cerēsim, ka šīs atziņas ierosinās vēl daudzus piedalīties nākošajās nometnēs. 

Izvilkumi no agrās jaunatnes dienas grāmatas Sakas nometnē.
Sestdien, 15. jūlijā.
Šodien pienākusi sengaidītā diena, kad varu braukt uz jaunatnes nometni Sakā. Mēs, rīdzinieki, uz nometni braucām ar vilcienu līdz Kalvenes stacijai, un pārējo ceļu līdz nometnei mēs turpinājām ar auto. Sevišķi liels prieks man bija, kad braucot pa lielceļu, ieraudzījām nometnes baltās teltis. Visi braucēji sākām no prieka dziedāt: "Kamēr jauni, spirgti esam." Ejot iekšā nometnes rajonā mums pretim nāca jau sabraukušie. Starp tiem ieiaudziju mūsu pulciņa priekšnieci, m. Strazdi. Biju neizsakāmi līksma, redzot jau priekšā tik mīļu, pazīstamu cilvēku. Kad vakarā biju nolikusies guļas vietā teltī, ilgi nevarēju aizmigt no liela prieka par to, ka atrodos nometnē. Domāju par baltajām teltīm, par vienkāršiem dēļu galdiem, uz kuriem ēdām rīsu zupu ar rozinēm, un par nometnes dalībnieku draudzīgo noskaņu.
Emma Martiņjānis, Āgenskalna dr. Saulstaru pulciņā.
Svētdien, 16. jūlijā.
Šorīt agri pamostoties izdzirdām aiz mūsu telts durvim kādu balsi, kas jautāja, vai kāda no mūsu telts nevēloties iet pavizināties ar laivu pa upi. No sākuma gandrīz neliekos ne zināt, jo man vēl stipri nāca miegs. Bet tā kā citas necēlās, tad ar abām blakus gulētājam sarunājām iet. Bijām pavisam pieci braucēji: viens rīdzinieks, trīs ventspilnieces un viena tukumnieci. Pusaizmiguši devāmies uz upi, kas atrodas ļoti tuvu teltīm, tikpat kā ar roku aizsniedzama. Tebras upe ir diezgan šaura, bet vietām stipri dziļa. Upes krasti ir brīnišķīgi apauguši krūmiem, kas ieliecas upē, kur zied baltas un dzeltenas ūdens rozes. Aizbraucām apm. 5 km pa upi uz augšu. Brauciens tiešām bija lielisks! 
S. Andersone, Ventspils dr. vidusskolēnu pulciņā.
Pirmdien, 17. jūlijā
No plkst. 10-13 gājām kādam šejienes baptistu jaunsaimniekam talkā savākt sienu. Diena bija karsta un ierindā iet nenācās viegli. Labi, ka pūta mazs vējiņš, kas tomēr, lai gan ne daudz, mūs atvēsināja. Ceļa gabals bija diezgan garš, un kad tur nonācām, bijām arī pamatīgi noguruši. Tomēr ar visu to mēs čakli ķērāmies pie darba. Katrs tika nodalīts savā darbā, kas tam arī bija jāveic. No mūsu telts vairākas tikām iedalītas kraut sienu pantā. Sākumā domājām, ka tas būs diezgan patīkami, bet tomēr izradījās gluži pretēji. Pats darbs jau nebija grūts, un nevar sacīt, ka tur būtu bijis jāpieliek daudz pūļu, bet toties gaiss tur bija ļoti tveicīgs. Diezgan grūti bija elpot, it sevišķi tad, kad augšā sviestie siena klēpji uzkrita mums pašām virsū.
V. K. Ventspils dr. vidusskolēnu pulciņā.
Otrdien, 18. jūlijā
Reti jauks rīts. Esam ar tā sauktās "Tasītes" norīkojuma pie virtuves. Paretam mūs apciemo mūsu komandants, apskatīt vai darbi pareizi izpildīti. Neskatoties uz viņa stingrumu, izdabūjām atļauju pēcpusdienā braukt līdzi vīra cilvēkiem pēc celmiem ugunskuram. Uz smagās mašīnas platformas atradāmies trīs sieviešu cilvēki un apmēram seši īstie celma vīri. Brauciens sākās pa diezgan līdzenu ceļu, tomēr jau sākumā izdarījām lidojumu no auto priekšgala līdz tā beigām. Vēlāk nonākam aizauguša meža ceļā, ko brīžam pārtrauc bīstams, bet romantisks tiltiņš. Dažreiz kāds auto ritenis izmēro arī viena otra grāvja dziļumu, bet tas nekas, ja tikai tiekam ar veseliem locekļiem pāri. Beidzot arī no bailēm un reizē priekiem izkliegtām balsīm nonākam celmu rajonā, un sākas autiņa pielādēšana. Kad lielie, daudzzarainie celmi ar kaudzi sakrauti, mašīnā, atliek uzlādēties mums pašiem celmu žuburainos galos. Tad mašīna līgodama, pavadīta ar dažu labu izbaiļu kliedzienu no mūsu puses, dodas līču loču uz nometni.
M. Zakovice, Liepājas II. dr. saulstaru pulciņā.
Trešdien, 19. jūlijā
Beidzot nometnes vadība sagādāja mums šo prieku - redzēt Sakas jūrmalu. Vakar pēc pusdienas komandants paziņoja, ka nometnes dalībnieki varēs braukt uz jūrmalu gan ar auto, gan divriteņiem. Pieteicās liels braucēju pulks. Piebiedrojos braucējiem ar divriteni. Mūsu grupai gadījās nepatīkams piedzīvojums, jo mēs aizbraucām garām īstai vietai, un mazliet maldijāmies līdz nonācām Īstajā vietā. Mums piebraucot, autiņā braucēji jau bija pamatīgi izpeldējušies. Paspējām gan vēl nopeldēties, bet tad arī steigšus vajadzēja atgriezties uz nometni. Mājup braucot nevarējām pārvāret kārdinājumu iegriezties Pāvilostā. Tā atgriezāmies no brauciena ar nokavēšanos, par ko dabūjām sodu - stāvēt pie telts ēdiena laikā 5 minūtes.
R. Lagdzdone, Priekules I. draudzē
Ceturtdien, 20. jūlijā.
Šodien agrā jaunatne, savrup novietojusies, iepazinās ar Latvijas baptistu vēsturisko personību - Ādamu Ģertneru. Interesanti, ka gar jūrmalu, ko vakar apmeklēja nometnieki, apm. 80 gadus atpakaļ jauni ļaudis no Užavas u.c. vietām, braukuši uz Mēmeli bībelīgi kristīties. Starp tiem arī bijis Ādams Ģertners, pirmais baptistu garīgais darbinieks Latvijā. Labragā, Klaparu mājās, ap 15 km no nometnes, viņš sācis pulcēt ļaudis uz garīgām sapulcēm. Netālu no Labraga, kur ir augstākie jūras krasti Latvijā, tagad atrodas nelielais Ulmales baptistu dr. lūgšanas nams. Šis lūgšanas nams lielajās priedēs un eglēs izskatās kā gaiša sala ezera vidu. Vecākie Ulmales draudzes locekļi sevišķi priecājās par to, ka draudzē ir daudz jauniešu. No tiem sastādās koris. Jaunatnes pulciņā ir vairāk kā 20 biedru. Vasaras beigās ir paredzētas kristības Ulmales draudzē, kur vairākas personas slēgs derību ar Dievu. Dievs, svētī Ulmali!
Lidija Lasmanis, Ulmales draudzē 
Kā mēs gaidījām nometni
Kad dabūjām zināt, ka Sakā rīkošot jaunatnes nometni, mums, saciniekiem, tā bija priecīga Mēs jau agrāk bijām vēlējušies, lai kādreiz šeit notiktu jaunatnes nometne, un nu beidzot to sagaidījām. Tebras upes krastā pie Stemberu mājām tika izmeklēta vieta nometnei. Visi ar lielu interesi gaidījām 15. jūliju - nometnes sākšanās dienu. Laiks aizskrēja vēja spārniem, un drīzi pienāca gaidītā diena. Dažas dienas pirms nometnes sākšanas uz nometni jau atbrauca mana māsīca no Rīgas. Par nometni man ļoti liels prieks, tāpēc ka pirmo reizi varēšu tanī piedalīties. Arī citiem saciniekiem tas dara prieku, ka dabūs satikties un iepazīties ar Latvijas baptistu jaunatni. Kaut iepriekšējā diena bija lietaina un apmākusies, sestdienā laiks atmirdzēja jauks, lai godam saņemtu vakarā atbraukušos sengaidītos viesus - nometniekus.
M. Ģēģeris, Sakas dr. svētdienas skolā.

Sakas baptistu baznīcā 1. oktobri sarīkotie kristības svētki Kristus draudzei deva atkal nelielu pieaugumu par 6 dvēselēm. Tā bija skaista svētku diena, kur pulciņš jaunu ļaužu priecīgi varēja sekot savam Kungam paklausībā viņa pēdās. Kaut gan stipri lietus lija, tomēr plašā baznīca pilna nopietniem ļaudīm, kas ar slāpstošām sirdīm un lielu uzmanību sekoja evaņģēlija vēstījumam.
Mācītājs Pēteris Grauze svētrunā sevišķi uzsvēra klātbūdamā laika nopietnību un dvēseles nepieciešamību panākt salīdzināšanos ar Visvareno Dievu, iekams nav par vēlu.
Svētku dievkalpojumā otrā daļā draudze līdz ar viesiem un jaunajiem draudzes locekļiem baudīja tā Kunga piemiņas mielastu - svēto vakarēdienu. Pie dievgalda vien dalību ņēma 163 draudzes locekļu, kas dziļi pārliecināti par tā Kunga vadību personīgā dzīvē. Dievs svētīja bagātīgi savu vārdu pie visām dvēselēm, ko arī apstiprināja sirsnīgie apsveikumi un jauno draudzes locekļu apdāvinājumi ar garīga satura grāmatām.
Vēl atzīmējams, ka Pāvilostas Brāļu draudzes mācītājs Indriķis Spēkmanis caur sevišķu Dieva skubinājumu nošķīries par Bībeles patiesību un caur svētu kristību apliecināja pilnīgu paklausību savam Kungam. Vakara dievkalpojumā Pāvilostas baptistu baznīcā I. Spēkmanis savukārt liecināja par tā Kunga žēlastību personīgā dzīvē, kas atstāja paliekamu iespaidu uz daudzām dvēselēm. Dievs lai svētī bagātīgi liecināto vārdu.
Svētku dalībniece 

Latvijas Baptistu draudžu kalendārs 1985.g. 70.lpp 
No LBD 1985.g kalendāra par Viestura Kalniņa ievešanu Sakas draudzē kalpošanā
1985. gada 20. maijā izcila svētku diena Sakas draudzei un visai Latvijas baptistu draudžu Brālībai – darbā stājas jauns sludinātājs: Dieva un draudzes aicinājumam atsaucies Viesturs Kalniņš (dzimis 1953. gada 12. oktobrī Aizputē). V. Kalniņš ir izaudzis ticīgu vecāku ģimenē un Aizputes draudzes svētīgajā iespaidā. 1970. gada 6. decembrī viņu bībelīgi pagremdēja slud. Jānis Šmits, un kopš tā laika viņš bijis čakls kora dziedātājs, arī draudzes padomes sekretārs. Ievešanas dievkalpojumu vadīja Aizputes draudzes sludinātājs, Bīskapa padomes loceklis Andrejs Šterns, svētrunu sacīja bīskaps emer. Pēteris Egle un Ventspils draudzes mācītājs, Bīskapa padomes loceklis Žanis Ludvigs. Jauno sludinātaju un viņa ģimeni sveica Sakas draudze, darbabiedri un apkārtnes draudžu pārstāvji. 


==============================  

DZĪVES STĀSTI 

Ādams ĢERTNERS (Ahdam Gärtner (1829.06.24 - 1875.08.23)) 
Ģertners Ādams, pirmais latviešu baptistu mācītājs. Dzimis 1829.g. 24. jūnijā, Jāteles pagastā, Kuldīgas apriņķī, kā drēbnieka dēls. Drēbnieka amatu no tēva iemācījās arī dēls. Izglītību guva pie kāda mājskolotāja, vācieša. Blakus laicīgām lietām Ģertneru nodarbināja garīgās dzīves jautājumi. Jau zēna gados Ādamu šad un tad uziet vienu dārzā, mežā vai citā klusā vietā Dievu lūdzam. Vēlāk tas nāca sakarā ar E. Eglīti Zirā un piedalījās viņa rīkotās sapulcēs. Bija tam laba balss un tas mīlēja dziedāt Loskiēla dziesmas. 27 gadu vecumā apprecējās un pārgāja dzīvot sievas tēva mājās, Labraga Klaparos. Tur mācītājs Grots tam piedāvājis skolotāja vietu, ko Ģertners nava pieņēmis. 1859.g. Grobiņā, apmeklējot savu kādreizējo meistaru Galiņu, Ģertners sastapās ar no Vācijas ieceļojušu baptistu Brandmani. Iesākās saruna par garīgām lietām, kuŗa vilkās visu nakti. Pēc šīs nakts sarunas Ģertners sacījis: "Nu es zinu, kas man jādara, nu es zinu, uz kā es stāvu." Bībelīgi kristīts Ģertners tika 1860. augustā, Klaipēdā. Apmēram gadu pēc viņa kristīšanas, Klaipēdas draudze atzina Ģertneru par tiesisku pildīt mācītāja pienākumus Latvijā, resp. Krievijā, jo Latvija tolaik piederēja pie Krievijas. Pirmo baptistu kristīšanu Latvijā Ģertners izdarīja 1861.g. 9. septembri, Ziras, resp. Užavas, upē, starp Sises ciemu un Užavu, nokristot 72 personas. Kristības notika naktī, jo dienā bija jābaidās no vajāšanām. Nākošās kristības notika 14. oktobrī, Klaparu māju dīķī, dienas laikā. Pēc tam Ģertners tika apcietināts, un tikai nākošā gada vasarā tas izkļuva no cietuma. Vēlāk tas, garīgā darba dēļ, apcietināts vēl vairākkārtīgi 1862.g. un 1863.g. Kalpoja kā vienīgais baptistu mācītājs pa visu Kurzemi. Apmeklēja izkaisītos pulciņus un izdarīja daudzas kristības. Tai laikā saukts "Kurzemes baptistu bīskaps". Darbā pārdzīvoja ārkārtīgas grūtības. Tā kā tam bija aizliegts kristīt un dievkalpojumus vadīt, tad, atrodoties ārpus cietuma, to nolika Kuldīgā zem policijas uzraudzības, un katru dienu tam trīs reizes vajadzēja iet policijai rādīties. Brīvas bija vienīgi naktis, un tad arī Ģertners tanīs devās ceļā uz vienu vai otru pusi, kur tad kādās mājās vai mežā vadīja dievkalpojumus un kristīja. Ap 1866.g. baptistu tiesiskais stāvoklis uzlabojās un Ģertners varēja notraucēts darboties. Darbā ielicies ar visu sirdi, viņš ceļoja, organizēja draudzes, kristīja, kārtoja draudžu lietas utt. Sakas draudzi tas apkopa līdz 1874.g. Viņš vairs nebija viens, jo šai laikā bija nākuši klāt daudzi jauni darbinieki. Mira Veldā, Dižnārķu mājās, 1876.g. 23. augustā. Apglabāts Veldas kapsētā, kur uz viņa kapa baptistu draudžu pastāvēšanas 50 gadu jubilejas laikā, 1911.g., Latvijas baptistu draudžu savienība tam uzcēla pieminekli.
Augusts Mēters “Darbinieki” grāmata manuālā mašīnrakstā 58.-59.lpp 

Ādams ĢERTNERS (dēls) (1860)
ĢERTNERS, Ādams, mācītājs. Dzimis ap 1860.g., Labraga pagastā. Pirmā pilntiesīgā latviešu baptistu mācītāja (Ādama) Ģertnera dēls. Darbojās kā skolotājs 1888.g. pie Sakas draudzes pastāvošā skolā. Vēlāk, sākot ar 1902.g. bija mācītājs Rucavas draudzā, kur darbojās nepārtraukti 12 gadus. Bija nestiprs miesas veselībā - ar vāju acu gaismu, ātri nosirmoja un kļuva nespēcīgs. Baptistu 50 gadu jubilejas laikā, kad godam minēja viņa tēvu, kā baptistu sākuma laika lielo celmlauzi, kādā rakstā, laikrakstā Avots bija sacīts, ka no Ģertnera dzimtas ir mums vēl palicis šis viņa dēls Rucavā, bet tas spēka un veselības ziņā atgādina citreizējo, Bībelē minēto, Mefibozetu, kas arī vienīgais bija atlicis no karaļa Zaula nama. Latvijas brīvvalsts laikā Ģertners savas vecuma dienas pavadīja nespējnieku patversmā, Aizputes apriņķī, kur arī mira. 
Augusts Mēters “Darbinieki” grāmata manuālā mašīnrakstā 59.-60.lpp

Ernests EGLĪTIS (1830 - 1920.01)
EGLĪTIS, Ernests, mācītājs, viens no pirmajiem latviešu baptistu sākuma laika celmlaužiem. Dzimis 1830., Ziras pagasta Mazpūšļu mājās, kā saimnieka dēls. Pirmos garīgos iespaidus dabūja no Ziras skolotāja Hamburģera, pie kuŗa mācījās. Hamburģers bijis sevišķi dievbijīgs un katru dienu kopā ar skolēniem lūdzis Dievu, nelietojot nekādas uzrakstītas lūgšanas. Kādreiz ziemas naktī, kopā ar Eglīti ejot pa ceļu, Hamburģers piepēži kritis ceļos un lūdzis Dievu par sevi un arī savu skolēnu Eglīti. Šī lūgšana uz jauno zēnu atstājusi tik dziļu iespaidu, ka visi jaunības prieki tam palikuši vienaldzīgi un radusies tikai viena vēlēšanās - mācīties Dievu pazīt un darīt Viņa prātu. Ap Hamburģeru grupējušies daudzi garīgi modināti ļaudis, uztaisoties kopīgā Svētu Rakstu lasīšanā un sarunās. Kad Hamburģers no Ziras aizgājis, garīgi pamodinātie ļaudis sākuši pulcēties ap Eglīti, kuŗš savās mājās svētdienās turējis dievvārdus. Eglītis šai laikā bijis arī pagasta vecākais.
Tā tas turpinājies apmēram 10 gadus. Jāpiemin, ka tai laikā baptisti vēl Latvijā nebija. Šo sapulču iespaids bijis tāds, ka ļaudis atturējušies no dzeršanas un sākuši arī atteikties svētdienās strādāt. Tas nav paticis mācītājam un dzimtkungam, kādēļ 1860. minētās dievvārdu sapulces aizliegtas. Kristības jautājumā Eglītim atziņas modinājis A. Ģertners. Tas arī Eglīti kristījis, pirmās baptistu kristībās Latvijā, 1861. 9. septembrī, Ziru upē. Toreiz kristītas reizē 72 personas. Pēc kristības Eglītis sāka vēl dedzīgāki sludināt. Šī darba dēļ tam nācās ciest vajāšanas, un tas dabūja vairākas reizes atrasties Ventspils pils cietumā. Blakus citiem sodiem, to arī dzimtkungs izlika no mājām. Vēlāk tam bija izdevies Ziras pagastā sev uzcelt mazu ģimenes mājiņu. Līdz ar pirmējām baptistu kristībām Zirā radās baptistu draudze un Eglītis kļuva par tās mācītāju.
Šo draudzi Eglītis kopa 1861.-1880., kad to aicināja Sakas draudze par savu mācītāju, kuŗa bija tanī laikā viena no lielākām. Sakas draudzi Eglītis kopa 1880.-1889., un viņa darbības laikā draudze, 1884., uzcēla savu dievnamu. No Sakas Eglītis pārgāja atpakaļ uz Ziras draudzi un kopa to 1839.-1900., paralēli uz laiku kalpojot arī Piltenes draudzē. Viņa darbs draudzēs bijis iespaidīgs un, kā bijušais pagasta vecākais, tas labi pratis draudžu saimniecisko pusi nostādīt. Eglītis ir arī labi daudz dažādos gadījumos kalpojis citās draudzēs un, kārtojot draudžu darbu, vadījis darīšanu sapulces arī Liepājā, Rīgā un citur. Sevišķi populārs Eglītis kļuva latviešu baptistu 50 gadu pastāvēšanas jubilejas laikā, 1912., kad viņa, kā baptistu celmlauža, vārdu daudz minēja un par viņu laikraksti rakstīja. Arī Eglītis pats, jebšu vecuma nespēkā būdams, personīgi piedalījās jubilejas svinībās Rīgā un citās vietās. Miris 1920. janvārī, un apbedīts Ziras pagasta kapsētā, netālu no Mežarāju mājām (Ziru Meža kapi).
Augusts Mēters “Darbinieki” grāmata manuālā mašīnrakstā 34.-35.lpp 

Pēteris VEIDEMANIS (1853.05.16 - 1925.09.19) 
VEIDEMANIS, Pēteris, mācītājs. Dzimis 1853. 16. maijā, Tārgales pagastā. Draudzei pievienojoties kristīts no mācītāja Ernesta Eglīša. Jaunībā skolu nava bijis iespējams apmeklēt. Bijusi tomēr liela dziņa pašam mācīties. Kad tas strādājis muižā, tad diendusas laikā uz kūtsaugšas mācījies. Reiz vagaris atradis aiz spāres aizbāztas Veidemaņa mācības grāmatas un rakstāmlietas, atņēmis tās, jo diendusā jākrājot spēki darbam un šo laiku nevarot izlietot niekojoties. Veidemanis tomēr turpināja mācīties un iemācījās labi daudz. Vēlāk čakli apmeklēja baptistu Savienības rīkotos Bībeles kursus. Veidemanis sāka pieķerties garīgam darbam un uz Piltenes draudzes aicinājumu, 1880.g. kļuva tai par mācītāju. Viņa vadībā draudze uzcēla savu mūŗa dievnamu, kuŗu atvēra 1881.g. 25. martā. Nams celts kā īsta baznīca, ar velvētiem logiem, galerijām, kanceli u.t.t., tikai bez torņa. Veidemanis Piltenē nodibināja arī kori, kuŗu pats vadīja. 1886.g. pārcēlās uz Užavu un bija tur mācītājs līdz 1890.g. Ar 1889.g. uzņēmās apkopt Sakas draudzi un kalpoja tur līdz 1915.g. Veidemaņa laikā Sakas draudze piedzīvoja uzplaukumu un viņas aktīvo locekļu skaits pavairojās par 140 locekļiem. 1893.g. draudze uzcēla skolas namu ar dzīvokļiem skolotājam un mācītājam. Kādu laiku tur Veidemanis darbojās arī kā skolotājs. 1898.g. draudze uzcēla mūŗa dievnamu savai nodaļai Ulmalē, un 1900. uzcēla arī mūŗa dievnamu nodaļai Pāvilostas ciemā. Abas šīs nodaļas vēlākos gados kļuva par patstāvīgām draudzēm. Sakarā ar kaŗa darbību, 1915.g. Veidemanis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Atgriezies no turienes, kādu laiku dzīvoja Ventspilī un darbojās tur kā draudzes otrais mācītājs. 1922.g. izceļoja saviem bērniem līdzi uz Braziliju. Jebšu vecuma nespēkā, tomēr arī šeit arvien vēl pakalpoja ar evaņģēliju, kur bija vajadzība. Mira Brazilijā, 1925.g. 19. septembrī. Veidemanis ir viens no tiem latviešu baptistu sākuma laika strādniekiem, par kuŗiem dziesminieks teic, ka tie "sludināt no arkla paņemti". Viņu tomēr jāuzskata par lielu personību, kas, starp citu, spēja nepārtraukti 25 gadus vadīt vienu no lielākām draudzēm, uzturot tur veselīgu vienprātības garu, darba prieku, un piedzīvot pakāpenisku draudzes locekļu pieaugumu. 
Augusts Mēters “Darbinieki” grāmata manuālā mašīnrakstā 142.lpp

Šī emuāra populārākās ziņas

Sakas draudzes 164. gadasvētki 12.oktobrī 15:00

Attēls
12.oktobrī 15:00 svinēsim savas draudzes dzimšanas dienu - 164. gadasvētkus un ražas svētkus.  Svētkos pie mums viesosies Mežgalciema draudzes mācītājs Aivars Vadonis un mūziķi . Ielūdzam arī tevi!  www.sakasdraudze.blogspot.com #Saka #Stembre #Saļiena #Rīva #Apriķi #Pāvilosta #Strante #Ulmale #Labrags #Užava 
Lasīt vairāk

Tikšanās ar Peter Heinzel 24. - 28.septembrī

Attēls
TIKŠANĀS AR PETER HEINZEL  Ai cinām uz tikšanos ar Peter Heinzel no Vācijas un sarunām par dzīvi, par Bībeli un ticību Kristum:  Trešdien , 24. septembrī 12:00 Pāvilostas draudzē,  Klusā ielā 8   Trešdien, 24. septembrī 15:00  Sakas draudzes lūgšanu namā     Ceturtdien, 25. septembrī 19:00 Aizputes draudzē,  Kuldīgas ielā 17   Svētdien, 28. septembrī 11:00  Sakas draudzes lūgšanu namā     Svētdien, 28. septembrī 16:00  Pāvilostas draudzē,  Klusā ielā 8   Pēc tikšanās būs iespējas personīgām sarunām, kā arī jautājumiem un atbildēm!  Ikviens laipni aicināts!  https://sakasdraudze.blogspot.com   #Saka #Stembre #Saļiena #Rīva #Apriķi #Pāvilosta #Strante #Ulmale #Labrags #Užava
Lasīt vairāk

Tikšanās ar Peter Heinzel 9.-12.novembrī

Attēls
TIKŠANĀS AR PETER HEINZEL  Ai cinām uz tikšanos ar Peter Heinzel no Vācijas un sarunām par dzīvi, par Bībeli un ticību Kristum:  Svētdien, 9. novembrī 11:00  Sakas draudzes lūgšanu namā     Svētdien, 9.  novembrī  15:00  Pāvilostas draudzē,  Klusā ielā 8   Trešdien , 12.  novembrī  11:00 Pāvilostas draudzē,  Klusā ielā 8   Trešdien, 12.  novembrī  14:00  Sakas draudzes lūgšanu namā     Pēc tikšanās būs iespējas personīgām sarunām, kā arī jautājumiem un atbildēm!  Ikviens laipni aicināts!  https://sakasdraudze.blogspot.com   #Saka #Stembre #Saļiena #Rīva #Apriķi #Pāvilosta #Strante #Ulmale #Labrags #Užava
Lasīt vairāk