Tas jāzina visiem! 

Kas ir Bībele?

Kas ir Dievs?

Kas ir grēks?

Kas ir Jēzus Kristus?

Kas ir jādara, lai tiktu glābts?

Par neredzamo, visuresošo, visuvarošo un viszinošo Dievu tiek runāts pasaulē jau daudzus gadus. No mazākā zāles stiebriņa, kas aug tumšā dārza stūrī līdz varenam ozolam kalna pakājē, no smilšu graudiņa jūras krastā līdz gigantiskām planētām un zvaigznēm, kas spīd naksnīgajās debesīs, - viss liecina par gudro un mīlošo Dievu.

Viņš dzīvo debesīs un tajā pašā laikā ir ļoti tuvs cilvēkiem. Viņš vēlas, lai mēs visi izglābtos no mūžīgās pazušanas, kas ir lemta visiem grēciniekiem, un nokļūtu pie Viņa debesīs. Arī šodien Dievs aicina visus - gan pieaugušos, gan bērnus: "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt" (Mateja evaņģēlijs 11:28).

Kas ir Dievs? Kā pie Viņa var nokļūt? Kas ir bēdīgie un grūtsirdīgie? No kā Dievs atvieglo un kādā veidā Dievs var nomierināt cilvēkus? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem dod Bībele, bet grāmata "Tas jāzina visiem!" sniegs lielu palīdzību tiem, kas vēlas pareizi izprast Dieva Vārda dziļo jēgu.

Šajā grāmatā ir rakstīts par to kā ir radusies Bībele un kāpēc to dēvē par Dieva Vārdu, kā pasaulē radās grēks un kā var no tā atbrīvoties. Grāmatā ir arī atklāta patiesība par Jēzu Kristu - visu cilvēku Glābēju.

KAS IR BĪBELE?

Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu. Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam.

Salamana Mācītāja grāmata 12:12-13

Ja tev kādreiz ir gadījies būt bibliotēkā, tu, droši vien, esi pievērsis uzmanību tam, cik tur ir daudz un dažādu grāmatu. Visi plaukti no grīdas līdz pat griestiem ir pilni ar grāmatām - mazām un lielām, biezām un plānām, ar bildītēm un bez tām. Jā, pasaulē ir ļoti daudz grāmatu.

Cilvēkam ir vajadzīgas grāmatas. No grāmatām mēs mācamies skolā, tajās atrodam daudzus vērtīgus dzīves padomus, pateicoties tām, mēs varam labāk iepazīt apkārtējo pasauli. Kas grib daudz zināt, cenšas vairāk lasīt. Tomēr neviens cilvēks, lai arī cik ilgi viņš dzīvotu, nevar izlasīt visas pasaulē esošās grāmatas.

Ne visas grāmatas var nosaukt par vērtīgām. Ir daudz sacerējumu, kuri līdzīgi indei indē cilvēka sirdi un prātu, māca ļaunumu un mudina uz sliktām vēlmēm, attālina no Dieva. Tāpēc ieteicams lasīt tikai vērtīgas grāmatas un pat neinteresēties par tām, kas kaitē dvēselei.

Pasaulē ir tikai viena-vienīgā grāmata - pati svarīgākā, pati vērtīgākā un pati nepieciešamākā,- kuru nelasot nav iespējams pareizi dzīvot. Tā ir Bībele. Šai grāmatai nav līdzīgu. Tajā ir rakstīts par visu, kas būtu jāzina katram cilvēkam - gan pieaugušajam, gan bērnam. Un, ja arī tu izlasīsi daudz, daudz grāmatu, bet nezināsi to, kas ir rakstīts Bībelē, tava dzīve uz Zemes paies veltīgi.

Kur tad slēpjas šīs brīnišķīgās grāmatas pārākums?

Bībele - Dieva Vārds

Jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā. 

Pētera 2. vēstule 1:21

Pasaulē nav grāmatas, kuru varētu pielīdzināt Bībelei, jo tās autors nav cilvēks, bet Pats Dievs. Tās lappusēs ir ierakstīts viss, ko Dievs ir gribējis pateikt cilvēkiem. Tāpēc to pilntiesīgi var saukt par Dieva Vārdiem, vai arī par Svētajiem Rakstiem.

Bībelē ir rakstīts par to, kā Dievs ir radījis debesis un zemi, par to kā Viņš ir radījis cilvēku, kā cilvēks sagrēkoja, bet Dievs rada iespēju, lai viņu glābtu. Tajā ir rakstīts par Dieva mīlestību uz cilvēkiem un par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.

Bībelē ir sešdesmit sešas atsevišķas grāmatas un katrai no tām ir savs nosaukums, piemēram: "Ījaba grāmata", "Jāņa evaņģēlijs", "Pravieša Nahuma grāmata", "Vēstule Ebrejiem".

Dievs Bībeli rakstīja ne ar Savu roku. Uz Zemes dzīvoja cilvēki, kas mīlēja Dievu, bija uzticami un dievbijīgi. Dievs viņus izmantoja par rakstītājiem. Viņš tos iedvesmoja, deva gudrību, ko rakstīt. Šādu rakstītāju bija apmēram četrdesmit. Starp viņiem bija gan vienkārši ļaudis, gan arī gudrie, gan ķēniņi, gan gani, grieķu ārsts un mazizglītoti zvejnieki, valsts sekretāri un mācītāji. Viņi precīzi pierakstīja visu, ko vēlējās Dievs. Un šie vārdi savu vērtīgumu un jēgu nav zaudējuši līdz pat mūsdienām.

Bībele tika rakstīta dažādos laika posmos, dažādās valodās un dažādās valstīs. Tā ir iedalīta divās daļās - Vecā Derība un Jaunā, kuru vēl dēvē arī par Evaņģēliju. Pirmās Vecās Derības grāmatas tika uzrakstītas aptuveni trīs ar pus tūkstoš gadu iepriekš, bet Jaunā - apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu. Lai arī tas bija tālā senatnē, Bībele ir ļoti svarīga Grāmata arī mūsdienās. Šī grāmata ir domāta visiem cilvēkiem visos laikos, tai nevar noteikt vērtību. Tas ir tāpēc, ka tajā rakstītais ir nācis no Paša Dieva.

1. Kāpēc Bībeli sauc par Dieva Vārdu?

Bībele - tā ir neapstrīdama patiesība

Tavi vardi ir patiesība.

Jāņa evaņģēlijs 17:17

Jau no bērnības mēs zinām, ka patiesība - tas ir labi, bet nepatiesība - slikti. Patiesībai ir jātic, bet nepatiesībai ticēt nedrīkst, tā ir jāatstumj. Dieva Vārds - ir neapstrīdama patiesība, tas ir - absolūta patiesība. Bībele mums atklāj visu patiesību par grēku un cilvēku, par Dievu un mūžību, par pestīšanu un Pestītāju.

Katrs cilvēks var pārliecināties par to, ka Bībele ir neapstrīdama patiesība. Vajag tikai vienkārši noticēt tam, kas tajā ir rakstīts. Piemēram, Mateja evaņģēlijā (11:28) Jēzus Kristus saka: "Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es gribu jūs atvieglināt". Bet tu varbūt arī esi tas, kurš ir noguris zem savu grēku nastas, noguris no sirdsapziņas pārmetumiem. Tas nozīmē, ka tev ir jāgriežas pie Dieva, lai Viņš varētu tavu nastu noņemt un dāvāt tev mieru. Katrs, kurš ir noticējis šiem vārdiem, tiešām ir ieguvis mieru. Bet tie, kuri netic, līdz pat šim brīdim klaiņo, savu grēku nastas nospiesti.

Pirms tika izgudrota grāmatu iespiešana, Bībeli gadsimtiem ilgi pārrakstīja ar roku. Un tomēr tās teksts ir palicis precīzi tāds pats. Pārrakstītāji strikti sekoja tam, lai netiktu izmainīts neviens vārds, neviens burts. Viņi baidījās to darīt, jo Dievs bija solījies sodīt tos, kuri Viņa vārdiem kaut ko pievienos vai izlaidīs.

Šodien Bībele ir tulkota daudzās pasaules valodās. Tā ir saglabājusi sākotnējo Dieva Vārda jēgu, un tas piešķir tai popularitāti, svarīgumu un vērtīgumu.

Bībelē ir teikts par mūsu nākotni, un tās vārdi ir neapstrīdama patiesība. Neatkarīgi no tā, vai tu tici rakstītajam tajā, vai nē, Dieva vārds noteikti realizēsies. Dievs nevar teikt nepatiesību.

1.  Kāpēc Bībele ir absolūti patiesa grāmata?

2.  Kādu patiesību mums atklāj Bībele?

Bībele - tā ir grāmata, kas spēj mainīt dzīvi

Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziji iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.

Vēstule Ebrejiem 4:12

Apbrīnojamu darbu ir veicis Dievs! Parastos cilvēcīgos vārdos Viņš ir ielicis Svētā Gara spēku. Tam pateicoties, Bībele ir kļuvusi par dzīvu un iedarbīgu vārdu, kas spēj mainīt jebkura cilvēka domas, mainīt viņa izpratni par grēku, par Dievu un par apkārtesošajiem.

Dieva Vārdu iespaidā grēcinieki nožēlo savus noziegumus, kļūst svēti. Slepkavas mainās, kļūstot labsirdīgi, mīloši; meļi un zagļi pārstāj melot un zagt. Dieva Vārds sniedz ticīgajiem mierinājumu pašos smagākajos mirkļos un dod cerību, esot nāves priekšā.

Bībele ir Dieva Grāmata un tās īsteno jēgu neviens nav spējīgs saprast, pat pats izglītotākais cilvēks. Tajā uzrakstīto vārdu jēgu atklāt var tikai Svētais Gars. Viņš redz, kurš patiesi vēlas uzzināt patiesību, un atklāj to tiem, kas meklē.

Lai pārliecinātos par Bībeles iedarbību dzīvē, ir nepieciešams to lasīt. Un ne tikai vienkārši lasīt. Pirms lasīšanas vajag lūgt Dievu, lai Viņš palīdz saprast izlasīto un ticēt tam, kas rakstīts Bībelē. Tas, kurš lasa Dieva Vārdu un tic visam, ko tas saka, un izpilda to savā dzīvē - kļūst pats laimīgākais cilvēks. Vai zini kāpēc? Tāpēc, ka caur Bībeli uz viņu runā Pats Dievs. Tas, kurš lasa Dieva Vārdu, zina, kā vajag dzīvot, lai nebūtu pazudināts. Tādam cilvēkam ir cerība un nākotne.

1.  Kā Bībele maina cilvēka dzīvi?

2.   Kas ir jādara, lai varētu pārliecināties par Dieva  Vārda iedarbību savā dzīvē?

KAS IR DIEVS?

Kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt.

1. vēstule Timotejam 6:16

Pasaulē, droši vien, nav cilvēka, kurš nebūtu aizdomājies par to, kā radās cilvēki un zeme, vai ir Dievs un kāds Viņš ir, kur dzīvo Dievs un ko Viņš dara. Skatoties uz sevi un uz apkārtesošo pasauli, mēs jautājam: "No kurienes viss ir radies?". Skaidrs ir tas, ka cilvēks to izdarīt nevar. Bet kas tad?

Ziemā ieraugot pēdu nospiedumus sniegā, mēs sakām, ka šeit kāds ir gājis. Un, ja arī mēs neesam redzējuši to, kurš tieši gāja, pēc pēdu nospiedumiem sniegā var noteikt, kas tas bija: cilvēks vai dzīvnieks, pieaugušais vai bērns. Tā it visā, kas mums apkārt, var ieraudzīt varenā un gudrā Dieva pēdas.

Dievu neviens nekad nav redzējis. Cilvēkiem Viņš ir neredzams. Viņam nav tāda ķermeņa, kāds ir mums, un dzīvo Viņš cilvēkiem nepieejamā gaismā. Dievu nav iespējams uzzīmēt. Viņa varenību nav iespējams aprakstīt vārdiem, jo nav tādu burvīgu un cildenu vārdu, kas spētu izskaidrot Viņa slavu, varenību un skaistumu. Un tomēr Dievs ir visu iekārtojis tā, ka cilvēks var par Viņu uzzināt un pat var sarunāties ar Viņu!

Lai uzzinātu to, kas ir Dievs, nav nepieciešams kaut kur braukt vai lidot. Vajag tikai paskatīties uz sevi, uz apkārtesošo pasauli, vajag tikai papētīt to, kā ir veidots cilvēks, un nav iespējams nebrīnīties par to, kāda visur valda harmonija! Cik brīnišķīgi agros rītos dzied putni! Cik majestātiski no rītiem aust saule! Cik gudri ir radīta diena un nakts, vasara un ziema! Visā, pilnīgi visā, ir redzama Dieva varenība un gudrība.

Kas tad Viņš ir - šis varenais un lielais Dievs?

Dievs ir Radītājs

Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās...

Vēstule Kolosiešiem 1:16

Es radīju zemi, cilvēkus un dzīvniekus, kas ir virs zemes, ar Savu lielo spēku un pacelto elkoni... 

Pravieša Jeremijas grāmata 27:5

Vai esi kādreiz domājis par to, kā un kad radās zvaigznes, zeme, saule, mēness, jūras, okeāni, upes, zivis ūdenī, putni debesīs, zvēri mežos, no kurienes ir nācis cilvēks? Kāpēc pēc pavasara vienmēr seko vasara, bet ne ziema? Kāpēc tikai rudeņos putni lido uz siltajām zemēm, un lācis dodas ziemas miegā tikai ar aukstuma iestāšanos? Kāpēc mūsu planēta riņķo ap Sauli? Kurš ir izveidojis tik gudru un stingru kārtību visā pasaulē? Kurš ir nostiprinājis tik precīzus dabas likumus?

Vispareizāko un tiešāko atbildi uz šiem jautājumiem sniedz tikai Bībele. Tajā ir rakstīts, ka Dievs ir visa redzamā un neredzamā Radītājs.

Vai vēlies zināt, kā Dievs visu radīja? Bībelē ir teikts, ka "Ar tā Kunga vārdu ir radītas debesis un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu. Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās" (Psalmi 33:6,9). Visuvarenajam Dievam pietiekami bija pateikt tikai vārdu un radās zeme, sāka tecēt upes, viļņoties jūras, šalkot meži. Viņš runāja un parādījās zvēri, debesīs sāka lidot putni, ūdeņos sāka peldēt zivis... Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem, Viņš iepūta dzīvību cilvēkā un piedāvāja viņam dzīvot burvīgā zemē, Ēdenes dārzā.

Dievs ir vienīgais, kas no nekā varēja radīt visu.

1.  Ko ir radījis Dievs?

2.  Kādā veidā Dievs visu radīja?

Dievs ir dzīvības devējs

Mani ir radījis Dieva Gars, un Visuvarena dvaša piešķir man dzīvību.

Ījaba grāmata 33:4

Vai tev kādreiz ir nācies redzēt mirušu cilvēku? Pirmajā brīdī liekas, ka viņš ne ar ko neatšķiras no citiem cilvēkiem. Viņam ir galva, rokas, kājas. Viņš pat var būt ietērpts svinīgās drēbēs. Bet kaut kas viņā tomēr nav tā, kā bija, viņam kaut kas trūkst. Vai zini kas? Dzīvība. Miris cilvēks neredz, lai gan viņam ir acis, nedzird, lai gan viņam ir ausis, un neelpo, lai gan visi elpošanas orgāni ir palikuši vietā. Kad cilvēks mirst, bieži saka, ka viņš zaudē dzīvību. Kas tad ir - dzīvība? No kurienes tā rodas?

Jau no seniem laikiem šis jautājums ir interesējis cilvēkus. Zinātnieki ir daudz strādājuši, pētījuši dažādus organismus un centušies radīt dzīvību, bet viņiem nekas nav izdevies. Cilvēks nevar dot dzīvību pat pašam mazākajam zirneklītim vai mušiņai. Dzīvība tā arī ir neatklāts un neaizsniedzams noslēpums.

Vai esi ievērojis, kā pavasaros, kad atmostas daba, mainās mežs, zied dārzi un mazs, vārgs asniņš, laužot asfaltu, stiepjas pie saules? Kas tas ir, kā tu domā? Tajā ir paslēpts liels un nesaprotams dzīvības spēks.

Bībele mums atklāj noslēpumu, kuru nespēj saprast zinātnieki. Tajā ir teikts, ka dzīvība ir Pašā Dievā. Viņš ir dzīvības devējs, Viņš dod dzīvību ikkatrai radībai. Bez Dieva pasaule pārvērstos par mirušu, klusu kapsētu.

Dievs mums dod ne tikai zemes laicīgo dzīvi. Viņam ir arī mūžīgā dzīvība, un Viņš to dāvina tiem, kas tic Viņam, savam Dievam un Glābējam. Ja vēlies izbēgt no mūžīgās pazušanas, vērsies pie Dieva un pieņem no Viņa šo vērtīgo dāvanu - mūžīgo dzīvi. Kā to izdarīt, tu uzzināsi, ja izlasīsi šo grāmatu līdz galam. Bet tagad atceries, ka bez Dieva nav dzīvības.

1.  Kas dod dzīvību cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem?

2.  Vai ir iespējama dzīvība bez Dieva?

Dievs ir gaisma

Dievs ir gaisma, un Viņa nav it nekādas tumsības. 

Jāņa 1. vēstule 1:5

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma, kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." 

Jāņa evaņģēlijs 8:12

Cik patīkami ir tad, kad ir gaišs! Būtu ļoti grūti, pat neiedomājami, dzīvot bez gaismas, kad neko nevar redzēt. Tumsa ir nepatīkama. To mīl tikai zagļi un tie, kas negrib, lai citi cilvēki redzētu viņu sliktos darbus. Dievs negribēja, ka cilvēki dzīvotu tumsā, tāpēc radīja sauli un mēnesi, lai tie apspīdētu zemi. Viņš gaismai ir devis brīnišķīgu īpašību - izgaiņāt tumsu.

Bībelē ir teikts, ka Dievs ir ne tikai redzamās gaismas Radītājs, bet arī Pats ir gaisma. Viņa klātienē viss ir skaidrs, atvērts, viss ir redzams. Visas mūsu slēptākās vēlmes un domas, visu, ko mēs varam noslēpt no cilvēkiem, nav iespējams noslēpt no Dieva.

Dievs izgaismo katru cilvēku un dara to, lai viņš saprastu, kas ir labi, bet kas - slikti. Vai vēlies zināt, kā Viņš to dara? Tad uzklausi piemēru. Tev iepatikās klasesbiedra pildspalva, un tu slepus, lai neviens neredzētu, to paņēmi. Tev viss veiksmīgi izdevās, neviens neko neievēroja un neviens pat iedomāties nevarēs, ka to izdarīji tu. Stop! Tev pēkšņi rodas doma, ka tu esi rīkojies nepareizi, ka tas nav labi. Dieva gaismas stariņš iespīdēja tavā sirdī. Dievs caur tavu sirdsapziņu saka, ka ņemt svešu mantu nedrīkst. Tā Dievs rīkojas ar visiem cilvēkiem un visos jautājumos dod gaismu, tas ir, dod saprast, kas ir labi un kas - slikti.

Diemžēl cilvēki ir vairāk iemīlējuši tumsu (par to ir teikts Jāņa evaņģēlijā 3:19). Grēcinieks nemīl gaismu. Viņš vienmēr vēlas noslēpt savus ļaunos darbus, noslēpt grēkus. Bet Dievs tik un tā visu redz. Un pienāks diena, kad Viņš tiesās cilvēkus par to, ka viņi nav mīlējuši gaismu.

1.  Kāpēc Dievs ir nosaukts par gaismu?

2.  Kā gaisma var iekļūt sirdī un ko tā dara?

Dievs ir taisnīgs tiesnesis

Dievs ir taisnīgs tiesnesis un tāds Dievs, kas brīdina ikdienas...

Psalmi 7:12

Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu labs, vai ļauns.

Salamana Mācītāja grāmata 12:14

Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, katru dienu tiek veikti dažādi noziegumi: zādzības, vardarbība un daudz kas cits. Lai varētu saglabāt kārtību un aizsargāt nevainīgus cilvēkus, noziedzniekus soda pēc likuma. Gadās, ka tiesneši, ne līdz galam izskatījuši lietu, soda nevainīgos un attaisno vainīgos. Viņi var kļūdīties vai arī rīkoties nepareizi apzināti. Dievs tā nerīkojas.

Dievs ir taisnīgs tiesnesis. Un ja arī zemes tiesneši ir spējīgi rīkoties negodīgi, tad Dievs vienmēr tiesā pareizi. Svēts un bezgrēcīgs Viņš nevar būt netaisns. Dievam ir likums, kurā ir ierakstītas visas Viņa pavēles. Pēc šī likuma Viņš tiesās visus cilvēkus un katrs saņems spriedumu. Likuma nosaukums ir Bībele.

Varbūt tu domā, ka Dieva tiesa tevi neskars, tāpēc ka tu neesi nevienu nogalinājis, aplaupījis. Tas tā nav. Dieva priekšā pat mazākā nepaklausība jau ir noziegums. Bībelē ir rakstīts, ka Dievs tiesās katru darbu: lielu un mazu, labu un sliktu, slepenu un redzamu. Viņš tiesās stingri un pareizi.

Lai cilvēkiem par saviem noziegumiem nebūtu jāiet bojā, Dievs katram ir devis iespēju nožēlot grēkus un turpmāk darīt tikai labus darbus, par kuriem varētu saņemt uzslavu. Ja tiesā vēlies būt attaisnots un saņemt balvu, tad tev ir jāzina Dieva likums un pēc tā ir jādzīvo.

1.  Kāpēc ir vajadzīga tiesa?

2.  Kādā veidā var izvairīties no Dieva nosodījuma?

Dievs ir mīlestība

Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība...

Jāņa 1. vēstule 4:16 

Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē... Šī ir tā mīlestība, nevis ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.

Jāņa 1. vēstule 4:9-10

Dievs ir taisnīgs tiesnesis. Viņa attieksme pret visiem cilvēkiem ir vienāda. Tajā pašā laikā Dievs ir mīlestība. Šīs īpašības brīnumaini saderas Viņā! Dievs mīl mūs un negrib mūs sodīt, nevēlas, ka mēs tiekam pazudināti. Viņš ir izdarījis visu, lai mēs tiesā saņemtu balvu, nevis nāves spriedumu.

Kā lai zinām, ka Dievs mūs mīl? Pirmkārt, par to ir rakstīts Bībelē. Otrkārt, Dievs Savu mīlestību ir pierādījis darbībā, tā ir kļuvusi redzama visiem.

Katru dienu aust saule - un tas ir tāpēc, ka Dievs mīl mūs, mīl visus: gan labus gan ļaunus. Viņš visiem ir devis dzīvību - arī tā Dievs pauž Savu mīlestību. Un pats lielākais un vērtīgākais, ko Dievs ir devis mums visiem, ir tas, ka Viņš kā izpirkumu par mūsu grēkiem atdeva Savu Dēlu - Jēzu Kristu. Tā ir visaugstākā mīlestība, kuru nav iespējams vārdos aprakstīt.

Arī mātes mīlestība tiek uzskatīta par augstāko uz zemes. Kāpēc? Tāpēc, ka bērnu dēļ māte ir gatava pat mirt. Viņa rūpējas par viņiem, audzina, pacieš viņu kaprīzes. Un tomēr mātes mīlestība tikai nedaudz ir pielīdzināma Dieva mīlestībai.

Ir gadījumi, kad mātes atsakās no saviem bērniem, pamet viņus likteņa varā. Dievs tā nekad nerīkojas. Viņa mīlestība ir augstāka par mātes mīlestību.

Dieva mīlestību nav iespējams izskaidrot, bet tā ir. Dievs arī tevi mīl! Viņš vēlas, lai arī tu iemīlētu Viņu no visas sirds un dzīvotu mūžīgi ar Viņu!

1. Kā Dievs pierādīja Savu mīlestību uz mums?

Dievs ir mūžīgs

Manas dienas ir izstiepušas kā ēna pavakare... Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi...

Psalms 102:12-13

Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama. 

Pravieša Jesajas grāmata 40:28

Dievs vēlas, lai tu Viņu iemīlētu no visas sirds un dzīvotu ar Viņu mūžīgi. Mūžīgi!? - tu jautāsi. Jā! Diena, kurā tu piedzimi, tiek saukta par tavu dzimšanas dienu un tiek uzskatīta par tavas dzīves sākumu. Visiem cilvēkiem, dzīvniekiem, putniem, augiem un pat zemei, zvaigznēm un saulei ir savs sākums. Tikai Dievam nav sākuma, Viņš ir mūžīgs.

Paskaties uz riņķi, kas ir attēlots zīmējumā. Tam nav iespējams atrast sākumu vai beigas. Tā arī Dievam nav ne dzīves sākuma, ne beigas. Dievs vienmēr ir bijis un būs. Viņu neviens nav radījis. Viņam nav dzimšanas dienas. Viņš nekad nemirs. Paies bezgalīgi daudz laika, bet Dievs dzīvos, dzīvos mūžīgi. To cilvēka prātam ir grūti, pat neiespējami saprast. Tam vienkārši ir jānotic.

Tu jau zini, ka varenais Dievs ir debesu un zemes Radītājs, vienīgais dzīvības devējs un gaisma, kas izgaismo jebkuru tumsu. Dievs ir taisns tiesnesis, un tomēr Dievs ir mīlestība. Vēl atceries to, ka Dievs ir mūžīgs. Savā neizmērojamā mīlestībā Viņš vēlas katru no mums ņemt pie Sevis debesīs, lai arī mēs dzīvotu ar Viņu mūžīgi. Lai nokļūtu tur, šeit uz zemes Dieva priekšā ir jānožēlo savi grēki un jānotic Viņam - savam Kungam un Glābējam.

Kā to izdarīt, tu uzzināsi, lasot tālāk.

1.  Ko nozīmē "mūžīgs"?

2.  Kas ir jādara, lai varētu mūžīgi dzīvot ar Dievu?

KAS IR GRĒKS? 

Katra netaisnība ir grēks...

Jāna 1. vēstule 5:17

Katrs, kas dara grēku, dara ari netaisnību; grēks ir netaisnība. 

Jāņa 1. vēstule 3:4

Dievs radīja brīnišķīgu zemi. Klusi čaloja upju un jūru viļņi, smaržoja puķes, koki bija pilni ar augļiem, vīteroja putni. Ēdenes dārzā dzīvoja laimīgi cilvēki - Ādams un Ieva. Uz zemes nebija Jaunuma, nevienam netika darīts pāri. Dievs iekārtoja visu tā, ka Ādams un Ieva varēja mierīgi ar Viņu sarunāties un izbaudīt Viņa klātbūtni. Bet...

Pavisam negaidīti notika nelaime. Ādams un Ieva krita grēkā.

Dievs ir svēts un nevar nesodīt grēku. Tāpēc Viņam nācās padzīt Ādamu un Ievu no brīnišķīgās paradīzes. Tā kā Ādams un Ieva bija iecelti par zemes pārvaldniekiem, tad viņu noziegums atspoguļojās arī tajā. Dievs teica Ādamam: "Nolādēta zeme tevis dēļ". No tiem laikiem pļavās sāka augt nezāles, kļuva grūti apstrādāt zemi. Tārpi sāka bojāt augļus un kokus, daudzi dzīvnieki kļuva par plēsējiem. Cilvēki sāka darīt ļaunas lietas, slimot un mirt.

Kāda iemesla dēļ tas notika? Kāpēc tā izmainījās zeme un cilvēki? Tāpēc ka cilvēks krita grēkā. Grēks atdalīja cilvēkus no Dieva un padarīja viņus dziļi nelaimīgus. Grēks sev līdzi atnesa ļaunumu, ienaidu, mokas un nāvi. Grēks salauza, iznīcināja cilvēku laimi un radīja pilnīgu nekārtību visā pasaulē.

Kas tad ir grēks?

Grēks - tā ir nepaklausība Dievam

Ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki... 

Vēstule Romiešiem 5:19

Dievs ievietoja Ādamu un Ievu brīnišķīgā paradīzē. Viņš atāva ēst augļus no visiem kokiem, izņemot vienu, kas auga dārza vidū. To koku sauca par laba un ļauna atzīšanas koku. Dievs brīdināja Ādamu, ka viņš mirs tad, kad apēdīs šī koka augli. Ja Ādams un Ieva būtu paklausījuši Dievu, viņu laimei nebūtu beigu. Bet notika traģēdija.

Čūska, būdama pati viltīgākā no pļavas zvēriem, pierunāja Ievu neklausīt Dieva vārdiem un ēst aizliegto augli. Ieva piekrita, norāva augli, ēda pati un deva arī vīram.

Ādams un Ieva nepaklausīja Dievam. Viņi bija vienaldzīgi pret Dieva aizliegumu, paklausot čūskai. Šī pirmā grēka dēļ cilvēks tika atšķirts no Dieva. Par nepaklausību Dievam bija jāizdzen Ādams un Ieva no paradīzes.

Kad cilvēki uz zemes bija savairojušies, Dievs viņiem deva Savu likumu, kas sastāvēja no desmit baušļiem vai likumiem, un pavēlēja tos precīzi pildīt. Šos baušļus tu vari redzēt attēlā. Padomā, vai tu tos pildi, vai nē?!

Dievs ir licis: "Godini savu tēvu un savu māti". Ja tu neklausi tēti un mammu, negodini viņus, tu grēko.

Dievs ir teicis: "Tev nebūs zagt". Kad tu bez atļaujas ņem svešas mantas, kad slepus ņem to, kas tev ir aizliegts, tu grēko pret Dieva likumiem.

Pievērs uzmanību vēl vienam Dieva bauslim: "Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko". Citiem vārdiem, nemānies, nesaki nepatiesību par savu tuvāko.

Vai tu pildi šos baušļus? Vai tu klausi Dievu un vecākus, vai nē?

1. Kā sagrēkoja Ādams un Ieva?

2. Kādus Dieva baušļus tu zini?

Grēks - tā ir pārmantota nāvējoša slimība

Tātad, ka viena cilvēka vainas dēļ pasaule ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.

Vēstule Romiešiem 5:12

Tā kā Ādams un Ieva krita grēkā, viņu bērni nevarēja būt svēti. No tiem laikiem visi cilvēki uz zemes jau dzima grēcīgi. Arvien tālāk un tālāk viņi attālinājās no Dieva, viens otru mānīja, neieredzēja, slepkavoja.

Grēks no vecākiem tiek nodots bērniem arī mūsdienās. Pavēro mazu bērnu - viņš vēl nemāk staigāt un runāt, bet jau dusmojas un bļauj, ja viņam kaut ko nedod. Viņš kož un kaujas, lai gan to viņam neviens nav mācījis. Bērnam ir jāmāca sēdēt, staigāt, ēst ar karotīti, klausīt tēti un mammu. Bet niķoties, kauties, mānīties mācīt nevajag. Viņš jau to prot darīt!

Vai esi kādreiz mēģinājis dzīvot tā, lai negrēkotu: nemānīties, neapskaust, nedarīt pāri nevienam? Ja jā, tad tu droši vien pārliecinājies par to, ka tas nav iespējams. Vai zini kāpēc? Tāpēc ka mēs jau piedzimām ar tieksmi uz grēku.

Mēs esam grēcinieki, jo tādi jau piedzimām. Ļaunie darbi, kurus mēs darām, nāk no mūsu samaitātās un ļaunās sirds. Mantotais grēks neapstrīdami mūs ved uz nāvi, kā tāda nāvējoša slimība. Tas sagādā šausmīgas mokas mūsu dvēselei, laupa mums prieku, mieru, laupa iespēju nokļūt debesīs un dzīvot kopā ar Dievu mūžīgi. Caur grēku katrā cilvēkā ir ienākusi nāve.

Kā lai atbrīvojas no šīs šausmīgās slimības? Vai tas vispār ir iespējams?

1. Kāpēc visi cilvēki jau piedzimstot ir grēcinieki?

2. Vai tu esi ievērojis arī savā dzīvē kādus grēkus?

Grēks - tā ir nasta

Manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.

Psalms 38:5

Ļaunumam ir raksturīga spēja vairoties. Izdarīts grēks aiz sevis velk nākamo nedarbu, bet tas, savukārt, jaunus un jaunus grēkus.

Piemēram, tev ir stingri aizliegts bez atļaujas ņemt naudu no mammas naudas maka, bet tu vēlies nopirkt to, ko vecāki tev neatļauj. Tāpēc tu slepus tomēr paņem, nozodz naudu. Kad mamma jautā, kurš ņēma naudu, tu saki, ka nezini. Tā zādzībai seko meli, pēc tam neatļautā nopirkšana un atkal meli. Varbūt nākamajā reizē tu jau gribēsi ielīst drauga kabatā vai vēl no kāda paņemt naudu.

Jo pieaugušāks kļūst cilvēks, jo vairāk viņam sakrājas grēki. Visos laikos cilvēki ir vēlējušies tikt galā ar grēka problēmu, lai atbrīvotos no zagļiem un meļiem, un visādiem noziedzniekiem un ļaundariem. Ko tikai viņi nav darījuši - viss izrādījās veltīgi. Un šodien grēku nav mazāk, kā tas bija tūkstoš gadu atpakaļ. Tieši otrādi, nelikumību pasaulē ir kļuvis vēl vairāk.

Grēkus tēlaini var salīdzināt ar akmeņiem, kurus cilvēks lasa maisā un nes uz muguras. Ar katru jaunu grēku maisā tiek ielikts vēl viens akmens. Tā paiet nedēļas, mēneši, gadi. Grēku kļūst arvien vairāk un vairāk. Grēku nasta padara cilvēku nelaimīgu sava smaguma dēļ. Bet viņš nevar no tās atbrīvoties, lai dzīvotu viegli un brīvi. Lai kur cilvēks ietu, lai arī ko viņš darītu, nasta vienmēr ir ar viņu. Tā nomāc viņu un pastāvīgi kļūst lielāka.

1. Kāda īpašība ir grēkam?

2. Kāpēc grēkus salīdzina ar smagu nastu?

Grēks ir cietsirdīgs vergturis

Ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

Jāņa evaņģēlijs 8:34

Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību? 

Vēstule Romiešiem 6:16

Veltīgi ir teikt: "Viss, es vairs negrēkošu!" Grēka priekšā cilvēks ir bezspēcīgs, neaizsargāts, tāpēc ka grēks ir cietsirdīgs vergturis.

Grēks nekad neatnes cilvēkam īstu un pilnvērtīgu prieku. Ja arī no sākuma tas liekas pievilcīgs un nekaitīgs, tad vēlāk tas nes daudz ciešanu, bēdu un moku. Kad cilvēks sāk to redzēt un saprast, viņš cenšas atbrīvoties no grēkiem, cenšas mainīt savu dzīvesveidu. Viņš vēlas beigt grēkot, bet nevar!

Grēks cilvēkā ir ieņēmis to vietu, kurai pilntiesīgi būtu jāpieder Dievam. Grēks cilvēkus ir pārvērtis nožēlojamos un izmocītos vergos. Varbūt esi ievērojis, cik bieži tu dari to, ko pavisam nevēlies? Tu negribi melot, bet no mutes nāk meli, un tev liekas, ka savādāk nav iespējams. Tu vēlies būt paklausīgs, bet atkal un atkal neklausi tēti un mammu. Tu apsoli sev, ka nekausies ar brāli vai kaimiņu puiku - bet no jauna kāda nieka dēļ sakaujies. Tu zini, ka tas ir slikti, bet nevari neko izdarīt. It kā kāds tevi piespiež būt rupjam, kaprīzam, liek kauties, mānīties... Tas viss ir tāpēc, ka grēks, kas dzīvo tevī, piespiež tevi grēkot.

Grēks ir cietsirdīgs vergturis. Neviens cilvēks nevar patstāvīgi atbrīvoties no verdzības. Grēks cilvēkam diktē savu gribu, piespiež darīt to, kas ir pretīgs Dievam.

1. Kas liek mums grēkot?

2. Vai cilvēks pats no sevis var pārstāt grēkot?

Grēks - tas ir mūsu apsūdzētājs

Mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tava priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi.

Pravieša Jesajas grāmata 59:12

Radītājs ir tā izveidojis cilvēku, ka viņš, izdarījis kaut ko sliktu, uzreiz jūt savu vainu. Vainas apziņa piepilda dvēseli ar bēdām, bailēm un var pat novest līdz izmisumam. It īpaši vainas apziņa nomoka tad, kad izdarīto vairs nevar labot.

Piemēram, mamma tev ir aizliegusi spēlēties ar dārgu vāzi, bet tu jau to vairākas reizes biji ņēmis rokās un nekas slikts nebija noticis. Tomēr vienreiz tev tā izslīdēja no rokām un sasitās. Tu ciet no vainas apziņas, bet izlabot vairs neko nevar. Veltīgi pierādīt to, ka nevēlējies sadauzīt - nepaklausības grēks ir acīmredzams, par to liecina sadauzītā vāze.

Grēks noteikti atstāj savas pēdas, un no paveiktā jau nekur neaizbēgsi. Pēc Dieva likuma grēks ir jāsoda, un sods par to ir nāve. Mēs nevarēsim apmānīt Dievu, nevarēsim attaisnoties, tāpēc ka Viņa priekšā viss ir atklāts. Viņš par mums zina pilnīgi visu.

Grēki nenoveco un ar laiku neizzūd. Mēs varam noklusināt savu sirdsapziņu, aizmirst par grēkiem. Bet tiesas dienā, kad Dievs pieprasīs atbildēt par visu izdarīto, grēki būs mūsu vainas pierādījums. Jā, tie mūs apsūdzēs nepaklausībā pret Dievu. Spriedums grēciniekiem jau sen ir gatavs. Dievs ir teicis, ka samaksa par grēku ir nāve, tas ir, mūžīga pazušana.

1. Tiesas dienā kādu lomu pret mums pildīs mūsu grēki?

2. Kāds sods ir mums jāsaņem par mūsu grēkiem?

KAS IR JĒZUS KRISTUS?

Kas tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa? 

Marka evaņģēlijs 4:41

Tie, kas līdz pie galda sēdēja, sāka pie sevis runāt: "Kas Tas tāds, ka pat grēkus piedod?"

Lūkasa evaņģēlijs 7:49

Gandrīz divus tūkstošus gadu atpakaļ uz zemes dzīvoja neparasts Cilvēks. Viņa vārds bija Jēzus Kristus. Viņš vienlaicīgi bija gan cilvēks, gan Dievs. Lai arī kopš tā laika ir pagājuši divdesmit gadsimtu, Viņa vārds ir pazīstams visā pasaulē un Viņa vārdu ciena ļoti daudz cilvēku.

Līdz ar Jēzus piedzimšanu sākās jauna ēra, tas ir sākums mūsu gadu skaitījumam. Viņš bija ļoti brīnumains Cilvēks. Neviens no cilvēkiem nav dzimis tā, kā piedzima Jēzus. Neviens nav dzīvojis tā, kā Jēzus. Neviens nav miris tā, kā mira Jēzus. Un neviens no cilvēkiem nav augšāmcēlies tā, kā Viņš. Varenais un stiprais Jēzus vienlaicīgi bija arī ļoti vienkāršs. Ar Viņu varēja vienkārši kontaktēties bērni, jaunieši un padzīvojuši cilvēki. Kopā ar Viņu pastāvīgi staigāja ļaužu pūļi, lai varētu redzēt un dzirdēt Jēzu.

Jēzum Kristum bija spēks, kas nepiemita cilvēkiem. Viņš ar viena Sava vārda palīdzību varēja nomierināt vētru jūrā, ar piecām maizēm un divām zivīm varēja pabarot piecus tūkstošus cilvēku. Viņš mācīja tautu kā dzīvot. Lai izpatiktu Dievam, Viņš dziedināja slimos, veica daudzus brīnumus un pat piedeva grēkus. Cilvēki, skatoties uz Jēzu, brīnījās un jautāja viens otram: "Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Tam paklausa? Kas Tas tāds, ka pat grēkus piedod?"

Kas ir Jēzus Kristus?

Jēzus Kristus - Dieva Dēls

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Jāņa evaņģēlijs 3:16

Jēzum Kristum piemita neparasts spēks, gudrība un vara, tāpēc ka Viņš ir mūžīgs Dievs. Pasaules vēsturē tā ir noticis tikai vienu reizi - Dieva Dēls, Jēzus Kristus nāca pie cilvēkiem cilvēka miesā.

Tas nenotika negaidīti. Par Jēzus Kristus piedzimšanu Dievs cilvēkiem pasludināja jau daudzus gadus iepriekš.

Tu jau zini, ka grēks atdalīja cilvēku no Dieva. Dziļās bēdās Radītājs vēroja to, kā cilvēki vairojoties turpināja grēkot, kā viņi cieta un mocījās. Dieva svētums neļāva Viņam sarunāties ar grēcinieku. Starp svēto Dievu un grēcīgo cilvēku bija izveidojusies nepārvarama aiza.

Un tomēr Dievs ļoti mīlēja cilvēku un vēlējās to glābt. Viņš atrada izeju, atrada iespēju uzcelt tiltu pāri milzīgajai aizai, lai grēcinieks varētu kļūt svēts un tuvoties Dievam.

Lūk, kāpēc visā Pasaulē notika varens, neatkārtojams brīnums - Dievs sūtīja pasaulē Savu vienīgo Dēlu. Jēzus Kristus teica Savam Tēvam: "Eju pildīt Tavu gribu, Dievs". Viņš atstāja debesu slavu un nāca uz zemi, lai grēcīgo cilvēku samierinātu ar Dievu un glābtu viņu no mūžīgās pazušanas.

1. Kāpēc Dievs sūtīja Savu Dēlu uz zemi?

Jēzus Kristus - Cilvēka Dēls

Jo itin kā Tēvam ir dzīvība Pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība Pašam Sevī. Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.

Jāņa evaņģēlijs 5:26-27

Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt. 

Lūkasa evaņģēlijs 9:56

Varbūt tu domā, ka Jēzus Kristus uz zemi atnāca visā Savā Dievišķajā slavā un visā varenībā, kā debesu Valdnieks? Nē, tas bija pavisam savādāk. Paliekot par Dieva Dēlu, Jēzus piedzima Betlēmes pilsētā Jaunavas Marijas un Jāzepa ģimenē, tas ir, Viņš kļuva par cilvēku. Tāpēc, dzīvojot uz zemes, Viņam bija arī Cilvēka Dēla vārds.

Jēzum nebija tāda tēva, kāds bija visiem cilvēkiem. Viņa dzimšana bija neparasta un brīnumaina. Viņš kļuva par Dieva cilvēku, tas ir, vienlaicīgi Viņš bija gan Dievs, gan cilvēks.

Dieva Dēla zemes dzīve pagāja dziļā pazemojumā. Jau no pirmajām dienām Jēzum nācās ļoti grūti. Viņš piedzima kūtī, jo parastā namā Viņam neatradās vieta. Bet kad Viņš izauga, Viņam nebija vietas, kur nolikt galvu. Viņš gāja no pilsētas uz pilsētu, no ciemata uz ciematu, sludinot cilvēkiem Dieva patiesību. Viņš nekad neizmantoja Savu Dievišķo spēku, lai atvieglotu Savu dzīvi. Kā citi cilvēki, arī Jēzus bieži bija izsalcis un izslāpis, izjuta salu un karstumu. Viņš bija arī noguris, raudāja un bēdājās.

Jēzus Kristus neizdarīja nevienu grēku, lai arī sātans cieši stājās klāt, lai Viņu kārdinātu. Daudzi cilvēki nesaprata Jēzu, smējās par Viņu un ne vienu reizi vien gribēja apmētāt ar akmeņiem. Bet Viņš pāridarītājiem stāstīja par Dieva mīlestību un aicināja nožēlot grēkus.

Jēzus Kristus bija svēts Cilvēks un visā izdabāja Dievam.

1. Kāpēc Jēzus Kristus tiek saukts par Cilvēka Dēlu?

Jēzus Kristus - Dieva Jērs

Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva Jērs, Kas nes pasaules grēku."

Jāņa evaņģēlijs 1:29

Dziļā senatnē Dievs vēlēja cilvēkiem, lai viņi par saviem grēkiem upurētu jēru. Jērs - tas ir aitas mazulis. Tam vajadzēja būt bez trūkumiem - ne aklam, ne klibam, ne slimam. Viņš bija kā tīrā un bezgrēcīgā Jēra - Jēzus Kristus tēls.

Pēc Dieva taisnības grēks noteikti bija jāsoda un jāsoda tikai ar nāvi. Bībelē ir teikts, ka bez asins izliešanas nemēdz būt grēku piedošana (vēstule Ebrejiem 9, 22). Mīlestības pilnais Dievs, nevēloties grēcinieka nāvi, atļāva viņam upurēt dzīvnieku bez trūkumiem. Jērs mira cilvēka vietā par viņa grēkiem. To nogalināja, pēc tam lika uz altāra un sadedzināja. Grēks simboliski pārgāja uz nevainīgo jēru un tas, kurš to upurēja, kļuva tīrs.

Un tomēr tādi upuri nebija pilnvērtīgi, tie nespēja atbrīvot cilvēkus no grēku varas. Cilvēks atkal un atkal grēkoja un katru reizi bija spiests upurēt upurus. Visi šie upuri tikai norādīja uz pilnvērtīgo upuri, kas Dievam tika upurēts pēc gadsimtiem. Šis upuris bija Jēzus Kristus. Viņa izlietās Asinis ir spējīgas iznīcināt grēkus un atbrīvot cilvēkus no to varas. Bez šī īstā upura visi pārējie bija bezjēdzīgi.

Tāpēc Jēzus Kristus tiek saukts par Dieva Jēru. Viņš uz Sevi paņēma visu cilvēku vainu un mira viņu vietā. Nevainīgais mira par vainīgajiem - tas ir Dieva žēlastības lielākais brīnums! No tiem laikiem grēciniekam vairs nevajag upurēt jērus - Kristus upuris ir iedarbīgs visiem cilvēkiem visos laikos.

Dieva Jērs - Jēzus Kristus - mūsu grēkus ir izpircis ar Savu nāvi. Viņa Asinis attīra no visādiem grēkiem tos, kuri tic šim glābjošajam upurim.

1. Kāpēc Jēzus Kristus tiek saukts par Dieva Jēru?

2. Ko mums nozīmē Jēzus Kristus upuris?

Jēzus Kristus - augšāmcelšanās un dzīvība

Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv?

Vēstule Romiešiem 8:34

Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.

Jāņa evaņģēlijs 11:25

Jēzu Kristu - tīru Dieva Jēru bez trūkumiem - sita krustā. Kad Viņš nomira, Viņu noņēma no krusta un apglabāja jaunās kapenēs. Baidoties, ka Jēzus miesu var nozagt Viņa mācekļi, mācītāji kapeņu ieejai priekšā aizvēla lielu akmeni, apzīmogoja to un pavēlēja sargiem to sargāt.

Jēzus radinieki, tuvinieki un mācekli aizvadīja divas mokošas dienas dziļās sērās. Bet trešā dienā agri no rīta Marija Magdalēna un citas sievas devās uz kapenēm, lai pēc austrumu ieražām sasmērētu Jēzus miesu ar aromātiskām ziedēm.

Bet bija noticis nebijis brīnums - nāve nevarēja noturēt To, kurā nav grēka! Dievs augšāmcēla Jēzu no mirušajiem. Sievietes ieraudzīja, ka akmens ir atgrūsts, bet kapenēs sēž Eņģelis. Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņš nav šeit: redziet šo vietu, kur Viņu nolika" (Marka evaņģēlijs 16:6).

Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Viņš uzvarēja nāvi un no tiem laikiem augšāmceļ garīgi mirušus grēciniekus un dāvā viņiem mūžīgo dzīvi. Vai vēlies zināt, kā tas notiek? Kad grēcinieks griežas pie Dieva un nožēlo savus grēkus, Jēzus Kristus Asinis attīra viņa dvēseli no ļaunuma. Cilvēks saņem grēku piedošanu un, ticībā pieņemot Jēzu Kristu savā sirdī, garīgi atdzimst.

Tu jau zini, ka visi cilvēki ir grēcinieki, visi ir garīgi miruši Dievam, tas nozīmē, ka visiem ir nepieciešama augšāmcelšanās. Arī tev. Jēzus Kristus var atdzīvināt arī tevi, ja tikai tu to gribēsi!

1. Kas notika trešajā dienā pēc tam, kad apglabāja Jēzu?

2. Ko mums nozīmē Jēzus augšāmcelšanās?

Jēzus Kristus - vienīgais Pestītājs

Tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem.

Mateja evaņģēlijs 1:21

Nav pestīšanas nevienā citā, jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. 

Apustuļu darbi 4:12

Bībelē ir teikts, ka pasaulē nav neviena cita, kas varētu atpestīt cilvēkus no viņu grēkiem, kā tikai Jēzus Kristus. Viņš ir vienīgais pasaules Pestītājs. Jēzus ir ebreju vārds. Tas nozīmē - "Dievs glābj" vai "Pestītājs".

Mēs, cilvēki, gājām bojā savos grēkos. Grēki piepildīja mūs un jauca dzīvi. Tie veda mūs visus uz neatgriezenisku mūžīgo pazušanu, nāvi. Un nebija uz zemes neviena, kas varētu mūs atbrīvot no tik šausminošām sekām. Par grēciniekiem varēja mirt tikai bezgrēcīgs, tāds, kuram nebija savu grēku. Bet tāda cilvēka nebija. Un tad Dievs atklāja vislielāko žēlastību - Viņš kā upuri par grēcīgajiem atdeva Savu Dēlu.

Svēts un bezgrēcīgs Jēzus lēja nevainīgas asinis par mūsu nelikumībām un grēkiem. Viņš ar Savu dzīvību samaksāja par mūsu glābšanu.

Viņa nāvei arī šodien piemīt spēks. Viņa upuris arī šodien spēj atbrīvot cilvēkus no grēku varas. Jēzus Kristus Asinis, izlietas Golgātā, attīra dvēseli un noziedznieks Dieva likuma priekšā, kurš pat dienu nevarēja nodzīvot bez grēka, kļūst svēts! Kristus upura ietekmē grēcinieks atbrīvojas no sliktiem ieradumiem, grēcīgām tieksmēm, viņa dzīve pilnībā mainās. Tas ir brīnums, un to paveikt spējīgs ir tikai Jēzus! Viņš ir vienīgais Pestītājs, tāpēc ka Viņš vienīgais mira cilvēku vietā.

1. Ko nozīmē vārds "Jēzus"?

2. Kāpēc neviens cits, kā tikai Jēzus, nevar atbrīvot cilvēkus no grēkiem?

Jēzus Kristus - vienīgais starpnieks

Jo ir viens Dievs ka ari viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus...

1. vēstule Timotejam 2:5

Cilvēka grēks un Dieva svētums nav savienojami. Bībelē ir teikts, ka cilvēks nevar ieraudzīt Dievu un palikt dzīvs (Otrā Mozus 33:20). Tas ir tāpēc, ka Dievs ir svēts, bet cilvēks ir grēcīgs. Un tomēr Dievs Savā bezgalīgajā mīlestībā atrada iespēju, lai cilvēks varētu Viņam tuvoties. Jēzus Kristus kļuva par starpnieku starp Dievu un cilvēkiem. Ar Savu nāvi un augšāmcelšanos Viņš samierināja cilvēku un Dievu.

Kad Jēzus bija uz zemes izpildījis visu to, kam dēļ bija nācis, Viņš atgriezās debesīs. Šis notikums notika četrdesmitajā dienā pēc Viņa augšāmcelšanās. Jēzus kopā ar Saviem mācekļiem gāja uz Eļļas kalnu. Tur Viņš, pacēlis .rokas, svētīja viņus un svētot sāka celties debesīs. Mācekļi skatījās uz Jēzu, līdz mākonis aizsedza Viņu. Pēc tam mācekļiem parādījās divi Eņģeļi un teica, ka Jēzus, kas ir debesīs braucis, atgriezīsies vēlreiz, bet nu jau tāpēc, lai ņemtu pie Sevis visus Viņam uzticīgos.

Jēzus atgriezās debesīs. Atgriezās pie Sava Debesu Tēva kā mūsu starpnieks, vidutājs un aizstāvis. Viņš arī šodien aizliek labus vārdus par mums. Pateicoties tam katrs cilvēks, lai arī cik liels būtu viņa grēks, var atgriezties pie Dieva un iegūt apžēlošanu.

Aizejot no zemes, Jēzus Kristus solīja, ka būs kopā ar Saviem sekotājiem vienmēr un visur, tikai acīm neredzams. Šis solījums precīzi tiek pildīts arī šodien.

1. Kas notika četrdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās?

2. Kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem?

Jēzus Kristus - labais Gans

Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.

Jāņa evaņģēlijs 10:11

Kad Kristus dzīvoja uz zemes, Viņš Sevi nosauca par labo ganu, kas atdod dzīvību par Savām avīm. Vai esi kādreiz redzējis aitu ganāmpulku? Tie ir miermīlīgi dzīvnieki ar siltu, mīkstu vilnu un labsirdīgām acīm.

Aitas ir ļoti vārgi radījumi. Tās nevar kā vilki vai lāči patstāvīgi dzīvot mežā. Viņām nav tādas viltības, kāda piemīt lapsām, lai varētu noslēpties no plēsējiem. Tie ir bezpalīdzīgi mājdzīvnieki. Tās ir jākopj un par tām ir jārūpējas. Tās ir jāved uz ganībām, jādzirda, jāsargā no vilkiem. Bez gana aitas viegli var apmaldīties, sapīties dzelkšņos vai nokļūt plēsīga dzīvnieka zobos. Aitas pašas nevar atrast pareizo ceļu, nevar atgriezties no ganībām mājās. Tām vienmēr ir vajadzīgs gans.

Bībelē ir teikts, ka visi cilvēki bez Dieva pasaulē maldījās kā avis bez gana. Bet Dieva Dēls par tām apžēlojās. Viņš nāca uz zemi, lai atrastu pazudušās un vestu tās uz debesīm pie Sava Debesu Tēva.

Jēzus kļuva par to cilvēku ganu, kuri atsaucās Viņa balsij un uzticējās Viņam.

Arī šodien labais Gans meklē pazudušos, tos, kuri ir sapinušies grēka tīklos. Viņš atbrīvo tos un ved uz debesīm. Bez Viņa neviens nevar atrast ceļu uz turieni.

Labais gans Jēzus nevienu nepazaudē no Sava redzesloka. Viņš nevienu neaizmirst.

Ja vēlies kļūt par Jēzus avi, tu vari Viņam par to pateikt, un Viņš tevi pieņems!

1. Kāpēc avīm ir vajadzīgs gans?

2. Kāpēc Jēzus sevi nosauca par labo Ganu?

KAS IR JĀDARA, LAI TIKTU GLĀBTS? 

Kas man jādara, lai es tiktu pestīts?

Apustuļu darbi 16:30

No tā laika, kad cilvēks krita grēka, viņa dvēsele nespēj bez Dieva rast mieru. Tā ilgojas, meklē laimi, bet atrast to, neiepazīstot Dieva mīlestību, nav iespējams. Grēks atdalīja cilvēku no Dieva un viņu starpā izveidojās milzīga aiza, pār kuru cilvēki saviem spēkiem pāriet nevar. Jau izsenis viņi ir mēģinājuši uzcelt tiltu pār šo aizu, bet tas vēl nevienam nav izdevies. Kas tikai nav darīts!

Daudzi vēl arī šodien mēģina tuvoties Dievam, pildot bauslību. Viņi cenšas nepārkāpt nevienu bausli, bet tik un tā sagrēko, ja ne vienā situācijā, tad kādā citā. Bībelē ir rakstīts, ka ar likumīgiem darbiem neviens Dieva priekšā attaisnoties nevarēs.

Ir cilvēki, kuri Dieva labvēlību cer iegūt, darot labus darbus, bet arī no tā nekas nesanāks. Labie darbi nespēj nosegt mūsu grēkus. Pie tam bieži vien tie Dieva acīs nemaz nav labi, jo ir darīti grēcīgām rokām.

Vēl viens plaši pielietots mēģinājums tuvoties Dievam ir reliģija. Daudzi domā, ka dvēseles pestīšanai pietiekoši ir atrast pareizu reliģiju, kļūt par kādas draudzes locekli un centīgi pildīt visus rituālus. Bet tie ir dziļi maldi. Nekāda reliģija nespēj glābt cilvēku no grēka. Un pats viņš nekādi nespēj sasniegt pilnu atbrīvotību.

Visiem cilvēku centieniem nopelnīt pestīšanu ir lemts izgāzties. Ja cilvēki varētu paši iegūt pestīšanu, tad Kristum nebūtu bijis jāatstāj debesis, jācieš un jāmirst. Bet cilvēkam nav tādu līdzekļu, ar kuriem varētu izglābties. Ir tikai viena iespēja, viens ceļš uz atpestīšanu un to atrast var ikviens - gan pieaugušais, gan bērns. 

Kas tam ir nepieciešams?

Sāc ticēt Dievam

Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.

Apustuļu darbi 16:31

Ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana - no Kristus pavēles.

Vēstule Romiešiem 10:17

Pestīšana - tas ir Dieva darbs, nevis cilvēka. Cilvēkam nevajag neko izdomāt vai izgudrot, lai tiktu pestīts. Vajag tikai pieņemt Dieva noteikumus, kurus Viņš piedāvā Bībelē. Pirmais noteikums vai pirmais solis, kas būtu jāveic katram cilvēkam, ir sākt ticēt Dievam un Viņa Vārdam. Tu jau zini, ka pirmais cilvēku grēks bija neticība. Ieva sāka šaubīties Dieva vārdos: "Vai patiesību Viņš ir teicis? Vai patiesi mēs mirsim, ja apēdīsim aizliegto augli?" Neticībai sekoja nepaklausība. Ieva, norāvusi augli, ēda to pati un deva arī Ādamam.

Cilvēkiem tika liegta garīgā dzīve viņu neticības dēļ, un atgriezties pie Dieva viņi var tikai noticot. Bez ticības mēs nekad nevarēsim rīkoties pēc Dieva prāta, un bez ticības neviens nespēs iegūt atpestīšanu.

Bet kur lai ņem ticību? - jautāsi tu. Bībelē ir rakstīts, ka ticība rodas no sludināšanas, bet sludināšana no Kristus pavēles. Ja tu rūpīgi lasīsi Bībeli, tad izdzirdēsi Jēzus aicinājumu: "Nāc pie Manis, Es tev došu pestīšanu!" Paklausot šim vārdam, sākas ticība.

1. Kāds ir pirmais solis, kas jāveic cilvēkam, atrodoties uz pestīšanas ceļa?

2. No kurienes rodas ticība?

Nožēlo savus grēkus

Nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti...

Apustuļu darbi 3:19

Otrais solis, kas ir jāveic ceļā uz pestīšanu, kuru piedāvā Dievs, ir atzīt sevi kā grēcinieku un nožēlot grēkus Viņa priekšā.

Nav viegli atzīt sevi par grēcinieku. Parasti cilvēks mēģina attaisnoties, sakot: "Neesmu jau nemaz tik slikts. Ir daudz sliktāki cilvēki par mani. Es neesmu nevienu nogalinājis, neesmu zadzis..."

Bet Dievs saka, ka visi cilvēki ir krituši grēkā un par saviem grēkiem ir pelnījuši nāvi. Ja tu noticēsi šiem vārdiem, tad ieraudzīsi sevi pazudušo skaitā starp mūžīgai nāvei nolemtajiem grēciniekiem. To tu ieraudzīsi, pateicoties Dieva žēlastībai. Dievs tev caur Svēto Garu atvērs acis, lai tu varētu ieraudzīt sevi tādu, kāds tu esi īstenībā.

Protams, tu vari novērsties no Viņa vārdiem un palikt nāvei nolemto skaitā. Bet tu vari arī nostāties uz ceļiem Dieva priekšā un teikt: "Jā, Kungs, es esmu grēcinieks! Piedod man! Piedod man, ka nemīlēju Tevi un darīju ļaunu - neklausīju, mānīju, kāvos, darīju citiem pāri, runāju sliktus vārdus. Tagad es zinu, ka Tu manis dēļ miri un vari mani atbrīvot no jebkura ļaunuma. Lūdzu Tevi, Jēzu, dari tīru manu sirdi, pieņem mani Savu avju pulkā un ved mani uz debesīm! Āmen".

Tādas lūgšanas vēlas dzirdēt Jēzus Kristus. Viņš meklē un sauc pie Sevis nomaldījušos, zudušos, ar grēku nomelnotos. Tādiem Viņš sniedz Savu palīdzīgo roku un glābj viņus. Bet grēku nožēla - tas vēl nav viss.

1. Kāds ir otrais solis, kas jāveic ceļā pie Dieva?

2. Kas palīdz mums sevī ieraudzīt grēcinieku?

Atgriezies no grēka

Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības, kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.

Pētera 1. vēstule 2:1-2

Pēc tam, kad tu būsi lūdzis Dievam piedošanu par visiem taviem grēkiem, tev vajadzēs aizgriezties no grēka un ar visu sirdi griezties pie Dieva. Tas nozīmē, ka tu nedrīkstēsi rīkoties tā, kā agrāk. Ja līdz grēku nožēlai tu vieglprātīgi jokoji, meloji, pie katras ērtas iespējas mēģināji atriebties pāridarītājam, runāji pretī mammai, centies izvairīties no viņas lūgumu izpildīšanas un darīji daudz dažāda ļaunuma, tad tagad tev visam būs jābūt savādāk. Tev vajadzēs pūlēties, lai vairāk nemelotu, nelepotos, izvairītos no tām vietām, kur viegli varētu sagrēkot.

Kā pareizi rīkoties un kur ņemt spēku tam - ir rakstīts Bībelē. Tam, kurš ir nožēlojis grēkus un atgriezies pie Dieva, tas ir, garīgi atdzimis, Bībele kļūst par dzīves mērauklu, kompasu ceļā un pat par ēdienu katrai dienai. Ja tava attieksme pret Dievu būs vieglprātīga, tad tu drīzumā atkal garīgi mirsi un kļūsi Dievam svešs.

Tātad, noticēt Dievam, atzīt sevi par grēcinieku, nožēlot grēkus Dieva priekšā un atstāt grēku - ir tie soļi, kurus ir nepieciešams veikt, lai būtu pestīts. Jēzus Kristus gaida tevi. Neatliec savu tuvošanos Viņam!

1. Kāds nākošais solis pēc grēku nožēlošanas ir jāveic, lai būtu pestīts?

2. Kādā veidā Bībele palīdz tuvoties Dievam?

Ticībā pieņem pestīšanu

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticība, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem lai neviens nelielītos. 

Vēstule Efeziešiem 2:8-9

Tev taču patīk saņemt dāvanas, vai ne? Tas patīk visiem - gan pieaugušajiem, gan bērniem. Bet, kad vecāki tev kaut ko dāvina dzimšanas dienā, vai tu iedomājies samaksāt par dāvanu? Laikam jau, nē. Tiesa, pēc dāvanas saņemšanas tu vari vēl vairāk mīlēt tēti un mammu, censties klausīt viņus, palīdzēt viņiem. Bet atdot naudu par dāvanu tu netaisies, jo dāvana ir tas, ko tev dod par velti, bez maksas.

Pestīšana arī ir dāvana. Dieva dāvana. Tā ir ļoti dārga. To nevar nopirkt, nevar nopelnīt. To var tikai pieņemt. Ja tu esi noticējis Jēzum Kristum, Viņa vārdiem, kas ir rakstīti Bībelē, esi atzinis sevi par grēcinieku un nožēlojis grēkus Viņa priekšā, tad nākamais, kas tev būtu jādara, ir - jāpieņem pestīšana, tas ir, no visas sirds jānotic tam, kas ir rakstīts Bībelē. Bet tur ir rakstīts, ka Dievs piedod grēciniekam, kas nožēlo grēkus, un dāvina viņam mūžīgu dzīvību. Grēcinieks, kas atgriezies pie Dieva, kļūst par svētu un tiek saukts par Dieva bērnu vai Jēzus avi.

Varbūt tu domā, ka esi pārāk grēcīgs un neesi pelnījis tādu dāvanu. Bet atceries to, ka Jēzus nāca pasaulē glābt grēciniekus, tieši tādus, kā tu, tādus, kuriem nepieciešama atpestīšana. Neviens no cilvēkiem nav pelnījis un nevar nopelnīt šo dāvanu. Dievs to mums dod ne pēc nopelniem, bet no Savas žēlastības.

"No žēlastības jūs atpestīti" - ir rakstīts Bībelē. Žēlastība - tā ir svētīga dāvana, nepelnīta Dieva apžēlošana. Tikai šajā žēlastībā mēs esam glābti no mūžīgās pazušanas!

Pestīšana ir ļoti dārga dāvana, par to Jēzus Kristus samaksāja ar Savu dzīvību.

1. Kāpēc par pestīšanu nav jāmaksā?

2. Vai tu vēlies tikt pestīts no mūžīgās pazušanas?

Dzīvo, paklausot Dievam

Viņš mira par mums visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.

2. vēstule Korintiešiem 5:15

Pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti. 

Vēstule Romiešiem 6:17

Ja tu esi sācis ticēt Dieva vārdiem, nožēlojis savus grēkus un pieņēmis pestīšanu, tad tagad Jēzus Kristus ir tavs Glābējs un Kungs. Tas nozīmē, ka glābto un Kristus Asinīs mazgāto skaitā ir arī tavs vārds. Tas nozīmē, ka tu esi pats laimīgākais cilvēks. Šodien par tevis pieņemto pestīšanu līksmo Eņģeļi debesīs (tā ir teikts Bībelē), un pienāks diena, kad tu nonāksi mūžībā un kopā ar visiem svētajiem savām acīm ieraudzīsi Dievu un dzīvosi kopā ar Viņu mūžīgi. Tas viss ir priekšā.

Bet tagad tavā priekšā ir jauns, tev nezināms ceļš. Bez Dieva palīdzības to noiet nevar. Sātans centīsies tevi atgriezt pie vecās dzīves un tev nāksies cīnīties ar saviem sliktajiem ieradumiem un grēcīgajām vēlmēm, ar dažādiem kārdinājumiem.

Atceries, ka dāvināto pestīšanu var zaudēt un mūsu uzdevums ir saudzīgi to glabāt. Tas nav viegli, bet Tas Kungs palīdzēs, ja no visas sirds mīlēsi Jēzu Kristu un ar visiem spēkiem centīsies dzīvot tā, kā māca Bībele, tas ir, visā klausīsi Dievu. Labais Gans vienmēr palīdzēs tev. Viņš tevi neatstās!

Lasi Bībeli katru dienu. Uzmanīgi lasi, iegaumē izlasīto un centies rīkoties tā, kā ir rakstīts. Un ja gadīsies, ka tu sagrēko, nekrīti izmisumā. Lūdz Dievam piedošanu un turpmāk centies vairs negrēkot. Lūdzies un pastāvīgi aicini Viņu sniegt tev palīdzību un spēku. Viņš ir apsolījis būt kopā ar mums un aizvest mūs uz mūžību!

1. Kā ir jādzīvo, lai nokļūtu mūžībā?

Sagatavots pēc materiāla: 

Tas jāzina visiem! 

Izdevniecība "Kristietis" 2007

Evaņģēlisko kristiešu baptistu Starptautiskā draudžu savienība